Veiksmīga kopbraukšanas pakalpojuma ieviešana Latvijas tirgū varētu ienest vairākas pozitīvas tendences ne tikai efektīvākā privātā transporta izmantošanā un satiksmes atvieglošanā, bet ar taksometru nozarē kopumā. Tomēr pirms tam ir jāpārskata šī brīža nozares regulējums, lai nesagrautu esošo taksometru pārvadājumu tirgu, uzskata Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais sekretārs, Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars, komentējot Saeimā iesniegtos Autopārvadājumu likuma grozījumus.
Kopbraukšana nedrīkst kļūt par nekontrolētu privātā biznesa modeli
Edgars Tavars: “Kopbraukšanu var uzskatīt par apsveicamu un modernu iniciatīvu, kas pilnībā atbilst digitālajam laikmetam, kurā mēs dzīvojam un kas tiek pavadīta ar videi un cilvēkiem draudzīgām idejām. Taču šobrīd šīs idejas kalpo tikai kā veiksmīgs ietērps, zem kura slēpjas virkne nesakārtotu jautājumu, kurus būtu steidzami jārisina, lai, piemēram, Uber ienākšana tirgū neizraisītu postošu sprādziena efektu.”
Kopbraukšanas būtība ir pasažieru pārvadāšana pa automašīnas vadītāja, nevis pasažiera iepriekš noteiktu maršrutu. Taču reālajā kopbraukšanas modelī maršrutu nosaka tieši pasažieri, un šāda darbība atbilst taksometra pakalpojuma raksturam. Līdz ar to Saeimā iesniegtie Autopārvadājumu likuma grozījumi nonāk lielās pretrunās, liekot klasiskajam taksometru biznesam pakļauties konkrētam regulējumam, bet no tā atbrīvojot komerciāli tendētus kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējus. Esošais taksometru regulējums nosaka, ka visiem komerciāla veida pasažieru pārvadājumu sniedzējiem likuma noteiktajā kārtībā ir jāiegādājas taksometru licence, jāsaņem reģistrācijas numuri, kā arī divas reizes gadā jāveic transportlīdzekļa tehniskā apskate.
Iedziļinoties šobrīd Saeimā iesniegtajā kopbraukšanas projektā, ir skaidri redzams, ka tas ir vēl viens taksometru veids, kas darbosies pēc kardināli citiem darbības principiem. Ar mobilo aplikāciju starpniecību pasažieru pārvadājumu pakalpojumus var pieteikties sniegt privātpersonas bez atbilstošas kvalifikācijas un ar privātajiem transportlīdzekļiem, kas var neatbilst pasažieru pārvadājumu veikšanai noteiktajām prasībām. Likuma anotācijā uzsvērts, ka mobilo lietotņu izmantošana ir caurspīdīga un pārskatāma, un samazina “pelēkās ekonomikas” īpatsvaru, kāds šobrīd ir transporta nozarē.
“Bezskaidras naudas aprite neizslēdz iespēju manipulēt ar nodokļu nomaksu. Pēc šī brīža regulējuma ir praktiski neiespējami noteikt kāds būs pakalpojuma sniedzēja reālais atalgojums. Lai risinātu šo problēmu, regulējumā būtu jānosaka, ka ikviens šāda veida pakalpojuma sniedzējs sociālajā budžetā katru mēnesi iemaksā noteiktu naudas summu,” Edgars Tavars.
Edgars Tavars uzsver, ka likumprojektā viennozīmīgi būtu jāparedz, ka komersants, kurš sniedz starpniecības pakalpojumus, ir līdzatbildīgs par pakalpojuma sniegšanas kvalitāti un ir uzskatāms par pārvadātāju.
Edgars Tavars: “Pēc statistikas datiem, taksometri Latvijā gadā nobrauc līdz pat divām reizēm vairāk kilometru nekā privātās automašīnas, tāpēc mēs nevaram atļauties automašīnu tehnisko stāvokli atstāt uz privāto pakalpojumu sniedzēju sirdsapziņas. Mums ir jānošķir automašīnas vizuālā kvalitāte, tīrība un šofera attieksme no tehniskā stāvokļa, kas tiešā veidā ietekmē pasažieru drošību.”
Nozarē nedrīkst būt divi dažādi regulējumi
Latvijā pirms 3 gadiem jau bija saasinājusies neregulāro pasažieru pārvadājumu problēma, kas pēc būtības atbilda slēptiem regulārajiem pārvadājumiem un kopbraukšanai. No regulārajiem pasažieru pārvadājumiem minētie pārvadājumi atšķīrās tikai ar to, ka maršruta sākums un beigas nebija autoosta un maksu par braucienu iekasēja autobusa vadītājs. Neregulārie pārvadātāji radīja ievērojamus zaudējumus tautsaimniecībai un miljonos mērāmu palielinājumu valsts piešķirtajai dotācijai sabiedriskajam transportam.
Ņemot vērā rūgto pieredzi, kā arī izvērtējot visus argumentus, jāsecina, ka iesniegtie Autopārvadājumu likuma grozījumi sagraus esošo sistēmu un nozari. Tam piekrīt arī Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija un Latvijas Darba devēju konfederācija, norādot, ka neregulāro pārvadājumu tirgus apjoms palielināsies un kļūs nekontrolējams.
Edgars Tavars uzsver, ka tirgū ienākot kopbraukšanai, taksometru vadītājiem vairs nebūs motivācijas strādāt licencētās kompānijās, jo tā vietā izdevīgāk būs samaksāt 20% no peļņas, piemēram, Uber platformas nodrošinātājiem, braukt ar savu automašīnu, baltajiem numuriem, bez marķējuma un tāpat kā licencētajam taksometram, turpināt sniegt komercpakalpojumu.
Edgars Tavars: “Tāpēc mums ir jāizšķiras, vai mēs ejam “balto” numuru ceļu, nosakām, ka no šodienas taksometru licences vairs nav vajadzīgas un visi pakalpojumu sniedzēji strādā izmantojot aplikācijas, vai arī mēs atrodam loģisku kopsaucēju."
Jāsakārto esošais taksometru tirgus
Taksometru tirgus ir viens no lielākajiem ēnu ekonomikas uzturētājiem Latvijā, un būtu ļoti svarīgi to sakārtot, visiem tirgus dalībniekiem nosakot vienādus darbības principus un pakalpojumu standartus.
“Tā ir absurda situācija, ka uzņēmums, kura autoparks veido tikai 6% no kopējā reģistrēto taksometru skaita, nodokļos samaksā teju pusi no visas nozares iemaksām. Vienlaikus ir virkne kompāniju, kuru darbinieki strādā kā mikrouzņēmumi, kas kompānijām ļauj būtiski ekonomēt uz nodokļu rēķina. Nedrīkst būt tāda situācija, ka godīgajiem uzņēmējiem nozarē tiek radīta motivācija slēpt savus ieņēmumus, savukārt negodīgajiem netiek radīta motivācija kļūt legāliem,” pauž SM parlamentārais sekretārs, Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.
