Tirdzniecības centri aicina valdību atcelt ierobežojumus

Latvijā strādājošie tirdzniecības centri aicina Ministru kabinetu ņemt vērā mērījuma rezultātus par gaisa kvalitāti tirdzniecības centros un pilnībā atcelt ierobežojumus tirdzniecībā, lai nediskriminētu atsevišķus tirgotājus, teikts Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) un tirdzniecības centru vēstulē valdībai.

Mērījumi, kurus veikuši Rīgas Stradiņa universitātes Higiēnas un arodslimību laboratorijas pētnieki no 15.aprīļa līdz 20.aprīlim, apliecina, ka oglekļa dioksīda (CO2) līmenis tirdzniecības centros ir no 395 līdz 690 daļas uz miljonu (ppm), informē vēstules autori, vienlaikus norādot, jo zemāks CO2 līmenis tiek konstatēts, jo augstāka gaisa kvalitāte.

Vēstule par pētījuma rezultātiem ir nosūtīta Ministru kabinetam un Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC).

Vienlaikus vēstulē teikts, ja izpētē atklātie rezultāti tiks ignorēti, tirdzniecības centri vērtēs iespēju vērsties tiesā par konkurences kropļošanu.

Lai vērstu uzmanību uz profesionāli plānotu un būvētu ventilācijas sistēmu ietekmi uz CO2 līmeni tirdzniecības centros, pieci tirdzniecības centri - "Alfa", "Domina Shopping", "Galleria Rīga", "Galerija Centrs" un "Origo" - sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes pētniekiem veica CO2 mērījumus dažādās šo tirdzniecības centru vietās, tostarp pārtikas un citos veikalos, kuros tirdzniecība ir atļauta un tajos pulcējas pircēji.

Veiktie mērījumi uzrāda, ka tirdzniecības centros vidējais CO2 līmenis ir 475 ppm, kas ir ļoti laba gaisa kvalitāte. Salīdzinājumam vēstulē tiek minēts lietotu apģērbu veikals Rīgas centrā, kuram šobrīd atļauts strādāt un kurā ik dienas šaurās telpās pulcējas liels skaits pircēju, kurā CO2 līmenis sasniedz 989 ppm, kas liecina par Covid-19 transmisijas paaugstinātu risku.

"Jāuzsver, ka Rīgas Stradiņa universitātes pētnieku iegūtie dati būtiski neatšķiras tirdzniecības centru veikalos, kur apmeklētāju skaits sasniedzis pieļaujamo, salīdzinājumā ar veikaliem, kuros mērījuma veikšanas laikā bija maz apmeklētāju vai to nebija vispār. To iespējams panākt, jo tirdzniecības centros uzstādītas augstas kvalitātes gaisa ventilācijas sistēmas, tiek rūpīgi kontrolēts un ierobežots pircēju skaits un ievērotas citas drošas tirdzniecības prasības, kas padara tirdzniecības centrus par epidemioloģiski drošākajām iepirkšanās vietām," pauda NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Vēstulē norādīts, ka Apvienotās Karalistes pētnieki ("Environmental and Modelling group") ir secinājuši, ka ventilācija ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas ietekmē Covid-19 izplatību starp cilvēkiem, kuri atrodas vienā telpā un ievēro divu metru distanci. CO2 līmeņa mērījumi var tikt izmantoti kā sliktas gaisa ventilācijas indikators - britu pētnieki norāda, ka telpās jācenšas noturēt CO2 līmeni vismaz zem 800 ppm, kad iekštelpu gaisa kvalitāte tiek vērtēta kā laba, savukārt izcila gaisa kvalitāte ir ap 400 ppm, kas galvenokārt ir ārtelpās.

Tirdzniecības centri vēstulē norāda, ka tagadējie apstākļi, kuros drīkst strādāt veikali ar kopējo tirdzniecības platību zem 7000 kvadrātmetriem ārpus tirdzniecības centriem, ne tikai kropļo konkurenci, bet arī pastiprināti veicina pircēju klātbūtni tajos veikalos, kas ir atvērti, jo tie koncentrē sevī visus pircējus, arī tos, kas būtu devušies uz lielajiem tirdzniecības centriem.

Tāpat vēstulē uzsvērts, ka liela plaisa rodas starpvalstu līmenī - Lietuvā un Igaunijā jau šobrīd tirdzniecības ierobežojumi ir mazāki, bet no 3.maija kaimiņvalstīs varēs strādāt arī visi tirgotāji tirdzniecības centros.

"Šāda lēmumu virzība Lietuvā un Igaunijā ir liels solis pretim ekonomikas atkopšanās periodam, un ilgāka ierobežojumu uzturēšana Latvijā rada aizvien lielāku konkurences plaisu valstu starpā, padarot kaimiņus pievilcīgākus uzņēmumu attīstības plāniem ilgtermiņā," norāda vēstules autori.

Vēstulē tirdzniecības centri aicina valdību ņemt vērā īstenotā mērījuma rezultātus un pārtraukt diskrimināciju tirdzniecības nozarē, atceļot ierobežojumu tirdzniecības centru darbībai.

NĪAA apvieno nozīmīgākos nozares dalībniekus, lai panāktu ilgtspējīgu nekustamo īpašumu nozares izaugsmi, vienoti to pārstāvētu valsts un pašvaldību līmenī, kā arī aktualizētu nekustamo īpašumu attīstītāju un investoru lomu Latvijas ekonomikā.