Virga savos piecdesmit jūtas kā astoņpadsmitgadīgs

Slavenais mūziķis Ainars Virga ir pārliecināts liepājnieks – tāds viņš bijis visu mūžu un, kā pats saka, Liepāju negribot mainīt ne pret vienu citu pilsētu. 6. aprīlī arī Ainara piecdesmit gadu jubilejas koncerts norisināsies Liepājā. Prasīts, ko viņš sev novēlētu jubilejā, Virga apmulst un pēc brīža saka: veselību un izturību, lai būtu spēka tālāk strādāt un radīt jaunas, skaistas dziesmas.

Ar veselību viss kārtībā

«Pieredzējis es savā mūža esmu daudz un tāds jūtos vienmēr,» sarunā ar »VZ« atzīstas mūziķis Ainars Virga, tomēr kā piecdesmitgadnieks viņš gan nejūtoties – esot daudz jaunāks. «Ar veselību man viss ir kārtībā. Nav nekādas vainas, jūtos ļoti labi. Ar patīkamu satraukumu gaidu koncertu savā dzimšanas dienā, darba tagad ļoti daudz.» Koncerts notiks Liepājas Olimpiskajā centrā. «Nav jau Liepājā daudz vietu, kur spēlēt,» secina mūziķis, tāpēc vairāk sanāk braukāt apkārt pa Latviju. «Ne pārāk daudz iznāk spēlēt, bet iznāk. Nav jau tā kā kādreiz, kad katru nedēļas nogali spēlējām. «Līvu» laikā bija pat tā, ka divas nedēļas katru dienu bija pa koncertam un divas nedēļas bija brīvas. Ļoti bieži mums bija divi koncerti dienā. Bet tas bija «Līvu» pirmsākumos.»

Šajā koncertā piedalīsies Ainara Virgas draugi mūziķi (Vilnis Krieviņš, Egons Kronbergs, Juris Kristons, Mārtiņš Burkevics, Guntars Mucenieks, Tomass Kleins, Uldis Marhilēvičs, Dzintars Beitāns, Olga Rajecka, Liene Šomase un daudzi citi), kā arī Raimonds Pauls un Liepājas simfoniskais orķestris. «Draugi mani samusināja, iesakot Paulu uzaicināt uz koncertu,» atklāj jubilārs un teic, ka vienmēr gribējis to darīt. Nodomājis – kāpēc ne? – un gājis ar Maestro aprunāties. Viņš piekritis.

Sācis ar šūpuļdziesmām

«Jau kādus pāris mēnešus gatavojos koncertam. Mēs ar Jēkabu Ozoliņu sarakstījām notis – iznāks grāmata ar 50 «Līvu» populārākajām, pazīstamākajām dziesmām. Tur liels darbs ieguldīts, un kuru katru brīdi grāmatai jāparādās grāmatnīcās. Ar Jēkabu strādājam arī pie orķestra aranžijām koncertam. Ļoti daudz spēlēs orķestris. Un jāpaveic viss ir ļoti labi, citādāk nemaz nevar būt,» teic gaviļnieks. Jubilejas koncertā gan pirmatskaņojumu nebūs. «Manas jaunākās dziesmas, kuras jau skan radio, ir «Ja tev sāp» un «Rozes zieds» – to sarakstīju 1991. gadā, bet man ienāca prātā to pārveidot. Oriģinālā to iedziedājis Igo un angliski, bet es iedomājos to latviskot. Man tā likās ļoti laba dziesma, un latvieši to nav dzirdējuši, vispār neviens nav dzirdējis. Man liekas, ļoti veiksmīgs variants sanācis. «Ja tev sāp» es rakstīju vienam krievu mūziklam. Un man arī tā likās laba dziesma, kura jādzird latviešiem. Tāpēc Guntars Račs uzrakstīja latviskus vārdus.»

Atgriežoties pie mūziķa gaitas sākumiem, Ainars stāsta: «Es muzicēju, kopš sevi atceros. Kā mamma stāsta, es esot dziedājis, kad vēl pat runāt neesot mācējis. «Kur tu teci, gailīti» un citas latviešu tautasdziesmas mamma man dziedāja aizmidzinot. Es atkārtoju, ko viņa dziedāja. Pats to gan, protams, neatceros, mamma ir stāstījusi.» Savukārt «Līvu» periodu jubilārs vērtē kā skaistāko savā dzīvē. Grupā viņš darbojies no 1985. līdz 2010. gadam. «Tā ir puse mana mūža,» secina mūziķis, kurš šobrīd koncertē «Virga Hard Orchestra» sastāvā. «Mums ir vairāki sastāvi. Piemēram, «Virga Acoustica», kur spēlējam trijatā – es, Edžus Silacērps, Alekss Balinskis. Vai spēlējam paplašinātā sastāvā «Virga Roxx» – es, Silacērps, Kristaps Liepa un Uldis Knapšis. Tas atkarīgs no tā, cik cilvēki par mūsu priekšnesumu var piedāvāt naudiņu.»

