Novembrī tiek atzīmēta Eiropas antibiotiku diena, kuras mērķis ir veicināt sabiedrības izglītotību par pareizu antimikrobiālo līdzekļu lietošanu. Kas ikvienam jāzina par pareizu antibiotiku lietošanu un kādas ir biežākās kļūdas to lietošanā, stāsta BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Mums visiem ir dzimumzīmes – kādam vairāk, citam mazāk. To skaits laika gaitā var palielināties, bet, ja kāda dzimumzīme maina formu vai krāsu, rodas asimetrija, parādās nevienmērīgas malas vai sāpes, tas nozīmē, ka jādodas dzimumzīme pārbaudīt.
Turpmāk Nacionālais veselības dienests (NVD) varēs slēgt līgumu par vecmātes sniegtu dzemdību palīdzību, tostarp nosakot, ka vecmāte ir tiešās pieejamības speciālists - šādai vizītei vairs nebūs vajadzīgs ģimenes ārsta nosūtījums, otrdien lēma valdībā.
Kā uzzināt, vai jums ir “sirds klepus” un ko darīt, ja no tā cieš. Sirds klepus var būt sirds mazspējas simptoms. Kā noteikt, vai sēcošais klepus ir kaut kas, par ko būtu jāuztraucas. Saskaņā ar pētījuma datiem sirds mazspēja, ir tad, kad sirds vairs nespēj pareizi sūknēt asinis pa ķermeni.
Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) liela daļa pierakstu līdz nākamā gada martam jau ir aizpildīti, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" atzina slimnīcas valdes priekšsēdētājs Lauris Vidzis.
Līdz 80% vēža slimnieku ir uzturvielu nepietiekamība un teju katrs piektais nāves gadījums vēža slimniekiem izriet no uzturvielu nepietiekamības sekām, uzsvērts Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Uztura un dietoloģijas centra organizētajā seminārā "Malnutrīcijas aktualitāte dažādās ārstniecības nozarēs".
Kāds Latvijas uzņēmums jau ilgstoši izplata brošūras ar stāstiem par brīnumainu izārstēšanos, klātienes izbraukumos arī tirgojot reklamētos uztura bagātinātājus. Lai arī pirms gada Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir brīdinājis iedzīvotājus par šo maldinošo reklāmu, nekādu sodu uzņēmumam tā arī neuzlika un darbību neierobežoja, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Joprojām iedzīvotājiem un ārstniecības iestādēm nākas secināt, ka kādā brīdī vajadzīgo zāļu nav, jo ir piegāžu pārtraukumi. Slimnīcās jāveido krājumi trim mēnešiem, bet ne vienmēr tas iespējams un ne visiem tie domāti. Taču manāmu rezultātu diskusijām par nepieciešamību veidot papildu zāļu rezerves lielākām krīzēm nav. Šogad ministrija izveidojusi kritisko zāļu sarakstu ar 166 medikamentiem, taču pagaidām tas ir tikai uz papīra un praktiskie risinājumi vēl top, ziņo Latvijas televīzijas raidījums “de facto”.
Vērtējot primārās veselības aprūpes stāvokli reģionos, Veselības ministrija (VM) secinājusi, ka 72% gadījumu var novērot negatīvu dinamiku ģimenes ārstu prakses pārņemšanā, liecina VM novembrī apkopotā informācija par primāro veselības aprūpi reģionos.
Pētnieki ir izstrādājuši revolucionāru "biokooperatīvu" materiālu, kas iegūts no asinīm un kas ir pierādījis spēju atjaunot kaulus. Šis jauninājums paver durvis personalizētām reģeneratīvajām terapijām, kas var pārveidot traumu un slimību ārstēšanu visā pasaulē, vēsta scitehdaily.com.
To pieaugušo procentuālais daudzums, kas visā pasaulē slimo ar diabētu, pēdējo trīs gadu desmitu laikā ir dubultojies un lielākais pieaugums ir jaunattīstības valstīs, atsaucoties uz trešdien publicētu pētījumu, vēsta inquirer.net.
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) noskaidrojis 32 aktīvākās ģimenes ārstu prakses, kuru pacienti, pēc Nacionālā veselības dienesta (NVD) datiem, aizvadītā gada laikā ir visaktīvāk apmeklējuši valsts apmaksātos vēža skrīningus, informē SPKC.
“Jūsu ķermeņa reakcija uz stresu var izraisīt vairākas fizioloģiskas izmaiņas, kas var ietekmēt imūnsistēmu. Kad jūtat stresu, ķermenī notiek vairākas izmaiņas, lai palīdzētu izdzīvot un pārvarēt uztvertos draudus un šķēršļus. Taču ķermenim ir arī imūnā atbilde stresa reakcijas laikā. Precīzās sekas ir atkarīgas no stresa izraisītāja un tā, cik ilgi esat pakļauts iedarbībai. Tas var veicināt dažādu īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz veselību, tāpēc ir jāpievērš pastiprināta uzmanība stresa faktoriem,” raksta healthline.com.
Kā sabiedrība mēs parasti izturamies sapratīgi pret garīgo veselību, kā arī esam iemācījušies pievērst uzmanību un novērtēt savu labklājību, ja kaut kas nav īsti pareizi. Taču garīga pļāpāšana un stress var pārņemt pat visdziļākos un apzinīgākos cilvēkus.
Vienmēr esmu mocījusies ar menstruālajām sāpēm un dažādiem traucējošiem simptomiem mēnešreižu laikā, jo īpaši pirmajā dienā – tās nav tikai velkošas sāpes vēdera lejasdaļā, bet arī galvas reiboņi, slikta dūša, dažkārt pat caureja un vemšana. Ir bijis tik slikti, ka neesmu varējusi aiziet uz darbu. Visu ko esmu izmēģinājusi, nekas nepalīdz – ne pretsāpju līdzekļi, ne “nošpa”, ne hormonālās kontracepcijas terapija…
Daudz kas var ietekmēt erekciju: slikta sirds veselība, smēķēšana un daži medikamenti ir vainīgi zem jostasvietas problēmām. Vēl viena nozīmīga garastāvokļa slepkava? Smagu ēdienu diēta. Pārtika, ko ēdat, cik daudz ēdat un cik bieži to ēdat, var traucēt jūsu enerģijas līmeni, asinsriti un hormonus — tie visi ir galvenie faktori seksuālās dzīves uzlabošanai.
Šogad iedzīvotāji uzsākuši vakcinēties pret sezonālo gripu vēlāk nekā pērn - "Veselības centru apvienības" (VCA) poliklīnikās septembrī vakcinēto skaits bijis par 55% mazāks nekā pirms gada, turpretī uzņēmumi un iestādes aktīvāk piesakās darbinieku vakcinācijai darba vietās.