Talantīgais mūziķis, raidījumu vadītājs un viedokļu līderis Ralfs Eilands sarunā ar žurnālu »Vakara Ziņas« pastāsta, kā ir pastaigāties ar kaķi, un dalās stāstos par savu mājas mīluli un viņa ikdienas gaitām.
Ralfa skaistais un rudais murrātājs ir diezgan liels un iespaidīgs kaķis. Jautājam, kādas blēņas dziedātāja ģimenes mīlulis ir sastrādājis.
«Karloss tiek lutināts. Viņš ir ļoti, ļoti pūkains. Kad cilvēki nāk ciemos, tad saka, ka izskatās pēc runča zābakos no animācijas filmas «Šreks». Tāds viņš arī ir. Raksturā absolūti ir kaķis-kaķis. Mīļais cilvēks viņam, protams, ir mamma, viņam patīk gulēt kopā un mīļoties. Viņš arī klausa un skraida pakaļ. Bet citiem cilvēkiem rokās nedodas. Man gan viņš dodas rokās, es viņu varu ņurcīt un bužināt. Bet mamma viņam ir sirdsbiedrs, pārējie ‒ izklaides biedri. Viņš nekaujas, bet pats liek zināt, kad grib, lai papaijā un parotaļājas.
Ja aprod ar cilvēkiem, tad nevar pat pateikt, ka viņam ir desmit gadi, jo Karloss uzvedas kā mazs kaķēns ‒ spēlējas un dara visādas nešpetnības. Par blēņām runājot, viņš gāž kaut kādas lietas nost no galdiem, no plauktiem kaut ko ķeksē. Paspēlējas ar apaviem, ja interesē ielas smakas. Mājās bija zelta zivtiņa. Viņš dzēra zivs ūdeni, un pēc tam kaķim nebija labi vēderam. Koncertos skatītāji zina, ka ir smieklīgi, ja dāvina neļķes spīdīgā papīrā. Reizēm neļķes aizvedu mājās mammai, daļu paņemu sev. Mums vairākas reizes ir ēstas neļķes. Es Karlosam aizrādu, bet viņš pa kluso tāpat ir apēdis. Pēc tam jāved pie daktera, jo neļķes kaķiem ir toksiskas. Tad pārstāju nest neļķes mammai. Turklāt Karloss neklausa. Jo vairāk aizrādīsi, jo lielāks azarts viņam būs to izdarīt. Jā, viņš ir dumpinieks. Bet tā, ka viņš plēstu mēbeles, skrāpētu dīvānus, tā mums nav. Tādā ziņā mums viss ir kārtībā,» par kaķa blēņām stāsta Ralfs Eilands.
