Domas pēc arodbiedrību savienības vēlēšanām

Ēriks Pūle, Latvijas valsts iestāžu, pašvaldību,  uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības,  Tieslietu nozares arodorganizācijas priekšsēdētājs

2016.gada 2.decembrī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) kongress par LBAS priekšsēdētāju ievēlēja līdzšinējo priekšsēdētāja vietnieku Egilu Baldzēnu. Uz LBAS priekšsēdētāja amatu pretendēja arī Latvijas Bankas arodbiedrības vadītājs Edgars Niedrītis.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) LBAS priekšsēdētāja amatam virzīja juristi Ievu Branti, taču kongresa delegāti nenobalsoja par viņas iekļaušanu vēlēšanu sarakstā.

Diskusijas izraisījusi gan pati Ievas Brantes virzīšana LBAS priekšsēdētāja amatam, gan LIZDA priekšsēdētājas paziņojums par iespējamo LIZDA izstāšanos no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, kas tika izteikts pēc kongresa delegātu lēmuma, neiekļaut Ievu Branti vēlēšanu sarakstā.

Kongresa delegāti saistībā ar Ievas Brantes virzīšanu LBAS priekšsēdētāja amatam vērsuši uzmanību uz to, ka Ieva Brante nav ilgstoši darbojusies arodbiedrībā, kā arī uz to, ka LIZDA viņu izvirzīja tikai neilgu laiku pirms kongresa. Turklāt kongresā delegātiem bija domstarpības, vai atbilstoši reglamentam Ieva Brante var atrasties zālē, kur notiek kongress.

LIZDA priekšsēdētāja, paužot neapmierinātību ar kongresa norisi, paziņojusi par iespējamo LIZDA izstāšanos no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības.

Šāds LIZDA priekšsēdētājas paziņojums, cilvēciski ir viegli izskaidrojams, ņemot vērā to, ka LIZDA izvirzītā kandidāte LBAS priekšsēdētāja amatam vispār netika iekļauta vēlēšanu sarakstā. Taču tajā pašā laikā ar šādu paziņojumu LIZDA priekšsēdētāja, iespējams, pārkāpusi savas pilnvaras un pašas vadītās arodbiedrības statūtus.

LBAS statūtu 3.3.punkts pieļauj dalīborganizācijas izstāšanos no Brīvo arodbiedrību savienības, nosakot, ka piederība LBAS izbeidzas, dalīborganizācijai izstājoties vai to izslēdzot. Par izstāšanos no LBAS dalīborganizācija paziņo valdei trīs mēnešus iepriekš.

Lēmums par dalīborganizācijas izstāšanos no LBAS ir jāpieņem un LBAS valdei tas jāpaziņo attiecīgai dalīborganizācijas institūcijai, kuras kompetencē ietilpst šādu jautājumu izlemšana.

Saskaņā ar LIZDA statūtu 11.1.punktu augstākā LIZDA lēmējinstitūcija Kongresu starplaikos, kura izlemj visus svarīgākos arodbiedrības jautājumus, izņemot tos, kuri ir Kongresa kompetencē, ir LIZDA Padome.

LIZDA statūtu 11.6.punkts, cita starpā, noteic, ka LIZDA Padomes kompetencē ir lemt par LIZDA iestāšanos Latvijas un citu valstu arodbiedrību apvienībās.

Lai gan LIZDA statūti tiešā veidā neparedz, ka jautājuma izlemšana par LIZDA izstāšanos no arodbiedrību apvienībām ir LIZDA Padomes kompetencē, tas loģiski izriet no iepriekš minētā LIZDA statūtu punkta.

LIZDA priekšsēdētāja tiesības un kompetenci nosaka LIZDA statūtu 13.1. - 13.8.punkts. Saskaņā ar minētajos punktos ietverto regulējumu, LIZDA priekšsēdētājs un vietnieks ir atbildīgi par LIZDA darbu Padomes un Valdes sēžu starplaikā (13.2.punkts), veic saraksti ar organizācijām, iestādēm un uzņēmumiem, paraksta LIZDA dokumentus, ir kredīta rīkotāji (13.7.punkts), bez īpaša pilnvarojuma pārstāv nozares arodbiedrības intereses visās valsts, pašvaldību un sabiedriskajās institūcijās, paužot LIZDA Kongresa, Padomes un Valdes viedokli (13.6.punkts). LIZDA priekšsēdētājs turklāt ir tiesīgs sasaukt Padomes un Valdes sēdes (13.5.punkts).

No iepriekš minētā izriet, ka LIZDA priekšsēdētāja kompetencē neietilpst lēmumu pieņemšana par LIZDA izstāšanos no arodbiedrību apvienībām, tostarp, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības. LIZDA priekšsēdētājs ir tiesīgs sasaukt LIZDA Padomes sēdi, kuras kompetencē, atbilstoši LIZDA statūtos paredzētajam, ir šādu jautājumu izlemšana, savukārt pēc tam, saskaņā ar statūtu 13.6.punktā paredzēto, LIZDA priekšsēdētājs var paust LIZDA Padomes viedokli par attiecīgo jautājumu.

Ņemot vērā to, ka LIZDA priekšsēdētājas paziņojums par LIZDA iespējamo izstāšanos no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības tika izteikts kā reakcija uz LBAS kongresā notiekošo, var pieļaut, ka LIZDA Padome iepriekš nav lēmusi par LIZDA turpmāko dalību Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā un attiecīgi ar šo paziņojumu LIZDA priekšsēdētāja nav paudusi LIZDA Padomes viedokli.

Līdz ar to iespējams secināt, ka, paužot viedokli par LIZDA iespējamo izstāšanos no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības LBAS kongresā, LIZDA priekšsēdētāja pārkāpusi LIZDA statūtos tai piešķirtas pilnvaras.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais