Antra Gabre / Autori

Neviena šovasar remontētā Rīgas iela nav nodota ekspluatācijā, tāpat arī pusotru gadu pēc remonta ekspluatācijā nav nodota Krišjāņa Barona iela.

Aktiera un režisora Intara Rešetina uzvārds pēdējā laikā tiek locīts itin bieži, un tā vien šķiet, ka viņš pats par to parūpējas. Te paziņo, ka «Spēlmaņu nakts» balvai nominētās izrādes nav cienīgas tur būt, nopeļot kolēģu darbu, te pavēsta, ka ir vīrietis pusmūžā un var runāt, ko grib, arī to, ka viņam viss esot pie pakaļas. Pirms pašvaldību vēlēšanām viņš publicēja ierakstus sociālajos tīklos par Maskavas roku galvaspilsētā.

Pirms nedēļas Rīgas pilī notika konference, ar kuru tika atzīmēta 95. gadadiena kopš Valsts prezidenta institūcijas izveidošanas Latvijā. Pēc pasākuma valsts prezidenti devās nolikt ziedus pie savu priekšgājēju Jāņa Čakstes, Gustava Zemgala un Alberta Kvieša atdusas vietām.

Novembris subjektīvi šķiet drūmākais gada mēnesis. Agri satumst pēcpusdienās, sniega nav, un zeme snauž melna. Oktobrī vismaz priecē lapu krāsas, decembrī – sniegs un izjūta, ka gads sāks griezties uz gaišo pusi, kad dienas kaut par minūti, bet kļūst arvien garākas. Un kad vēl, ja ne veļu laikā parunāt par tādām parādībām kā elle, ļaunie gari un viņu izdzinējiem.

«Tas var mainīties tikai ar bargu tiesas spriedumu un drosmīgu tiesnesi, kurš šo bargo tiesas spriedumu pieņem,» ar šādu secinājumu izskan dokumentālās filmas Paraugprāva reklāmas rullītis. Filma televīzijas ekrānos – šovakar. Par to, kas notika pirms četriem gadiem – 2013. gada 21. novembrī – Rīgā, Zolitūdē, un par to, kas ir mainījies kopš tā laika. Vai arī – nav.

Lai kā vērtētu Latvijas simtgades pasākumus Latvijā, ārpus valsts piederību tai var vērtēt, izmantojot socioloģisko aptauju datus un personiskos novērojumus.

Septembrī Liberecas tiesa Čehijā pieņēma lēmumu, ka tā dēvētās 2009. gada bruģa revolūcijas dalībnieks Ansis Ataols Bērziņš ir jāizdod Latvijai, kur viņam jāizcieš cietumsods. A. A. Bērziņš arī tagad ir ieslodzījumā – Liberecā. Pagaidām nav saņemts sprieduma tulkojums latviski, tāpēc Ansis, visticamāk, Ziemassvētkus sagaidīs ārpus Latvijas. Cietumā.

Saruna, kurā ir sajūta, ka tiek noplēsta āda un tūdaļ sāks sāpēt viss, ko tā bija pasargājusi. Pirms Latvijas 99. jubilejas «Praktiskā Astroloģija» sarunājās ar sertificētu psihologu un psihoterapeitu Aivi DOMBROVSKI. Par cilvēka un valsts mijiedarbību, par svētku izjūtu un mīlestību, kuras nav. Saku – depresīva mums saruna sanākusi, Aivis Dombrovskis atbild: «Es teiktu, ka reāla.»

Pēc numeroloģijas, remontam piemērotāks 6. individuālais gads, kad var pārveidot, rekonstruēt, remontēt. Arī 4. individuālajā gadā var nodarboties ar saimnieciskām lietām, jo četrinieka simboliskā nozīme ir rūpīgs, pamatīgs un cītīgs darbs.

Valsts probācijas dienestam tagad ir pienākums ziņot bāriņtiesai par probācijas klientiem, kas notiesāti par seksuāliem noziegumiem. Iepriekš likums neuzlika par pienākumu informēt par notiesātajiem dzimumnoziedzniekiem. Varēja informēt, bet varēja arī neziņot par to, ka bāriņtiesas darbības teritorijā apmeties bērniem potenciāli bīstams cilvēks. Taču tas, kas uz papīra noteikts kā pienākums, nenozīmē, ka pēc būtības likumā daudz kas mainījies. Bāriņtiesām nav atraisītas rokas, lai aizsargātu bērnus īpašāk nekā līdz šim.

Harijs Jākobsons sevi piesaka kā dzintara apstrādes meistaru trešajā paaudzē. Dzintara darbnīca Siguldā pastāv jau 50 gadu, ar Latvijas unikālākā minerāla apstrādi nodarbojies jau viņa vectēvs. Harija Jākobsona viedoklis par dzintarniekiem ir skarbs – īstu meistaru ir maz. Pavisam maz. Viņš sevi dēvē par pēdējo dzintara meistaru Latvijā.

