Ļaujot strādāt visu nozaru uzņēmumiem, tos vairs nebūtu nepieciešams subsidēt, pauda Latvijas Tirgotāju un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis, komentējot Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) pagājušajā nedēļā pausto par to, ka valdībai jāsāk domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem.
No šī gada 1. jūlija spēkā stāsies izmaiņas Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos par e-komercijas sūtījumiem piemērojamo pievienotās vērtības nodokli (PVN). Tie paredz, ka pilnīgi visām precēm, kuras privātpersona iegādāsies interneta veikalos ārpus ES, piemēram, Ķīnas, Amerikas, Lielbritānijas internetveikalos tiks piemērots PVN. Līdzšinējo lēto preču iegāde kļūs piņķerīgāka un dārgāka.
Pagājušajā gadā apsardzes kompānijām bija mazāk darba spēļu zālēs, jo tās Covid-19 ierobežojumu dēļ strādāja maz, bet palielinājās konfliktu skaits veikalos, atzina apsardzes kompānijas SIA "Koblenz drošība" valdes priekšsēdētājs Raivis Terinks.
Turpmāk atbalstam Covid-19 krīzē jābūt mērķētākam, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (PCL; KPV LV).
Pagājušajā darba nedēļā Rīgā cena pieauga tikai dīzeļdegvielai, savukārt Viļņā cena palielinājās gan benzīnam, gan dīzeļdegvielai, bet Tallinā cenas praktiski nemainījās, liecina apkopotie dati.
Pasaulē šā gada pirmajā ceturksnī piegādāti 340 miljoni viedtelefonu, kas ir par 24% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, tādējādi reģistrēts straujākais kāpums kopš 2015.gada, liecina tirgus izpētes kompānijas "Strategy Analytics" apkopotā informācija.
Latvijas uzņēmumi ir optimistiskākie Baltijā par kompānijas apgrozījumu nākotnē, secināts "PricewaterhouseCoopers" (PwC) jaunākajām uzņēmumu vadītāju aptaujā.
Latvijas rūpniecībā vidējais ražotājcenu līmenis 2021.gada martā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, palielinājies par 3,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Katram desmitam Latvijas iedzīvotājam ir kāda pārtikas produkta nepanesība, kamēr 80% respondentu norādījuši, ka viņiem šādas nepanesības nav, bet vēl 10% nevarēja sniegt precīzu atbildi.
Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstīja Plastmasu saturošu izstrādājumu likuma projektu, kas paredz no jūlija ieviest vienreizlietojamās plastmasas daļēju aizliegumu.
Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs (PTAC) no 9.aprīļa līdz 17.aprīlim konstatējis četrus veikalus, kuri neatļauti strādājuši pēc tam, kad 7.aprīlī stājās spēkā izmaiņas, kas daļai lielajos tirdzniecības centros esošo veikalu neļauj strādāt klātienē, kā arī izsniegt attālināti iegādātās preces, pastāstīja PTAC pārstāve Sanita Gertmane.
Koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes dēļ starptautisko aviokompāniju tīrie zaudējumi šogad sasniegs 47,7 miljardus dolāru (39,7 miljardus eiro), nevis 38 miljardus dolāru (31,6 miljardus eiro), kā tika prognozēts decembrī, brīdina Starptautiskā Gaisa satiksmes asociācija (IATA).
Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo, ka no 2021.gada 21.aprīļa katras airBaltic lidojumos reģistrētās bagāžas vienības maksimālais svars var sasniegt 23 kilogramus, kas ir par trīs kilogramiem vairāk nekā iepriekš.
Pēdējo gadu laikā gatavu ēdienu pasūtīšana no kafejnīcām un restorāniem ar piegādi uz mājām vai biroju daudziem kļuvusi par teju neatņemamu ikdienas sastāvdaļu.
Latvijā strādājošie tirdzniecības centri aicina Ministru kabinetu ņemt vērā mērījuma rezultātus par gaisa kvalitāti tirdzniecības centros un pilnībā atcelt ierobežojumus tirdzniecībā, lai nediskriminētu atsevišķus tirgotājus, teikts Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) un tirdzniecības centru vēstulē valdībai.
Vai tas, ka auto industrija visā pasaulē sparīgi pārorientējas uz elektroauto ražošanu, ir atstājis iespaidu uz auto pircējiem Latvijā? Ņemot vērā Swedbank veiktā pētījuma* rezultātus par auto iegādes tendencēm, var secināt, ka Latvijā cilvēki pagaidām pieturas pie pārbaudītām vērtībām – salīdzinoši lētas automašīnas ar dīzeļdzinēju. Lai arī daudzi apzinās un ņem vērā automašīnas ietekmi uz vidi, “zaļāki” auto pagaidām nav Latvijas pircēju dienaskārtībā to cenas dēļ. Tāpēc ātrākai autoparka nomaiņai neiztikt bez valsts atbalsta, kā tas jau ir, piemēram, kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā.
Šī gada sākumā valdība pieņēmusi jaunus “Noteikumus par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām”. Tie izraisīs sadārdzināšanos siltumam, kas saražots mazajās katlumājās, un tādu Latvijā ir ļoti daudz – aptuveni 1500.
Covid-19 pandēmija negatīvi ietekmējusi daudzus uzņēmējus, netaupot arī mazos un vidējos uzņēmumus un mājražotājus, tāpēc daudzās valstīs, tostarp arī Latvijā, aktualizējies atbalsts vietējiem pārtikas ražotājiem, aktīvāk iegādājoties vietējo produkciju.
Martā elektroenerģijas ražošanā Latvijā, līdzīgi kā iepriekšējos pavasaros, novērots ražošanas pieaugums par 19% attiecībā pret februārī un kopumā ir izdevies saražot par 9% vairāk nekā valstī patērēts.
Lieliem investīciju projektiem eksporta veicināšanai valsts varētu novirzīt 200 miljonus eiro, izriet no ceturtdien vadības grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam izskatītā Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikuma.
Patlaban ir pāragri runāt par atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem, atzina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.
