Pirms nedēļas Rīgas pilī notika konference, ar kuru tika atzīmēta 95. gadadiena kopš Valsts prezidenta institūcijas izveidošanas Latvijā. Pēc pasākuma valsts prezidenti devās nolikt ziedus pie savu priekšgājēju Jāņa Čakstes, Gustava Zemgala un Alberta Kvieša atdusas vietām.
Mirušo prezidentu kapavietas ir dažādā tehniskā stāvoklī, ja tā var raksturot. Pirmā prezidenta Jāņa Čakstes atdusas vieta tiek uzturēta - kopta un labiekārtota. To dara Rīgas pašvaldība. Pārējo prezidentu - Alberta Kvieša un Gustava Zemgala - kapi nav salīdzināmi ar Čakstes atdusas vietu.
Jautājums par to, kā traktēt likumu Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu, ir atklāts. Likuma 12. pantā teikts: «Valsts prezidenta un personas, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, apbedīšanas un kapa uzturēšanas izdevumus sedz valsts.» Neatkarīgās centieni noskaidrot, kura no ministrijām apmaksātu kapavietu uzturēšanas izdevumus, vainagojās ar pieļāvuma formā izteiktām atbildēm. Visticamāk, tā būtu Finanšu ministrija, kura ir naudas maka turētāja. Bet kādam ir jāizraksta rēķins valstij - vai nu pašvaldībai, ja tā kopj kapavietu, vai piederīgajiem. Vai arī kādai sabiedriskajai organizācijai, ja tā uzņēmusies rūpes par aizgājēja mūžamāju.
Valsts prezidenta kancelejā atsaucās uz Valsts kanceleju, un pretēji, bet abas šīs institūcijas norādīja arī uz Rīgas pašvaldību un likumu Par pašvaldībām. Proti, saskaņā ar likuma Par pašvaldībām 15. pantu pašvaldībai ir autonoma funkcija gādāt par savas administratīvās teritorijas kapsētu izveidošanu un uzturēšanu. Tas nenozīmē, ka pašvaldībai būtu jākopj kapavietas. Tad jau ikviens, kurš nekopj sava piederīgā atdusas vietu, var paģērēt no pašvaldības, lai tā to uztur un aprūpē. Nelielās lauku kapsētās pašvaldība tiešām organizē talkas, kādreiz tie bija tā dēvētie simtlatnieki, bet tagad - skolēni, kuri nogrābj lapas. Bet ir nereāli uzskatīt, ka Rīgā, kur kapsētu kopējā teritorija ir gandrīz 500 hektāru, Kapsētu pārvaldes darbinieki apkops katru pamesto kapiņu. Un tas nav pašvaldības pienākums, lai gan Meža kapos apbedīto Valsts prezidentu atdusas vietas pašlaik apkopj Rīgas dome - Jāņa Čakstes kapavietas uzturēšanai līdzekļu tiek vairāk, pārējo prezidentu kapiņiem - iespēju robežās.
Valsts kancelejā atzina, ka jautājums par valsts prezidentu kapavietu uzturēšanu nav sakārtots. Trūkst regulējuma, lai izvairītos no situācijām, kad kapa kopšanas izdevumos varētu ierakstīt sazin kādus dārgus izdevumus. Jo pašlaik nav skaidrs, kādi darbi, cik lēti vai dārgi materiāli u.tml. iekļaujami likumā ierakstītajā normā par kapa uzturēšanas izdevumiem.
Vai Rīgas dome izrakstīs rēķinu valstij par valsts prezidentu kapavietu uzturēšanu? «Nē, to nedarīsim,» saka Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora biroja vadītāja Inga Ivanova. Rīgas pašvaldība gan ir aicinājusi valsti piedalīties vismaz Čakstes memoriāla uzturēšanas un atjaunošanas darbos, bet bez atsaucības.