Ģimenes ārstiem samazinās kvalitātes kritēriju skaitu; nevienojas par to izpildes papildu samaksu

Veselības ministrija (VM) un ģimenes ārsti panākuši vienošanos par esošo 13 kvalitātes kritēriju samazināšanu, savukārt par to, vai par šo kritēriju izpildi tiks piešķirti papildus līdzekļi, vienošanās netika panākta, informā ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.

Pēc VM sniegtās informācijas, plānots samazināt esošo kritēriju skaitu līdz astoņiem vai deviņiem, jo ne visi no kritērijiem sasniedz savu mērķi un atspoguļo ģimenes ārsta darba kvalitāti.

Vienlaikus VM ģimenes ārstiem apliecināja, ka redz iespējas no nākamā gada finansējumu par galveno "mērķa kritēriju" izpildi iekļaut kapitācijas naudā, kā rezultātā ģimenes ārstu prakses saņems papildu finansējumu - 150 eiro mēnesī. Šai iecerei tikšot atvēlēti 2,9 miljoni eiro.

Kā sacīja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀA) vadītāja Līga Kozlovska (ZZS), šodien tikšanās sākumā piedalījās arī veselības ministre Anda Čakša, kura solījusi tuvākajā laikā piedāvājumu par papildu finansējumu 2,9 miljonu eiro apmērā ģimenes ārstiem iesniegt arī rakstiskā veidā.

Arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidente Sarmīte Veide norādīja, ka tiek gaidīta ministres solījuma izpilde, lai arī vēl nav skaidrs, ar kādiem nosacījumiem papildu finansējums kapitācijas naudas palielināšanai tiks izsniegts. Ja piedāvājums apmierinās ģimenes ārstus, Streika komiteja varētu apsvērt iespēju pārtraukt streiku, bet, kamēr piedāvājums vēl nav zināms, ģimenes ārstu "lēnais" streiks turpinās.

F64 Photo Agency

Pēc Kozlovskas paustā, "mērķa kritēriji", par kuru izpildi ģimenes ārsts saņems papildu kapitācijas naudu 150 eiro apmērā, ir saistīti ar prakses darba organizāciju. Viens no kritērijiem ir ģimenes ārsta darba laiks, kuram jābūt gan no rīta, gan vakarā, tāpat par kritēriju varētu noteikt piecu dienu plānveida pierakstus, to, ka ārsts, atrodoties ilgākā prombūtnē nekā piecas dienas, par to informē Nacionālo veselības dienestu (NVD). Vēl viens "mērķa kritērijs" ir pacientu profilaktiskā apskates, proti, apskati jāveic apmēram 50% pacientu pašreizējo 28% vietā. "Mērķa kritēriju" izpilde varētu stāties spēkā no nākamā gada janvāra.

Vienlaikus Kozlovska norādīja, ka ģimenes ārsti un VM panākuši vienošanos, ka esošie 13 kvalitātes kritēriji tiks samazināti līdz astoņiem, tomēr pagaidām nav skaidrs, cik lielā mērā varētu tikt palielināts finansējums par šo kritēriju izpildi.

No 13 kvalitātes kritērijiem tiks izņemti tādi kritēriji kā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) izsaukumu uzskaite kā ģimenes ārsta kvalitātes kritērijs, jo parasti diagnozi pacientam nosaka brigādes mediķis. Tāpat tikšot izņemts kritērijs, kuru LLĢĀA uzskata par diskutablu, proti, vēža agrīnās diagnostikas pārbaudes.

Kozlovska skaidroja, ka asociācija uzskata, ka vēža skrīnings ir ģimenes ārsta darba sastāvdaļa, kas jānovērtē. Lauku ģimenes ārstu priekšlikums ir par to, ka ģimenes ārsts veic vēža skrīningu, jo pagaidām ģimenes ārsts ir tikai starpnieks, un daudzi ģimenes ārsti nav apmierināti par šo starpnieka funkciju, bet vēlas paši kontrolēt skrīningu un atbildēt par savu pacientu pilnībā. LLĢĀA priekšlikums ir pilotprojekta veidā paredzēt, ka vēža skrīngu ārsti organizē paši.

Savukārt Veide norādīja, ka pagaidām netika atbalstīts viņas vadītās asociācijas aicinājums kritērijus vairāk vērst uz diabēta un asinsvadu slimībām.

Vienlaikus Veide atzina, ka pārstrādātie kritēriji tagad ir labāki, jo esošie nedod vēlamo rezultātu. Tomēr LĢĀA uzskata, ka palielināt kritēriju izpildei paredzēto finansējumu līdz 12% esošo 3% vietā no kapitācijas naudas, ko par priekšlikumu izteikusi Lauku ģimenes ārstu asociācija, esot "utopija". LĢĀA atbalstītu pat 5% palielinājumu, jo tas nozīmētu soli pareizajā virzienā.

Vienlaikus asociācijas prezidente Veide norādīja, ka pagaidām vēl nav panākta vienošanās par reformas sadaļu primārajai aprūpei, jo joprojām VM un asociācijas viedoklis ir atšķirīgs. Pēc LĢĀA viedokļa uzklausīšanas asociācija lūgusi arī ministrijai izteikt viedokli par dzirdēto.

Tāpat Veide piebilda, ka šodien piedāvājusi divpusēju tikšanos ar VM un Nacionālo veselības dienestu (NVD), lai pārrunātu jautājumus saistībā ar e-veselību. Asociācija ir nobažījusies, ka nākamā gada janvāris, kad obligāti būs jāsāk sistēmas lietošana, tuvojas, tomēr tā vēl nestrādājot. "Gribam redzēt, kādi ir uzlabojumi un kādi uzlabojumi vēl tiks veikti," sacīja Veide, piebilstot, ka asociācija jau mēnesi gaida atbildes no NVD par novērstajiem trūkumiem, taču atbildi neesot saņēmuši.

Nākamā darba grupas sanāksme, kuras uzdevums ir izstrādāt detalizētu redzējumu primārās veselības aprūpes attīstībai, notiks pēc divām nedēļām, un tajā runās par to, vai VM spēs rast papildu finansējumu arī par esošo kvalitātes kritēriju izpildi.