arrow_downwardPēteris Apinis / Viedokļi

Folklorizējusies atziņa ir veselības apdrošināšana kā saule, kas nāks un visus sasildīs, atrisinās visas problēmas. Šī apdrošināšana atnāks, iedos veselības ministram 4.5% naudas no IKP, un visi kļūs veseli, algas mediķiem būs labas, tehnoloģijas un zāles varēs iegādāties tā, ka pietiks gan pacientiem, gan Saules aptiekai.

Savu labo apņemšanos samazināt zāļu cenas Guntis Belēvičs pauda radio raidījumā „Krustpunktā” un radioklausītājiem stāstīja, ka samazināšot zāļu cenu aptiekās, aizliedzot zāļu ražotāju atlaides aptieku tīkliem. Es vēlreiz biju spiests noklausīties raidījumu, lai pārliecinātos, ka man tiešām nav dzirdes halucināciju.

2016. gada 9. maijs tiešām ir atzīmēšanas vērts datums, jo šajā dienā uzvaras svētkus sāka svinēt tieši pirms 50 gadiem.

Rezidentūra nereti nozīmē nevis valsts dāvanu un nodokļu maksātāja naudu, bet dzimtbūtnieciski izkalpinātu, nabadzīgi apmaksātu jaunu ārstu.

Bārstot vissvētākos solījumus sakārtot rezidentūras vietu skaitu un finansējumu, veselības ministrs Guntis Belēvičs televīzijas ekrānos un presē grozījās visu pērnā gada pirmo pusi. Tad solījumi pieklusa līdz ar norādēm, ka šādus jautājumus nevar sakārtot uzreiz, bet nākamgad (proti – 2016. gadā) rezidentūras vietu skaits būs pietiekams, rezidenti saņems cilvēka cienīgu atalgojumu, būs izcila apmācības kvalitāte.

Ar labu melno humoru apveltītiem Latvijas mediķiem „ir cerība”, bet Guntim Belēvičam „ir plāns”. Ministra haotiskā darbība vainagosies ar pilnīgu veselības sistēmas kolapsu, bet valdība būs spiesta beidzot atbalstīt veselības jomu. Unikāls ministra darbības rezultāts ir rindas kopš sešiem rītā un grūstīšanās pie Austrumu slimnīcas– lai gūtu iespēju konsultēties pie speciālista vai moderni izmeklēties.

Klusi no aizkrāsnes izvilkts nākamais premjera kandidāts– glīti sasukāts, labā uzvalkā, komjaunieša manierēm, ilggadējs „Prudentia” direktors Jānis Reirs. Izklausās pēc tāda kā kompromisa ar „Prudentiju”– neiedevām Jums miljonu par „AirBaltic” investora meklējumiem, būs jūsējais „pie teikšanas”.

Lai kompensētu mediķu trūkumu, dažādu specialitāšu ārstiem vajadzēs nostrādāt noteiktu dežūru skaitu valsts slimnīcās, televīzijas ekrānā teica veselības ministrs Guntis Belēvičs. Valsts slimnīcās, kurās trūkst kāds speciālists, noteiktu dežūru skaitu nāksies strādāt privātās praksēs un klīnikās strādājošajiem speciālistiem. Ministra satraukuma iemesls ir ginekologu trūkums, bet tieši tāpat slimnīcām trūkst citu speciālistu.

Tabakas industrija, rūpēs par savu noietu un milzu peļņu, izmanto pārbaudītas metodes– atrod sabiedrībā pazīstamus un ietekmīgus cilvēkus, kas neiedziļinoties problēmā, pauž tabakas industrijai tuvu viedokli. Šoreiz par runasvīru atrasts Tiesībsargs Juris Jansons, kuram „piespēlēts” viedoklis par smēķēšanas ierobežojumu automašīnās. Juris Jansons LNT raidījumā „900 sekundes” pavēstīja, ka aizliegums smēķēt automašīnā ir ielaušanās personīgajā telpā (es neiedziļināšos jautājumā: vai Tiesībsargs pats smēķē) 

COP21 Parīzē- domstarpības darba grupās un vardarbīga zaļo protestu apspiešana. Ko par iespēju glābt zemeslodes klimatu domā Bertrāns Pikārs?

Ar darbiem iekšlietu ministram nevedas. Var atsaukt atmiņā senus notikumus pie Brīvības pieminekļa, kad „antifašisti” 16. martā rīkoja ļoti skaļas izklaides, bet Rihards Kozlovskis noslēpās mikrobusiņā un nelīda laukā. Izlīda televīzijas priekšā dažas dienas pēc Zolitūdes traģēdijas, solīja meklēt vainīgos un kautrīgi meklē līdz šai dienai.

Patiesībā jau tā kā neērti kaut ko negatīvu rakstīt par veselības ministra vai ministrijas lēmumiem, jo šobrīd ministru apraksta vai lamā visi rakstītpratēji, tiesa, viņi pievēršas ministra privātajai dzīvei ārzemju komandējumos, miljonam turp šurp ministra deklarācijā vai viņa intīmajām attiecībām ar Zāļu valsts aģentūru. Mans mērķis ir Veselības ministriju publiski aicināt pārstāt veikt pārmērīgus taupības pasākumus bērnu primārajā aprūpē.

Latvijas masu saziņas līdzekļos cita aiz citas parādās ziņas un informācija, ka "kaut kas" nav kārtībā Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā ar mikroķirurģiju, plastisko ķirurģiju, rekonstruktīvo ķirurģiju un plaukstas ķirurģiju. Es apzināti uzskaitīju visus šos nosaukumus, kaut patiesībā stāsts ir par vienu, tiesa, ļoti sarežģītu ārstniecības metodi. Modernās plastiskās ķirurģijas princips ir paņemt daļu kaula kopā ar muskuļiem, fascijām, zemādu un ādu un pārvietot to citā ķermeņa daļā, piešujot artērijas, vēnas un parasti arī nervus tā, ka šajā pārstādītajā lēverī plūst asinis, atjaunojas inervācija, šis lēveris pieaug un aizpilda kādu defektu.

