Vai Kurmīša kungs savāks savu kaku?

Ar interesi iepazinos ar pazīstamā interneta rakstu telpas piepildītāja Kurmīša kunga (vai kundzes, vai biedra – kas to lai zina, un nav jau arī būtiski) opusu par viņa attālo līdzinieku principiālās mutesbajārības un plānā galdiņa urbšanas jomā Edgaru Jaunupu.

Opusa „Deklarācija. Jaunupa jaunskunga” autora analītiskā doma bija pievērsusies Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu deklarāciju datu bāzē atrodamajām E. Jaunupa iesniegtajām amatpersonas un bijušās amatpersonas deklarācijām, no kurām autors bija izpīpējis dziļu domu: „Izrādās, ka pēdējos 3-4 gadus Jaunupa jaunskungs NEKO NAV PELNĪJIS. (..) Sanāk, ka šo 30 gadu veco kundziņu uztur, viņa ballīšu izdevumus un aktīvo saviesīgo „privāto dzīvi” apmaksā kāds cits? Laikam taču tētuks? Jeb draudzenes?”

Domas pamatā bija fakts, ka minētajā datu bāzē, lūk, redzams, ka E. Jaunupa „deklarētie ieņēmumi pēdējo 4 gadu laikā (ieskaitot 2009.) summāri sastāda 6055 latus (visi 2006. gadā), kurus pie tam jaunskungs tūlīt pat ir pamanījies žigli notērēt, tajā pašā gadā nopērkot mēbelītes un automašīnu”.

Nav šaubu – datu bāzē atrodamajās deklarācijās redzamos ciparus un skaitļus Kurmīša kungs/kundze tiešām ir spējis/spējusi nolasīt precīzi. Nelaime tik tā, ka atmaskošanas azartā autoram nav pieticis jaudas, prāta vai vēlmes aplūkot Ministru kabineta noteikumus par „Kārtību, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti”.

Tur, rau, melns uz balta atrodams 13. un 14. punkts, kurs skaidri un gaiši norādīts: deklarācijā, kuru iesniedz par 12 mēnešiem un par otro gadu pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas, „šo noteikumu 3.7.apakšpunktā minētās ziņas nav jānorāda”. Un kas rakstīts 3.7. apakšpunktā? Nocitēsim Kurmīša kungam/kundzei precīzi: „Informācija par pārskata periodā gūtajiem visu veidu ienākumiem, sniedz informāciju par to gūšanas vietu (avotu), norādot juridisko personu identifikācijas datus un fizisko personu vārdu un uzvārdu un summu (atsevišķi par katru ienākumu veidu attiecīgajā valūtā).”

Tas nozīmē, ka E. Jaunups – lai par kādu tirliņu viņu arī mēs neuzskatītu (vismaz es šajā ziņā Kurmīša kungam/kundzei pilnībā pievienojos) – nevis dzīvo bez ienākumiem vai melo valstij, kā uzskata opusa autors izdilušajā samta kažokā, bet gan neaizpilda tās deklarācijas ailes, kuras valsts viņam neliek aizpildīt. 2006. gada aprīlī viņš pārstājis būt valsts amatpersona, bet nākamos divus gadus iesniedzis bijušās amatpersonas deklarācijas, kur nekādi ienākumi nav uzrādīti nevis tāpēc, ka tādu nav bijis, bet tāpēc, ka valsts neprasa to uzrādīt. Un viss.

Kas no tā? Nocitēšu tā paša Kurmīša kunga/kundzes prātulu: „Kopš kāda laika, kad mums uzradās čupiņa ar prātvēderiem, kura par savu panākumu un tikšanas pie siles galveno atslēgu pieņēma visu un visa aplikšanu ar mēsliem un apkārtējo ļaužu noliešanu ar dubļiem, saukāšanu par zagļiem, es esmu priekš sevis sadalījis mūsu sabiedrību divās daļās. Vieni - kādi viņi ir, tādi nu ir, ar visiem saviem trūkumiem un nepilnībām. A otrie – tie, kuri atļaujas citus apmelot un d...š gan pa labi, gan pa kreisi, gan tur, kur pašiem vēlāk jāguļ, gan citiem uz galvas... tie ir cūkas. Un kā pret cūkām es arī pret viņiem izturos... Jaunpups noteikti ir viens no jaunāko laiku lielākajiem un izcilākajiem rukšiem un citu apd...sējiem... Tāpēc es ne tikai neuzskatu par nosodāmu iemest viņam ar kādu kaku no tās pašas kolekcijas, kuras viņš citiem met, bet pat izjūtu zināmu gandarījumu, to darot.”

Interesanti, vai Kurmīša kungam/kundzei – ņemot vērā līdz šim demonstrētās bailes parādīties pasaulei savā īstajā veidolā – šajā gadījumā pietiks drosmes vismaz aiziet pēc izmestās kakas un godprātīgi, ar „zināmu gandarījumu” noēst to pašam/pašai. Bet varbūt izrādīsies, ka mūsu principiālais cīnītājs par taisnību savu kļūdu atzīšanā tāds Sarmītes Ēlertes klons vien ir? Paskatīsimies.

Viedokļi

Latvijas meži, purvi un piejūras kāpas ir vietas, kur varam baudīt dabas mieru, skaistumu un meklēt veldzējumu ikdienas steigā. Tās sniedz iespējas ikvienam no mums apdzīvot šo dabas telpu, skrienot, sēņojot, pastaigājoties vai dodoties izbraukumos ar velosipēdu, motociklu un kvadraciklu, kur tas ir atļauts.