Sigulda rudenī jau ir standarts – kā lai neaizbrauc papriecāties par krāsu spēli kokos, jo šāda ainava citviet Latvijā nav izbaudāma. Bet Sigulda un tās apkaime nav tikai tūristu tradicionālie maršruti – Gūtmaņa ala, Viktora ala, Turaida, gaisa vagoniņš...

Brīvības cīnītājiem veltītais piemiņas ugunskurs pie Latvijas Kara muzeja Rīgā liesmos līdz Lāčplēša dienas, 11. novembra, vakaram. Vakar ugunskura iedegšanas laikā pie muzeja varēja apskatīt arī Latvijas armijas bruņojumu, bet nekas nav nokavēts – militārās tehnikas izstāde būs vērojama vēl divas dienas šonedēļ. Visu šo nedēļu norisinās ikgadējā akcija Uzdāvini lentīti – tās laikā Kara muzejā var salocīt sarkanbaltsarkano lentīti sev un citiem.

Ziemassvētku laikā daudzās pilsētās, arī Rīgā, tiek vērtēti gaumīgākie un interesantākie skatlogi. Latvijas galvaspilsētā jau oktobra beigās dažos skatlogos parādījās gada nogales svētku noskaņas. Un, ja jau veikalu lielie logi ir spoži izgaismoti tā, ka acīs griežas, tad nevar nepamanīt to, kas izstādīts. Vienā no veikaliem uz Krišjāņa Barona ielas tas bija ultra rozā vibrators.

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) mājaslapā ēku ekspluatācijas uzraudzības interaktīvā karte ir izraibināta ar sarkanām atzīmēm. Tas nozīmē, ka būves izmantošana ir pilnībā vai daļēji jāpārtrauc. Visu var mērīt salīdzinājumā.

Ja daļēji obligātā kārtā nevajadzētu doties uz Čehijas pilsētu Liberecu, nezinu, vai labprātīgi būtu izvēlējusies to par sava ceļojuma galamērķi vai vismaz piestāšanas punktu.

Ceļveža atvēršanas svētki notika vakar Latvijas Okupācijas muzejā. Latvijas Okupācijas muzejs (LOM) sadarbībā ar Latvijas Politiski represēto apvienību ir izdevis Rīgas un tās apkārtnes represiju piemiņas vietu ceļvedi Latvija un tās iedzīvotāji cīņā par savu valsti un pretestība okupācijas varām, 1918 – 1991. To var iegādāties muzejā grāmatu tirdzniecības vietā. LOM informē, ka ceļveža autori ir mākslas zinātniece Kristīne Čakstiņa un vēsturnieks, mākslas zinātnieks Rihards Pētersons.

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) parādnieku Rīgā ir apmēram 50 000, bet starp viņiem ir arī cilvēki ar dažu centu lielu parādu. Un pēdējos gados NĪN parādnieku skaits samazinās, saka Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes priekšnieks Ilmārs Ziedonis.

Šis ir tibetiešu skatījums uz to, kādi esam un kas ir mūsu Ahilleja papēdis.

Remdenā ūdens slimības legionelozes dēļ Latvijā katru gadu nomirst daži cilvēki, bet saslimst vidēji 33 cilvēki. Šīs infekcijas slimības simptomi atgādina pneimoniju vai gripu, tāpēc var pieļaut, ka ūdensvadā dzīvojošo legionellas baktēriju dēļ dzīvību tomēr zaudējuši vairāk cilvēku. Kopš pavasara Veselības un Ekonomikas ministrija centās rast kopīgu risinājumu, lai ierobežotu legionellu baktēriju izplatību daudzdzīvokļu mājās.

Satversmes tiesa pieņēmusi neapstrīdamu lēmumu, ka tiesnešu algām jābūt lielākām, jo pašlaik tiesnešu darba atalgojuma sistēma neatbilst valsts pamatlikumam Satversmei un tiesnešu darba samaksa nenodrošina finansiālo drošību. Tiesnešu atalgojumam jābūt gana konkurētspējīgam, lai varētu piesaistīt augstas kvalitātes juristus. Lielāku atalgojumu jāsāk maksāt no 2019. gada, tomēr jau nākamgad valsts budžeta likumprojektā paredzēts papildu finansējums tiesnešu un prokuroru mēnešalgu palielināšanai 6,9 miljonu eiro apmērā.

Gaidot valsts simtgadi, tiek plānoti un rīkoti dažādi pasākumi. Droši vien pie Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes atdusas vietas Meža kapos tiks teiktas svinīgas runas un guls ziedi. Turpat blakus Jānim Čakstem ir otrā Valsts prezidenta Gustava Zemgala un viņa sievas Emīlijas kapavieta un atdusas arī trešais Valsts prezidents Alberts Kviesis. Vai Latvijas simtgadē atcerēsies arī viņus?