PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. Kur tā elle un kur tie ļaunie gari meklējami?

© depositphotos.com

Novembris subjektīvi šķiet drūmākais gada mēnesis. Agri satumst pēcpusdienās, sniega nav, un zeme snauž melna. Oktobrī vismaz priecē lapu krāsas, decembrī – sniegs un izjūta, ka gads sāks griezties uz gaišo pusi, kad dienas kaut par minūti, bet kļūst arvien garākas. Un kad vēl, ja ne veļu laikā parunāt par tādām parādībām kā elle, ļaunie gari un viņu izdzinējiem.

Mūsdienās tic elles pastāvēšanai

Veļu valsts zemākā pakāpe esot elle vai pekle, kur mīt ļaunie gari. Lai nu tā būtu domājuši mūsu senču senči, bet, izrādās, arī mūsdienās cilvēki Latvijā tic elles pastāvēšanai. Novembrī pētījumu centrs SKDS veica iedzīvotāju aptauju, un tās rezultāti ļauj secināt, ka 22 procenti iedzīvotāju tic - elle pastāv, 37 procenti norādījuši, ka viņi ellei netic. Savukārt 33 procenti atzinuši, ka nevar sniegt konkrētu atbildi, bet astoņi procenti par to nebija domājuši. Starp citu, latviešu tautas ticējums vēsta: kamēr elle vēl nebijusi gatava, velns dzīvojis apakš ozola saknēm alās. Velnam latvieši sākuši ticēt agrāk nekā ellei…

depositphotos.com

Baltijas valstu iedzīvotāju vidū ticība elles pastāvēšanai ir lielākā Latvijā, jo Lietuvā tai tic 21 procents iedzīvotāju, Igaunijā - 13 procenti. Vismazāk ļauno garu mājvietas eksistencei tic Dānijā un Islandē - tikai seši procenti iedzīvotāju. Mazliet vairāk Beļģijā un Zviedrijā - pa deviņiem procentiem, Čehijā - 11 procenti, Ķīnā un Vācijā - pa 12 procentiem.

Toties Indonēzijā, Bangladešā, Ganā un Nigērijā vai katrs šo valstu iedzīvotājs ir pārliecināts, ka elle ir. Kosovā tādu ir 85 procenti, Polijā 56 procenti, Krievijā - 41 procents iedzīvotāju. Šajā elles pastāvēšanas ticētāju valstu pulkā iekļuvušas arī Kolumbija un ASV.

Tad nav jābrīnās, ka pasaulē joprojām tic dēmonu un citu nešķīstu, ļaunu garu iekļūšanai cilvēkā un nodarbojas ar to izdzīšanu.

Visapkārt ļaunie gari un to kārdinājumi

Eksorcisms jeb ļauno garu izdzīšana ir Romas katoļu tradīcija. Skatoties filmu «Eksorcists», grūti noticēt, ka cilvēks var tā izliekties, izkliegt lamas un zaimus, ja vien nav slims. Slimībai ir vieglāk noticēt nekā garu klātbūtnei organismā. Bet ir priesteri, kuri izdzen ļaunos garus. Un tā ir mūsdienu īstenība.

Starp citu, Māte Terēze esot piedzīvojusi ļauno garu izdzīšanu neilgi pirms savas nāves, bet pāvests Jānis Pāvils II nebija spējis cīnīties ar sātanu, kurš iemiesojies kādas sievietes ķermenī - rituāls nav palīdzējis, vismaz ne ātri tikt galā ar nešķīsteni. Viņš ar sātana izdzīšanu nodarbojies pat vairākas reizes.

Priekšstats par nelabā izdzīšanu galvenokārt saistās ar cilvēku, bet tie var būt arī ikdienišķi rituāli - kad priesteris atbrīvo vietu vai lietu no ļaunā gara klātbūtnes. Meklējot informāciju par šo katoļu baznīcas fenomenu, atradu, ka arī zīdainis pirms kristībām tiek attīrīts no ļaunuma klātbūtnes, jo ikvienā cilvēkā mītot iedzimtais grēks.

