Finanšu ministrs un viņa pindacīgās vērtības

"Cilvēkam pašam ir jāizvērtē, vai viņš šeit grib dzīvot un strādāt, vai viņam ir citur labāk, valsts nevar aizturēt. Valsts nevar ar katru cilvēku iet un auklēties, mēs varam kaut kādu rāmi piedāvāt, bet nevaram pilnībā to risināt," – šie ir precīzie vārdi, ko trešdien TV tiešraidē paziņoja mūsu finanšu ministrs Andris Vilks.

Vienīgais, ko pēc būtības šajā sakarā var teikt, ir – pieminēt vēl dažus citus, tikpat precīzi citētus apliecinājumus.

1. "Latvijai ir vajadzīgs katrs cilvēks. Tāpēc valstij ir jāgarantē Latvijas cilvēkiem iekļaujoša un konkurētspējīga izglītība, laba veselības profilakse un aprūpe, stabili sociālās drošības tīkli."

2. "Latvijai ir vajadzīgs katrs bērns, tāpēc skolas gados viņam maksimāli jāizkopj sava personība. Šai prasībai jākļūst par atskaites punktu, vērtējot skolotāju darbu un ieguldījumu."

3. "Valsts politika ir bijusi neefektīva, tā arī slikti pildījusi pienākumu izlīdzināt sociālekonomisko apstākļu ietekmi un nodrošināt, lai visiem cilvēkiem Latvijā būtu līdzvērtīgas iespējas iegūt labu izglītību un saņemt veselības aprūpi."

4. "Latvijas sabiedrība strauji noveco. No 1991. līdz 2009. gadam bērnu skaits samazinājies gandrīz par pusi, 2060. gadā katriem trim strādājošajiem būs jāuztur divi pensionāri. Zemās dzimstības un emigrācijas dēļ pārskatāmā nākotnē sociālās drošības izdevumu īpatsvars valsts izdevumos palielināsies. Mēs nedrīkstam šīs problēmas ignorēt, bet mums vēl ir pietiekami daudz laika, lai tās mērķtiecīgi risinātu. Mēs vairāk atbalstīsim ģimenes ar bērniem."

5. "Latvijas bagātība ir izglītoti un kvalificēti ārsti un medicīnas māsas. Mums viņi jāsaglabā Latvijā, ieviešot skaidrību par pārmaiņām Latvijas veselības sistēmā."

6. "Ikvienam indivīdam jānodrošina pilnvērtīgas dzīves iespējas sabiedrībā, izskaužot aprūpes formas, kuras veicina sociālo atstumtību."

Kas tie par citātiem? Tie, rau, ir vārdiskie makaroni, kurus šī paša Andra Vilka pārstāvētā Pilsoniskā savienība un apvienība Vienotība pirms vēlēšanām kāra uz viņu tik kaismīgi mīlētās Latvijas tautas ausīm.

Un kā jūs domājat – vai tagad šīs principiālās un atbildīgās pindacīšu, bendrāšu un ēleršu organizācijas metīsies izslēgt vai vismaz norāt savu biedru un pārstāvi par "principu" un "vērtību" piemiršanu?

Viedokļi

Tieši pirms trim gadiem, 2022. gada 24. februārī, Krievija uzsāka visaptverošu karu Ukrainā. Kara militāro, politisko, humāno vērtējumu sniegs politiķi un militāristi. Jau šobrīd dažādi pasaules līderi dažādi un pat pretrunīgi traktē kara iemeslus. ASV prezidents Donalds Tramps mūs pēdējā mēneša laikā pārsteidz ar savu izpratni par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Kaut dažādu informācijas avotu sniegtie skaitļi ir atšķirīgi, jādomā, ka karā un netiešā kara ietekmē bojā gājis vismaz miljons cilvēku, protams, galvenokārt militārpersonas. Pēc dažādiem datiem 11–20 miljoni cilvēku ir pārvietoti vai pārvietojušies, ļoti daudzi Ukrainas iedzīvotāji ir emigrējuši. Kara netiešā ietekme uz veselību ir izraisījusi lielāku civiliedzīvotāju saslimstību un mirstību, galvenokārt nepietiekama uztura, infekcijas slimību, neinfekcijas slimību saasināšanās, mātes un zīdaiņu slimību, kā arī garīgo un uzvedības traucējumu dēļ. Krievijas militārie spēki ir nodarījuši plašus postījumus civilajai infrastruktūrai veselības aprūpē, lauksaimniecībā un pārtikas apgādē, ūdensapgādē un kanalizācijā, enerģētikā, transportā un komunikācijās. Karš ir izpostījis Ukrainas ekonomiku un mazinājis pārtikas un energoapgādes drošību daudzās pasaules valstīs.

Svarīgākais