No karmas likumiem neviens nav pasargāts. Tā ir laba vai slikta, par to atbildīgs ir tikai un vienīgi pats cilvēks.
- Karmā nav nekā maģiska - tas ir modelis, kas atspoguļo mūsu darbību rezultātu.
- Tipiski nevēlamas iejaukšanās piemēri ir gadījumi, kad sieviete finansiāli atbalsta apgādājamo laulāto vai māte mēģina kontrolēt pieauguša dēla dzīvi. Nelūgti padomi, mēģinājumi panākt un darīt labu - tas viss arī sabojā karmu.
- Kad mēs pilnībā izpratīsim karmas likumus, mēs sapratīsim, ka mūsu dzīve ir mūsu rokās un neviens cilvēks vai apstākļi nevar ietekmēt mūsu karmu vairāk nekā mēs paši. Tāpēc labākais, ko varam darīt savas labklājības labā, ir apzināties un vienmēr izvērtēt savas rīcības motīvus.
Garais gads atkārtojas reizi četros gados ar atsevišķiem izņēmumiem. Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā. Garā gada februārī ir 29, nevis 28 dienas. Tāds ir arī 2024. gads. Pastāv populārs uzskats, ka garais gads vienmēr ir ļoti grūts, jo notiek globālas un personiskas pārmaiņas. Astroloģiskās prognozes liecina, ka 2024. gads būs karmisks gads. Karmas jēdziens mūsdienu pasaulē ir kļuvis gandrīz par likteņa definīciju. Fizikas likumi, senču pieredze, personīgās traģēdijas, dzīves kāpumi un kritumi apstiprina, ka par jebkuru darbību nāksies atbildēt. Katrs no mums ik pa brīdim sastopas ar nepatīkamiem cilvēkiem, kuri mums sagādā problēmas. Vai tie var negatīvi ietekmēt mūsu karmu, un ko mēs varam darīt, lai no tā izvairītos? Pat tie, kas ir tālu no reliģijas un filozofijas, reizēm domā par tādām lietām kā karma, apcerot, vai ir iespējams karmu «mīkstināt» vai «tīrīt», lai mainītu savu dzīvi.
Karmas jēdziens pie mums nāk no Austrumu reliģijām un ir stingri iesakņojies mūsdienu kultūrā. Mūsdienās par karmu runā ne tikai reliģijas un garīguma piekritēji, bet arī parastie cilvēki. Daudzi cilvēki domā, ka viņu dzīves grūtību cēlonis ir noslogotā karma, viņi meklē veidus, kā «attīrīt» vai vismaz «atpazīt» savu karmu. Tātad šis vārds pats par sevi ir kļuvis diezgan populārs un tiek lietots visur. Būtībā karma ir Visuma likums, kas izskaidro cēloņu un seku saistību starp mūsu darbībām un to rezultātiem. Visa dvēseles pieredze, ko cilvēks ir ieguvis iepriekšējās dzīvēs, tiek atjaunota pašreizējā dzīvē no tā punkta, kuru cilvēks bija sasniedzis savā iepriekšējā veidolā vai dzīvē. Darot «sliktas» darbības, cilvēks rada sev negatīvu nākotni, kas veido karmu - šajā dzīvē vai kādā no nākamajām. Savukārt, ja darīsi labu, tad tas noteikti atgriezīsies. Karma mums var pastāstīt, kādas darbības mēs esam izdarījuši pagātnē, kādas svarīgas mācības esam guvuši un kuras nē. Karma skaidro, kāpēc dažus no mums vajā neveiksmes, bet citi gūst panākumus. Turklāt karmas likums ir tikpat bezpersonisks kā universālās gravitācijas likums - tas pastāv un darbojas neatkarīgi no tā, vai mēs tam ticam vai nē. Karmā nav nekā maģiska - tas ir modelis, kas atspoguļo mūsu darbību rezultātu.
Daži cilvēki baidās, ka citi var sabojāt viņu karmu, nolemt viņus dažnedažādām problēmām vai slimībām. Faktiski tikai cilvēks pats var ietekmēt savu karmu. Ne apkārtējie, ne ārējie apstākļi nevar mainīt mūsu dzīves ceļu - viss ir atkarīgs tikai no mums pašiem. Mūsu apziņa ir pieradusi sadalīt pasauli saprotamā dualitātes sistēmā - mēs redzam labo vai ļauno, balto vai melno, draugus vai ienaidniekus. Bet dabā nav izteiktas dualitātes, un visa enerģija ir neitrāla. Mēs paši ar saviem nodomiem un domām to padarām un veidojam pozitīvu vai negatīvu. Tāpēc karmai galvenais ir mūsu apzināšanās pakāpe - spēja pārraudzīt savas emocijas un rīcības motīvus.
Karmu sabojā slikti darbi, negatīvi uzskati un emocijas - tas viss grauj mūsu apziņu, dvēseli un enerģiju. Spēcīgas negatīvas jūtas, piemēram, dusmas, skaudība un lepnums, ir īpaši kaitīgas karmai. Apskaužot citu cilvēku panākumus vai dusmojoties uz citiem, mēs aizmirstam par koncentrēšanos uz savu enerģiju, kas vājina mūsu aizsargājošo biolauku un piesārņo mūsu karmu. Tas savukārt var izraisīt dažādas slimības, tostarp vēzi. Karma no iejaukšanās citu cilvēku dzīvē ievērojami pasliktinās. Mums nevajadzētu ietekmēt citu cilvēku ceļu, neatkarīgi no tā, vai viņi dara labus darbus vai ne. Tipiski nevēlamas iejaukšanās piemēri ir gadījumi, kad sieviete finansiāli atbalsta apgādājamo laulāto vai māte mēģina kontrolēt pieauguša dēla dzīvi. Nelūgti padomi, mēģinājumi panākt un darīt labu - tas viss arī sabojā karmu.
Tikai mēs paši esam atbildīgi par visu, kas ar mums notiek, un tikai mēs paši varam izlemt, vai mūsu ikdiena būs prieka vai aizkaitinājuma piepildīta. Negatīvi reaģējot uz jebkuru notikumu, mēs nevarēsim sasniegt laimi, un, atceroties tikai pagātnes skumjas un neveiksmes, mēs riskējam iegrimt melanholijā un depresijā. Tikai tad, kad pilnībā izpratīsim karmas likumus, mēs sapratīsim, ka mūsu dzīve ir mūsu rokās un neviens cilvēks vai apstākļi nevar ietekmēt mūsu karmu vairāk nekā mēs paši. Tāpēc labākais, ko varam darīt savas labklājības labā, ir apzināties un vienmēr izvērtēt savas rīcības motīvus. Tikai tā mēs pārstāsim staigāt «karmisko» problēmu atkārtošanās lokā un varēsim veidot sev harmonisku dzīvi.
