Solījums «līdz nāve mūs šķirs» jau sen nav jāņem par pilnu. Ir laulātie un oficiāli nelaulātie, kurus šis solījums tiešām vieno uz mūžu, bet Latvijā... Latvijā «vidējais ilgums» laulībā ir nieka 13 gadu. Pēc tam seko šķiršanās.
Vidējais laulības ilgums tās šķiršanas brīdī ir 13,3 gadi, un pēdējo gadu laikā tas nedaudz samazinās, tomēr 50 gadu laikā, salīdzinot ar 1971. gadu, šķirtās laulības ilgums ir pieaudzis gandrīz par 40 procentiem, palielinoties 20 un vairāk gadu ilgušu laulību šķiršanās īpatsvaram.
Kopš 1970. gada līdz 1990. gadam gadā vidēji tika noslēgtas 10, bet šķirtas piecas laulības uz 1000 iedzīvotāju.
Līdz ar neatkarības atgūšanu strauji samazinājās ne tikai laulību skaits - vidēji uz 1000 iedzīvotāju pēdējo 30 gadu laikā gadā noslēgtas vien piecas laulības gadā, bet arī šķirto laulību skaits - vidēji tiek šķirtas trīs laulības uz 1000 iedzīvotāju.
Šķirto laulību skaits būtiski pieauga 1992. gadā līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, sasniedzot pēdējos 50 gados augstāko rādītāju - 5,6 šķirtas laulības uz 1000 iedzīvotāju. Tas saistīts ar veco PSRS pasu nomaiņu ar Latvijas pasēm, pie reizes oficiāli šķirot agrākajos gados faktiski izirušas laulības.
2011. gadā, kad pieņēma likumu, kas ļauj laulību šķirt ne tikai tiesā, bet arī pie zvērināta notāra, sekoja straujš šķirto laulību skaita pieaugums.
Šķirto laulību skaits uz 1000 iedzīvotāju starp Eiropas Savienības valstīm 2019. gadā Latvijā un Lietuvā bija visaugstākais - 3,1, viszemākais - Maltā (0,7).
2020. gadā tika šķirtas 5206 laulības. Gandrīz katra ceturtā jeb 23 procenti šķirto laulību bija līdz četriem gadiem ilga vai ilgusi piecus līdz deviņus gadus - 24,8 procentos gadījumu. Gandrīz tikpat liela daļa laulību tiek oficiāli šķirtas arī pēc lielāka laika perioda - 24,3 procenti šķirto laulību bija ilgākas par 20 gadiem.
No visām 2020. gadā šķirtajām laulībām 53,7 procenti (augstākais rādītājs pēdējo piecu gadu laikā) bija ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, un tajās dzīvoja 4131 bērns.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
***
