VAKARA ZIŅAS: Juris Kulakovs atgriežas dzimtajā Latgalē
 
©Ingrīda Punka

Tautā mīlētais komponists Juris Kulakovs (59) pēdējā laikā nav manīts ne publiskos pasākumos, ne koncertos, ne arī citos saviesīgos sarīkojumos. Tādēļ skaidrojām, kur gan palicis populārais komponists, vai vēlme norobežoties no sabiedrības ir saistīta ar pavasara nogurumu?

«Ar vienu kāju esmu dzimtajos Līvānos, ar otru kāju Rīgā. Es atbraucu uz Rīgu tikai tad, ja man ir kaut kas darāms. Jā, varu droši teikt, ka lielākoties dzīvoju Līvānos. Šobrīd esmu Rīgā, bet rīt atkal braukšu uz Līvāniem. Nedēļas nogalē atkal ir darīšanas Rīgā. Turpu šurpu dreifēju.

Līvānos dzīvoju pie upes, kas atrodas pilsētas nomalē savrupmāju rajonā, mājiņā, ko mans papiņš uzcēla. Mēs ar māsu uzaugām vecāku dienesta divistabu dzīvoklī, bet šo mājiņu cēla diezgan ilgi, veselus desmit gadus. Papiņš māju pabeidza, kad es jau studēju Rīgā. Atceros, ka es viņam staigāju līdzi, vēl mazs būdams, un skatījos, kā šai mājai lika pamatus. Studiju gados Līvānos pie vecākiem ciemojos vasarās katru nedēļas nogali.

Tagad mājiņā pie upītes, kas ietek Daugavā, ļoti labi varu atpūsties no Rīgas drūzmas un trokšņa. Te arī atrodas manas bērnības peldvieta. Šobrīd ļauju dārza darbiņus apdarīt māsai un mammai, bet bērnībā to visu esmu arī pats darījis, gan ravējis dārzu, gan pļāvis zāli. Ar izkapti joprojām māku apieties.

Šajā pavasarī jūtos forši, ņemot vērā, ka esmu dzimis (20. maijā) šajā gadalaikā, kad tūlīt viss plauks un ziedēs. Jauki, ka laiks kļūst arvien siltāks. Jūtos pavasarīgi un nogurumu īpaši nejūtu."

Pilnu rakstu lasiet žurnālā "Vakara ziņas", www.vz.lv