Marina Kazanceva / Viedokļi

Dažkārt dīvaini šajā pasaulē sasaucas dažādi notikumi. Lasu par kārtējo pieminekļa karu Rīgā. Bet tikko es atgriezos no divu dienu brauciena pa Igaunijas – Latvijas pierobežu, kas lika atcerēties pirms dažiem gadiem notikušo cīņu ap citu pieminekli Barklajam de Tolli, kuru galu galā tomēr Rīgā uzstādīja, bet īstu skaidrību par šo vēsturisko personību un tā saistību ar Latviju tomēr vēl nesam guvuši.

Redz, cik interesanti: 2008.gada 4.jūlijā advokāts Andris Grūtups kādā sarunā ar Elitu Veidemani (rakstā „Balsošu par amerikāņu karabāzēm Alūksnē”) vēl visai mierīgā un izsvērtā tonī runāja par to, ka mums jāmācās no krieviem savas nacionālās pašapziņas celšana, bet pēc gada, acīmredzot zaudējis cerības uz to un būdams lielā izmisumā, jau diezgan asā tonī kādā citā avīzē uzbrūk „Jaunajam vilnim”.

Atsaucoties uz Elita Veidemanes rakstu „Latvietis kā tualetes papīrs”