Vidēji reizi divos gados kāda kaimiņvalsts kompānija izlemj eksportēt amonija nitrātu (salpetri) caur Latvijas ostām. Šķiet, kaimiņvalsts biznesmeņiem šo unikālo sprādzienbīstamo minerālvielu negribas glabāt kādā Krievijas pilsētā, tāpēc viņi izvēlas izmantot kādu Rīgas, Ventspils vai Liepājas termināli, kur tad šo vielu glabāt, krāt un no kurienes tālāk sūtīt.

„Andris Bērziņš, Latvia” ir uzraksts uz galda kartiņas Apvienoto Nāciju organizācijā. Patiesībā līdzīgu kartiņu uz galda saņem Latvijas pārstāvis jebkurā internacionālā sanāksmē, taču Latvijas galvenā galda kartiņa četrus gadus bija šī.

  Dažkārt Ārstu biedrībā saņemu vēstules. Tas ir– vēstules saņemu bieži, bet dažas mani uzrunā vairāk. Šo vēstuli vēlējos daļēji publicēt un padalīties ar lasītājiem. Vēstuli rakstījusi vairāku mazu bērnu māmiņa, bioloģiskas saimniekošanas piekritēja, ekoloģiski domājoša sieviete no Pierīgas– nu tā varētu dēvēt bijušo Rīgas rajona teritoriju. Vēstuli publicēju daļēji ar pašas rakstītājas atļauju, un centīšos šo problēmu pārrunāt gan ar Zemkopības, gan Veselības ministru. Tiesa, šīm pārrunām nebūs lielas jēgas, ja mēs visi kopā nesāksim domāt „zaļi”. 

Savējiem un citādi domājošajiem: esmu PRET jebkādu marihuānas legalizācijas (dekriminalizācijas) mēģinājumu, Latvijas Ārstu biedrība kā profesionāla organizācija ieguldīs visus savā rīcībā esošos resursus, lai nepieļautu murgus. Šajā teikumā bija ietverts viedoklis, un tālākais ir tikai paskaidrojums.

Medicīnas studijas Latvijā šogad beidz 280 studentu, bet rezidentūras vietu ir tikai 180. Uz šīm rezidentūras vietām pretendē arī tie, kas rezidentūrā neiekļuva pērn un aizpērn, šo gadu vai divus čakli strādājuši uzņemšanas nodaļā vai neatliekamās palīdzības dienesta automašīnā, tagad alkst līdz ar rezidentūru iegūt sertifikātu un strādāt savā profesijā. Liela daļa aizbrauc tālāk mācīties un strādāt uz Rietumeiropu, Latvijai šie ārsti zaudēti uz mūžiem.

Nākamnedēļ Eiropas Savienības prezidentūras laikā Rīgā notiks e-Veselības konference, izstāde, tikšanās, turklāt lielākā daļa iniciatīvas nāk nevis no Eiropas, bet draudzīgajām Amerikas Savienotajām Valstīm.

Diez vai Dombrovska „Vienotība” ir tā pati Straujumas „Vienotība”. Elita Dreimane, kas bija ļoti laba biroja vadītāja Dombrovska valdībā finansiāli un stratēģiski sarežģītajā 2011. gadā, kļuvusi gauži neuzticama Straujumas valdībai 2015. gadā. Un pierādījumu šai neuzticamībai atradis Satversmes aizsardzības birojs, kurš augstāko pielaidi Dreimanei sniedzis jau kopš 2003. gada, kad viņa kļuva par Valsts kancelejas direktora vietnieci.

Plastmasu cilvēce pazīst jau vairāk nekā 100 gadu, tā ir daļa no mūsu dzīves. Grūti iedomāties, cik reižu dienā katrs no mums saskaras ar plastmasu. Plastmasu kā sveķus iegūst no naftas, dabasgāzes, oglēm, bet ir arī bioloģiskas izcelsmes plastmasa. Elementus ap oglekli sarindo dažādā secībā, lai panāktu vēlamās plastmasas īpašības. Uz plastmasas priekšmetiem parasti var ieraudzīt numurus (ar bultām ap to), tie ir sveķu identifikācijas kodi, kas norāda plastmasas veidu un palīdz patērētājam uzzināt, no kā šī prece gatavota, vai tā ir nekaitīga, vai plastmasa ir pārstrādājama.

Pieminot latviešu karavīru gaitas abās frontes pusēs, nereti piemirstam, ka karā piedalījās un cieta ne tikai karavīri, bet arī mediķi. Par leģiona ārstiem nav zinātnisku vēsturisku pētījumu un informācijas apkopojuma. 1974. gada Latviešu ārstu un zobārstu apvienības apkārtrakstā (izdots Viskonsinā) ir Raimunda Pavasara apraksts par leģiona galveno ārstu, pulkvežleitnantu Jāni Puriņu, kurš kopā ar docentu Arvēdu Alksni 1943. gadā izveidoja leģiona slimnīcu. 1975. gada aprīlī šis pats mēnešraksts publicējis arī paša Jāņa Puriņa atmiņas, bet cienījamais 1. pasaules kara un Atbrīvošanas cīņu dalībnieks, vēlāk Latvijas brīvvalsts laika Armijas štāba vecākais ārsts vairāk dalās atmiņās par to, kā Latvijas armija pārtapa 24. teritoriālajā strēlnieku korpusā 1940. gadā un kā viņam Litenē izdevies izbēgt no nošaušanas.