2013. gada traģēdijas un lielākie zaudējumi
Sagruvusī «Maxima» – traģēdija, kas skāra visus
Asiņainā jeb melnā ceturtdiena, 21. novembris. Šis datums uz mūžiem visiem atgādinās par traģēdiju, kurai līdzīgas nav bijis un, cerams, nekad vairs arī nebūs neatkarīgās Latvijas vēsturē: sabrūkot lielveikala «Maxima» Zolitūdē jumtam, būves drupās dzīvību zaudēja 54 cilvēki, vēl vairāki desmiti guva dažāda smaguma miesas bojājumus, bet cik simtiem un varbūt pat tūkstošiem cilvēku šī traģēdija radīja psiholoģisku traumu, kura, iespējams, vilksies līdzi visu dzīvi – tas nav ne izskaitāms, ne aprēķināms. Žēl, ka pēc tam uzradās desmitiem tā saucamo baļķa nesēju, kuri nāca klajā ar saviem stāstiem par to, ka liktenīgajās stundās ir bijuši veikalā, bet varonīgi izglābušies un palīdzējuši to izdarīt arī citiem, vēl trakāk, ka pat šāda mēroga traģēdija neatturēja uzdarboties krāpniekiem un/vai šarlatāniem visos līmeņos, bet tas jau ir pavisam cits stāsts...
Imants Ziedonis (1933. gada 3. maijs – 2013. gada 27. februāris)
Dzejnieks Imants Ziedonis aizgāja mūžībā pēc smagas un ilgstošas slimības. No viņa Rīgas Domā klātienē un savās domās visā Latvijā ar noliektām galvām atvadījās neskaitāmi tūkstoši cilvēku. Lai izrādītu cieņu dzejniekam, cilvēki pacietīgi gaidīja garā rindā, lai iekļūtu baznīcā, noliktu ziedus pie zārka un pavadītu pēdējā gaitā vienu no izcilākajiem Latvijas radošajiem prātiem. Dievkalpojumu vadīja mācītājs Juris Rubenis, bet pēc tam dzejnieks tika pavadīts pēdējā gaitā uz dzimtas kapiem Lapmežciema pagasta Ragaciema kapos. Pēdējos aptuveni desmit gadus meistaru mocīja smaga slimība, tomēr, neraugoties uz to, dzejnieks līdz pat mūža pēdējām dienām saglabāja možu garu un domas skaidrību. Savu 80. dzimšanas dienu viņš tomēr nesagaidīja.
Harijs Spanovskis (1958. gada 28. februāris – 2013. gada 16. novembris)
Tikai pāris dienas līdz Latvijas 95. gadadienai nenodzīvoja atraktīvais un garā mūždien spēcīgais Dailes teātra aktieris Harijs Spanovskis. Latvijā vīrišķīgākā balss tembra īpašnieka sirds pārstāja pukstēt agrā 16. novembra rītā. Par Spanovska veselības likstām visiem sen bija zināms – operācijā aktierim tika izgrieztas trīs ceturtdaļas kuņģa. It kā situācija uzlabojās, taču diemžēl ne līdz galam... Pārlapojot, ko par Spanovski, viņam aizejot, bija teikuši draugi un līdzgaitnieki, atradās daudz skaistu frāžu, taču pašu labāko tomēr pateica komponists Raimonds Pauls: «Pats galvenais, ka viņš bija labs cilvēks. Tas mūsdienās ir retums.»
Aivars Brīze (1961. gada 25. decembris – 2013. gada 22. oktobris)
Kad mūžībā aiziet jauns cilvēks vai vīrs/sieva pašos spēka gados, tas vienmēr šķiet dubulttraģiski un neticami, bet otrdienas rītā, saņemot ziņu, ka pusnaktī 51 gada vecumā miris «dzelzsgriezējs», leģendārais «līvs», vīrs kā ozols, rokmūziķis un kārtīgs vecis vienā personā Aivars Brīze – to pat briesmīgākajos murgos nebija iespējams nosapņot. Brīze bija devies uz Austriju – viņa sapnis bija saņemt slēpošanas instruktora sertifikātu. Tur viņam bija radušies veselības sarežģījumi, taču doties uz slimnīcu Aivars negribēja – gan jau būs labi, gan atbraucot mājās sadakterēsies. Taču atpakaļceļā mūziķim kļuva vēl sliktāk, un mediķu iejaukšanās jau izrādījās novēlota – Brīze mira Gdiņas slimnīcā Polijā. «Mūsu stipro, vienmēr cīņasspara pilno «līvu» ceļā no Austrijas ir nopļāvusi banāla gripa, kas bija pāraugusi abpusējā plaušu karsonī,» vēlāk sociālajos tīklos vēstīja viņa dzīvesbiedre.