Rīgā notiks ebreju tautas genocīda upuru piemiņas brīdis

Šodien plkst. 12 Rīgā, vietā, kur atradās Lielā horālā sinagoga, notiks ebreju tautas genocīda upuru piemiņas brīdis, informē Rīgas ebreju kopienas valdes locekle Gita Umanovska.

Pasākumā, kuru rīko Latvijas ebreju draudžu un kopienu padome, piedalīsies valsts amatpersonas un ārvalstu diplomāti. Paredzēts, ka klātesošos uzrunās Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), Saeimas sekretārs Edvards Smiltēns (AS), Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Krupņikovs, ASV apvienības "Jewish Survivors of Latvia" prezidents Čārlzs Springfīlds. Aizlūgumu noturēs Rīgas sinagogas rabīns Elijohu Krumers. Ceremoniju vadīs Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Ruvins Ferbers.

Piemiņas brīdis notiks vietā, kur atradās Lielā horālā sinagoga.

1941. gada 4. jūlijā, trīs dienas pēc nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanas Rīgā, Vācijas Drošības policijai un Drošības dienestam pakļautā vietējās palīgpolicijas vienība pēc nacistu rīkojuma nodedzināja dievnamu kopā ar tur esošajiem cilvēkiem. Tajā pašā dienā nodedzināja arī citus ebreju dievnamus: par upuriem kļuva ne mazāk kā 400 cilvēku. 1990. gadā Latvijas Republikas Augstākā Padome nolēma noteikt 4. jūliju par Ebreju tautas genocīda piemiņas dienu.

Pirms kara Latvijā dzīvoja 93 000 ebreju. Nacistiskās okupācijas laikā no 1941. līdz 1945. gadam tika nogalināti vairāk nekā 70 000 vietējo ebreju un ap 20 000 šeit deportēto ebreju no citām Eiropas valstīm.

Padomju laikā Lielās sinagogas drupas tika nojauktas un to vietā ierīkots skvērs. 1980. gadu beigās šeit tika veikti izrakumi, un 1993. gadā ar Latvijas valdības, ebreju organizāciju un privāto personu atbalstu izveidots memoriāls - simboliskas sinagogas sienas ar izrakumos atrastajiem oriģinālā dekora elementiem. Blakus sinagogas drupām 2007. gadā tika atklāts piemineklis par godu vairākiem simtiem glābēju, kas, riskējot ar savu dzīvību, slēpa ebrejus no iznīcināšanas nacistiskās okupācijas laikā.