Zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks, kas plašāku atpazīstamību guva, kārtojot AS «Olainfarm» dibinātāja Valērija Maligina mantojuma lietas, atklāj, kādēļ ir atsaucis savu kandidatūru AS «Latvenergo» padomē.
«Kad pieteicu savu kandidatūru «Latvenergo», biju domājis startēt konkursā, kuru uzskatīju par publisku. Tātad konkursā attiecīgi var startēt jebkurš cilvēks, kas atbilst nolikumam. Tāda bija arī premjera publiski pausta griba iepriekšējā gada vasarā. Šobrīd mēs redzam, ka premjers, uzzinot komisijas veikumu un kandidātus, kas ir atlasīti, ir sācis politiskās iejaukšanās procesu. Tas man nav pieņemami. Uzskatu, ka esmu profesionālis, kurš atbilst kritērijiem, kas bija izvirzīti, un es tiešām varētu strādāt «Latvenergo» padomē. Bet, ja notiek politiska iejaukšanās, kas neatbilst labas pārvaldības principiem, es negribu piedalīties šādā farsā. Publiskajā telpā parādījušies citi kandidātu vārdi, kas šajā konkursā uzvarējuši. Ja mēs paskatīsimies, tad viņi visi ir kādā veidā saistīti ar «Jauno Vienotību», ar paša premjerministra Krišjāņa Kariņa partiju. Viņš nevēlējās, lai «Latvenergo» padomē strādātu profesionāli cilvēki. Respektīvi, visa viņa publiskā retorika bija domāta cilvēkiem, kas ir tālu no šiem procesiem un kuri nesaprot lietas būtību. Tas ir acīmredzams. Līdz ar to uzskatu, ka Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis, kas, starp citu, bija atlases komisijā, ir pēdējās dienās visu šo procesu diskreditējis. Vienīgā pareizā rīcība būtu šī konkursa rezultātus atzīt par nederīgiem un rīkot jaunu konkursu. Jebkurš rezultāts tagad būs diskutabls, jo to ir izdarījis premjerministrs. Parādot savu necieņu pret OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) pamatprincipiem, korporatīvo valsts pārvaldību un akcīzi.
Tas tik tiešām sarūgtina, jo es uzskatīju, ka varētu sniegt pienesumu gan valstij, gan uzņēmumam «Latvenergo». Ja šobrīd tas nav politiski iespējams, tad man ir ar ko nodarboties. Man tiešām nav nekādu problēmu, ja skatāmies no personīgā skatu punkta. Smieklīgākais šajā situācijā, ka Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis (šobrīd ir atstādināts no amata) izplata nepatiesu informāciju - gan par ekonomikas ministru Ralfu Nemiro, gan par mani.
Eglītis vadījis procesu un rīkoja šo konkursu, atlasot kandidātus, tajā skaitā arī mani. Esmu iekļuvis labāko piecniekā, tātad nekādu šķēršļu nav. Viss ir kārtībā. Viņš par šo procesu bija atbildīgs. Tas bija viņa darbs, bet viņš atļāvās diskreditēt visus cilvēkus, kuri piedalījās šajā konkursā, un man tas nav saprotams. Vai tiešām premjers nesaprot, ka pēc šādiem piemēriem tas ir signāls arī pārējai sabiedrībai. Profesionāli cilvēki sapratīs, ka turpmāk viņiem nav jēgas startēt konkursos. Viņi sapratīs, ka profesionāļi šeit nav vajadzīgi, ka jebkurā gadījumā tā būs politiska spēle. Tādēļ ir kā ir. Mums ir tādas padomes un valdes, ka vienkārši konkurence uz šiem amatiem objektīvi neeksistē. Tas nav pareizi!
Protams, man ir ar ko nodarboties. Viss ir kārtībā. Nevaru sūdzēties ne par darba, ne ienākumu trūkumu. Ir darbs Rīgas brīvostas pārvaldē, esmu zvērināts advokāts, kā arī man ir savi biznesi. Startēšana konkursā nebija saistīta ar to, ka gribu uzlabot savu finansiālo situāciju. Man ar to viss ir kārtībā. Tie atalgojumi, kas ir paredzēti gan Rīgas brīvostā, gan «Latvenergo» padomē, ir niecīgi, salīdzinot ar tiem ienākumiem, kas ir privātajā sektorā. Līdz ar to dalība konkursā bija saistīta tikai un vienīgi ar vēlmi tiešām palīdzēt un veltīt savu laiku sabiedrības un valsts labā. Bet ja tas nav vajadzīgs, tad darbošos vairāk privātajā sfērā. Tas nebija nekāds finansiāls aprēķins. Tas tiešām bija izaicinājums un vēlme pārbaudīt sevi un dot arī labumu sabiedrībai,» plašāk savu viedokli pauž Pāvels Rebenoks.