Vienkārša ļauno garu izdzīšana notiek, attīrot māju vai vietu. Pēc loģikas vadoties, ka eksorcisms sadzīviskā izpratnē ir nepieciešams viscaur - azartspēles, kari, slepkavības, laulības pārkāpšana, korupcija, zagšana un kas tik vēl pasaulē nenotiek!

Eksorcisms kā biznesa projekts

Pirms vairākiem gadiem Latviju bija iecienījis Amerikas Savienoto Valstu Arizonas štata mācītājs Bobs Larsons - viņš kopā ar palīgiem izdzina nešķīsteņus, kā pats apgalvoja, no tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Viņš šo pakalpojumu piedāvā arī «skaipā» - protams, par naudu. Bet bez garantijas, ka sātans neatgriezīsies, ja jau reiz ieminis taciņu uz kāda apsēstā ķermeni.

Boba Larsona apetīte tiešām aug ēdot. Uzsākot savu dēmonu izdzinēja karjeru, viņš apgalvoja, ka ļauno garu apsēsti ir tikai 10 līdz 15 procenti pasaules iedzīvotāju, taču vēlāk stāstīja, ka tādu ir puse planētas.

Vienā no Larsona vizītēm Rīgā viņu intervēja izklaides portāls «Mango». Larsons klāstīja, ka ar dēmoniem, kas iemiesojušies Austrumeiropas iedzīvotājos, esot grūtāk tikt galā, jo, īsumā, pie tā vainojams staļinisms, nacisms, komunisms.

Ļauno garu izdzīšanas ēnas puses

Eksorcisms katoļticīgajās zemēs ir plaši izplatīts. Oficiālu sātana izdzinēju ir simtiem, ja ne vēl vairāk. Viņiem ir sava organizācija - Pasaules Eksorcistu asociācija, ko oficiāli atzinis Vatikāns.

«Garu» apsēsta cilvēka «ārstēšana» eksorcisma rituālā ir bīstama, jo ir jāatpazīst psihiskas slimības, kas var izraisīt neparastu uzvedību. Ne mazāk bīstama ir eksorcistu vai cilvēku, kuri sevi par tādiem iedomājušies, rīcība, cīnoties ar iedomātu tumsas pasauli. Mediji informēja par amerikāņu aktiera un režisora Morgana Frīmena mazmeitas nogalināšanu. Viņai uzbrucis kāds pašpasludināts sātana izdzinējs un nodūris ar nazi.

Kāds no nelabā apsēstiem Meksikas iedzīvotājiem stāstījis (turklāt tēlaini aprakstījis, kā ļaunie gari viņā iemiesojušies, kaut arī tos nav redzējis), ka reiz sapnī ieraudzījis pāvestu Francisku un nolēmis doties uz Vatikānu pēc palīdzības. Pēcāk vīrietis apgalvojis, ka pāvests izdzina no viņa ļaunos garus, bet Vatikāns - ka pāvests nolasīja vīrietim parastu lūgsnu. Pēc citiem avotiem, pāvests noskaitījis lūgsnu virs ratiņkrēslā sēdoša zēna galvas, un arī pēc tam izplatījusies informācija, ka viņš veicis eksorcisma rituālu. Vatikāns to noliedza. Bet Romas katoļu baznīcas galva pāvests Francisks par nelabā klātbūtni mūsdienu cilvēka dzīvē runā biežāk nekā viņa priekšgājēji.

Psihoterapeits un psihiatrs Artūrs Utināns ir nesaudzīgs. Savā blogā «sapnupardeveji» viņš uzsver, ka dēmonu izdzīšana no cilvēka aprakstīta Jaunajā derībā un šo metodi lietojis arī Jēzus Kristus, bet mūsdienās izveidojās milzīgs nodarbošanās atzars -demonoloģija. Kas notiek ļauno garu izdzīšanas seansa laikā? Izdzinējs un apsēstais iesaistās savdabīgā hipnotiskā spēlē, un «apsēstais neapzināti uztver, ko no viņa vēlas, jo ir pieņēmis sava traucējuma mītiskās izcelsmes hipotēzi», raksta mediķis. Savukārt mediķi apsēstajam diagnosticē neiroloģiskus vai psihiatriskus traucējumus (lielās histēriskās lēkmes, multiplas personības jeb disociēto indentitāšu traucējums, uzmācīga, ar gribu nekontrolējama raustīšanās un rupju vārdu lietošana, uzmācīgas domas un darbības). Senāk par apsēstiem uzskatīja arī epilepsijas slimniekus. Artūrs Utināns norāda - psihoterapeiti un psihoanalītiķi uzskata, ka apsēstais ir pārņemts ar zemapziņas veidotiem tēliem un priekšstatiem un zemapziņā veidojas gan sapņi, gan mitoloģiskā, maģiskā un intuitīvā domāšana. Savukārt sātana izdzinējs ir pārņemts ar narcismu, visvarenības izjūtu un mesijas, dieva kompleksu vai glābēja kompleksu.

