arrow_downwardLato Lapsa / Viedokļi

Lato Lapsas pēdējais vārds tiesas prāvā ar Romualdu Vonsoviču

Jums varbūt šķita, ka viens no spilgtākajiem aizvadīto priekšvēlēšanu debašu tēliem ir Vienotības priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, kas lien vai no ādas ārā, lai tikai nevajadzētu publiski atzīt vainu un «pazemoties» visādu tur mēslu vaboļu priekšā, atvainojoties par dažādiem «sīkumiem»?

"Cilvēkam pašam ir jāizvērtē, vai viņš šeit grib dzīvot un strādāt, vai viņam ir citur labāk, valsts nevar aizturēt. Valsts nevar ar katru cilvēku iet un auklēties, mēs varam kaut kādu rāmi piedāvāt, bet nevaram pilnībā to risināt," – šie ir precīzie vārdi, ko trešdien TV tiešraidē paziņoja mūsu finanšu ministrs Andris Vilks.

Tiem, kas manis vadītās SIA "Baltic Screen" pērn izdoto grāmatu par Andri Šķēli nav lasījuši, īsumā paskaidrošu – manos uzskatos šis ir galēji negodīgs, varas un naudas kārs cilvēks.

Ar interesi iepazinos ar pazīstamā interneta rakstu telpas piepildītāja Kurmīša kunga (vai kundzes, vai biedra – kas to lai zina, un nav jau arī būtiski) opusu par viņa attālo līdzinieku principiālās mutesbajārības un plānā galdiņa urbšanas jomā Edgaru Jaunupu.

Ir tāda jauka pirātu grāmata puikām par kapteiņa Pītera Blada piedzīvojumiem. Cita starpā tajā tiek stāstīts arī par to, kā galvenajam varonim, lielgabalu stobrus snaikstot, ik pa laikam uzmācas atriebības alku mākts spāņu pusadmirālis, taču nabaga spāņu grands atkal un atkal dabū pa biksēm, līdz beigu beigās Bladam nākas vien šim ieteikt labāk braukt mājup uz Spāniju un nodarboties ar kaut ko citu, ko viņš, kazi, pieprot labāk par jūras kariņiem.

Vakar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Guntis Blumbergs aģentūrai LETA paziņoja, ka komisija neplānojot izvērtēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītājas Valentīnas Andrējevas «vaļasprieku» — aizraušanos ar azartspēlēm, jo neviens deputāts, lūk, neesot ierosinājis izvērtēt informāciju par šo «hobiju». Tad nu palūkosimies kopā uz to, kas gudrajām galvām šķiet nenozīmīgs sīkums, — ne uz draiskās regulatores hobiju, bet gan viņas oficiālajām finansēm un to, kas no tām izriet.