Ar ticības spēku

Kā Ainars jūtas uz pusgadsimta sliekšņa? «Es pēdējā laikā tieši domāju, kādas man ir izjūtas, kāpēc nejūtos tā, kā cilvēkam vajadzētu justies 50 gados. Vajadzētu būt nopietnākam, bet es neko savādāku nejūtu. Jūtos tāpat, it kā man būtu 16 vai 18 gadu,» pasmaida Virga. «Es esmu daudz ko pārdomājis – ko esmu darījis pārāk ekstrēmi vai labi un slikti. Slikti, es uzskatu, tas ir izdarīt noziegumu, bet dzīves lietas nav labi un slikti. Ir, kā ir.»

Pašlaik Virgam izveidojusies sadarbība ar Liepājas adventistu draudzi, lai gan pats ir pareizticīgais. «Pirms trim gadiem mani kristīja Svētā Nikolaja Jūras katedrālē. Es mēģinu ticēt Dievam. Mēģinu tajā lietā iedziļināties, bet pārliecināts dievticīgais neesmu. Nedomāju, ka itin viss mūsu dzīvē ir Dieva rokās… Adventistu dievkalpojumiem es rakstu mūziku. Ar Bībeles vārdiem, ar vārdiem, ko rakstījuši ticīgie cilvēki. Ar baznīcas ievirzi. Tas ir mans labdarības darbs. Es arī cietumā uzstājos, ejam kopā ar mācītāju Agri Iesalnieku. Spēlēju dziesmas ar kristīgo ievirzi un arī manis sarakstītas laicīgas dziesmas.»

Paldies vecākiem un ģimenei!

Par atbalstu Ainars vēlas teikt paldies daudziem, vispirms jau vecākiem. «Man ir vislabākie vecāki pasaulē. Nezinu, vai tādus otrus var atrast. Katram savi vecāki ir mīļākie, bet manējie ir īpaši. Mammīte un tētis ir ļoti mīļi. Viņi maksimāli cenšas būt klāt visos manos koncertos, bet bija laiks, kad koncerti sākās vēlos vakaros, tad viņi nenāca. Viņi ir arī nākuši uz rokkafejnīcu, kuras diemžēl vairs nav, un mēs esam «tusējušies» līdz rītam. Es savā jubilejā, pirmkārt, gribu pateikt paldies saviem vecākiem. Man ir arī ļoti daudz draugu, kuri tieši grūtā brīdī ir palīdzējuši. Tas jau ir tas svarīgākais. Ne jau tie, kas ir ar tevi priekos, bet tie, kas ir palīdzējuši bēdu brīžos, ja ir jārisina smagas problēmas.»

Ģitāristam žēl, ka uz koncertu netiks dēls Rūdolfs, kurš brauc uz tankkuģiem. «Šobrīd viņš ir Ķīnā un pagaidām ir trešais stūrmanis. Bet atbrauks jau kā otrais stūrmanis, kapteiņa labā roka. 25 gados, man liekas, viņš ir ļoti tālu dzīvē izsities. Ļoti mērķtiecīgs!» Tāpat Ainars lepojas ar meitu Ilzi, kura, tāpat kā viņas mamma, ir zobārste. Ilze solījusi ierasties tēva koncertā.

Novēl veselību un izturību

Ko mākslinieks gribētu sev novēlēt jubilejā? «Tikai veselību un izturību, jo pārējais jau pēc tam būs. Manā dzīvē mīlestība nozīmē visu. Vispār cilvēks bez mīlestības nevar dzīvot. Mīlestība ir absolūti viss. Man liekas, ka tā ir svarīgākā lieta cilvēka dzīvē. Mīlestībai jābūt absolūti pret visu. Ja cilvēks nemīl, tad viņš vispār nevar dzīvot. Tad, pēc manām domām, nav vērts dzīvot. Mīlestības man dzīvē pietiek, un es pats arī mīlu. Galvenais – lai tā mīlestība nepazūd. Lai tas stāvoklis, kāds man ir, saglabājas visu mūžu, kamēr es elpoju!».