Eksorcistu rokasgrāmata un organizācija

Pirms nepilniem 20 gadiem Vatikāns izdeva oficiālu dokumentu «De Exorcismus et supplicationibus quibusdam». Tajā izstāstīts, kā no cilvēka var izdzīt ļaunos garus, un teksts nav mainījies kopš 17. gadsimta sākuma. Ļaunā gara izdzinēji ir bruņoti ar jaunajā rokasgrāmatā iekļautajām lūgšanām un rituālu aprakstiem. Un, protams, šie rituāli nedrīkst būt izrādes, ko vērotu cilvēki no malas, tajā skaitā žurnālisti.

Latīņu valodas zinātājiem un interesentiem: rokasgrāmata interneta veikalos maksā no 90 līdz 135 dolāriem.

Katoļu priesteris Andris Kravalis žurnālam «Mājas Viesis» sacījis, ka baznīcas attieksme pret eksorcismu pamatā nav mainījusies. Saskaņā ar oficiālo ticības doktrīnu, nelabais spēj iefiltrēties visās galvenajās cilvēka dzīves jomās. Vispirms velns var iemājot cilvēka gribā, kad tas izpaužas kā nepārvarama, nāvē dzenoša dziņa, piemēram, tieksme pēc narkotikām; cilvēka prātā un sirdī, izraisot nekontrolējamas, vārdos grūti izsakāmas bailes vai arī tieksmi uz pašnāvību; cilvēka ķermenī, kad tajā iemājo noslēpumaina un šķietami nedziedināma kaite.

Ar tā saukto lielo eksorcismu var nodarboties tikai garīdznieks, kurš ir saņēmis bīskapa svētību. Mazā eksorcisma ietvaros arī katram priesterim kā garīdzniekam ir atļauts lūgt par cilvēka atbrīvošanu.

2014. gadā Vatikāna Garīdzniecības lietu kongregācija formāli atzina Starptautisko Eksorcistu asociāciju. Katoļu baznīca ir paziņojusi, ka palielinās oficiālo eksorcistu skaitu, jo nu jau saradies pārāk daudz šarlatānu un viltvāržu, kuri sola par samaksu atbrīvot no nelabā. Itālijā tika rīkoti īpaši semināri eksorcistiem, tajos piedalījās ļauno garu izdzinēji no visas pasaules. Svētie tēvi ļauno garu apsēstu cilvēku skaita palielināšanos izskaidro gluži tāpat kā pirms daudziem desmitiem un simtiem gadu - ar pieaugošu interesi par okultismu un maģiju.

FAKTI PAR EKSORCISMU

Par spēcīgāko eksorcistu tika uzskatīts tēvs Rufuss Pereira. Viņš vairākas reizes viesojies Rīgā. Katoļu priesteri īpaši smagos ļauno garu māktos pacientus sūtīja pie šī tēva uz izdziedināšanas seansiem. Viņš veica dziedināšanas un atbrīvošanas kalpošanu un daudzus gadus bija Starptautiskās Eksorcistu asociācijas viceprezidents. 2012. gadā Rufuss Pereira nomira, nepārdzīvojis sirdslēkmi.

2014. gadā Vatikāna Garīdzniecības lietu kongregācija formāli atzina Starptautisko Eksorcistu asociāciju, apstiprināja tās statūtus un atzina, ka priesteri eksorcisti drīkst darboties katoļu baznīcas vārdā. Viens no asociācijas dibinātājiem ir itāļu priesteris Gabriels Amorts. Viņš ar ļauno garu izdzīšanu nodarbojas vairākus desmitus gadus.

1994. gadā notika pirmā starptautiskā konference. Asociācijā darbojas 250 priesteru no 30 valstīm.

Eksorcisms ir darbības, ar kuru palīdzību cilvēku vai vietu atbrīvo vai aizsargā no ļauniem gariem. To var panākt ar lūgšanām vai īpašiem rituāliem.

Dieva pretmets dēvēts dažādos vārdos - Sātans, Bāls, Lucifers, Belcebuls, Leviatāns, Molohs, Asmodejs. Latvieši velna vietā lietoja citus apzīmējumus: jupis, spoks, sātans, nelabais. Arī mūsdienu modernais latvietis ir tik māņticīgs, ka mēdz nospļauties pār kreiso plecu. Šāds ticējums saistīts ar sātana nelāgo darbu - ja tas iečukst kreisajā ausī nelāgus priekšlikumus, tad nospļaujoties cilvēks iespļauj kārdinātājam tieši sejā. Bet latvieši arī pamanījuši, ka blēži mēdz aizbildināties - nevis paši vainīgi, bet ļaunais garš šiem piesities, kad savus melnos darbus darījuši.

Saskaņā ar «Herdera vārdnīcu. Simboli», Vecajā derībā Dievs parādās kā uguns stabs un kā liesmojošs ērkšķu krūms. Uguni bieži saista ar sauli, gaismu, zibeni, sarkano krāsu, asini, sirdi. Uguns esot nākusi no debesīm. Grieķu natūrfilozofijā uguns ir vai nu visa esošā pirmcēlonis, vai arī viens no elementiem. Uguns parādās ciešā saistībā ar iznīcības, kara, ļaunuma, velnišķā, elles vai dieva dusmu simboliskām nozīmēm. Sodomas un Gomoras bojāeju ugunsgrēkā viduslaikos bieži izprata kā norādījumu uz elles ugunīm.

Astroloģijā uguni izprot saistībā ar zodiaka zīmēm - ar Aunu, Lauvu, Strēlnieku.

Uzziņai!

Eksorcisms ir maģisks akts garu un dēmonu izdzīšanai no priekšmetiem, vietām un cilvēkiem. Eksorcists izsauc un uzrunā garus to slepenajos, īstajos vārdos, ar vārdiem, žestiem pavēl tiem izpildīt savu gribu. Viena no eksorcisma formām ir primitīvo tautu rituāli ļauno garu atbaidīšanai vai izdzīšanai.

Kristietībā minēts, ka Jēzus Kristus ļaunos garus izdzinis ar vārdiem. Ap 250. gadu no zemākās garīdzniecības tika izvirzīti garīdznieki, kuriem bija atļauts izdzīt ļaunos garus. Tā ir katoļu kristības rituāla sastāvdaļa.

Elle - mirušo grēcinieku soda vieta, dēmonu, ļauno garu, velnu, jodu mājoklis. Priekšstati par elli sastopami gandrīz visu tautu reliģiski mistiskajos uzskatos. Piemēram, hinduisti tic, ka eksistē 21 elle. Jūdaismā tiek uzskatīts, ka elles mokas atbrīvo dvēseli no grēkiem un tā paceļas debesīs.

Velni - kristietībā un dažās citās reliģijās ļaunie gari, kas iemājo cilvēkā vai dzīvniekā; sātana kalpi, kareivji un spiegi, dvēseles miera jaucēji un kārdinātāji. Velniem dota spēja iekļūt cilvēku dziļākajās domās, lai pārņemtu savā varā nemirstīgo dvēseli, nepārtraukti kārdinot to izdarīt dažādus grēkus. Bet stipra griba spēj atvairīt velna kārdinājumus.

Kad velni pie cilvēka ierodas, vīziju laikā cilvēks izjūt psiholoģisku diskomfortu, grūtsirdību un pretīgumu, dažkārt konvulsīvu, nedabisku jautrību.

Avots: Skaidrojošā vārdnīca «Mistikas un reliģijas jēdzieni»

Svarīgākais