Kā Latvijā veidojas pašvaldību sadarbības teritorijas, vai ir racionāli pašvaldībām ļaut brīvi noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmi ļoti plašā diapazonā, vai vienas pamestas jūras ērgļa ligzdas dēļ ir pareizi izpostīt piecas viensētas? Uz šiem un citiem Neatkarīgās jautājumiem atbild vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrs Kaspars Gerhards.
Rakstniece Dace Rukšāne dzīvo gandrīz 90 kilometrus no Rīgas aizputinātā mežā, kurp pagrūti aizbraukt ar mašīnu un kur dzīvo pelēkās dzilnas un lapsas. Viņa vairs nav tik nobēdājusies kā pagājušā gada nogalē, kad viņas asaras bija pamanāmas interneta sociālajos tīklos, bet gluži otrādi – joko un labprāt dalās savās pārdomās par politikas un sabiedriskās dzīves aktualitātēm. Par dzīvi laukos, Latvijā un pasaulē Neatkarīgās intervija ar Daci Rukšāni.
Intervija ar Latvijas Universitātes rektoru Indriķi Muižnieku: par studentu skaita samazināšanos, par RPIVA pievienošanu Latvijas Universitātei, par brīvību kā pārbaudījumu un par to, vai augstskola veido atbildību pret valsti.
Vakar Saeima uz nākamo pilnvaru termiņu atkārtoti amatā apstiprināja valsts kontrolieri Elitu Krūmiņu. Par iestādes darba aktualitātēm un rezultātiem saruna ar valsts kontrolieri.
Kopš 14. novembra Valsts ieņēmumu dienestu (VID) vada Ilze Cīrule, kura stājās Ināras Pētersones vietā pēc tam, kad viņa amatu atstāja, neizturējusi spiedienu saistībā ar VID darbinieku skandālu un tam sekojošo iestādes reorganizāciju. Kā veicas Cīrulei ar reorganizācijas turpināšanu, cīņu ar ēnu ekonomiku, sabiedrības uzticības atgūšanu, ko varam mācīties no igauņiem un kā vērtēt VID darba rezultātu – intervija ar Ilzi Cīruli.
Ludzas novada domes priekšsēdētāja, Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja Alīna Gendele sarunājas ar Neatkarīgo par Latgales galvenajiem jautājumiem šodien un to, kas Latgales ļaudīm dotu pārliecību par rītdienu.
Katru gadu pēc Neatkarīgās pasūtījuma sabiedriskās domas pētīšanas aģentūra SKDS veic plašu apsekojumu par Latvijas iedzīvotāju attieksmi (uzticību) pret dažādām valsts un sabiedriskām organizācijām, tajā skaitā politiskajām partijām un atsevišķiem politiķiem.
Neatkarīgā lūdza Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieku, Latvijas – Krievijas starpvaldību komisijas humanitāro jautājumu darba grupas līdzpriekšsēdētāju Andri Vilcānu paust savas domas par svarīgāko, ar ko Latvijai, ņemot vērā pasaulē un Eiropā notiekošo, šogad būs jārēķinās.
Intervija ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (Nacionālā apvienība) – par populisma un negatīvisma vilni sabiedrībā, par politiķu zemajiem reitingiem, par izvēles laiku – pašvaldību un Saeimas vēlēšanām.
«Visbiežāk mēs sazināmies ar balss skaņām, saliedētām vārdos un teikumos, vai ar rakstu valodas palīdzību. (..) Vienlaikus saziņa tiek veikta ne tikai ar balsi un rakstu zīmēm, bet arī ar ķermeņa kustībām, t.i., ar neverbālās valodas palīdzību. (..) Var uzskatīt, ka neverbālā valoda ir palīgs verbālajai, darbojoties daļēji kā tās dubliere.» Tā savas jaunās grāmatas Zīmju valoda: latviešu žesti ievadā raksta Janīna Kursīte-Pakule.
Jau šomēness Saeimai jāievēlē četras amatpersonas, kuras turpmākos piecus gadus strādās Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) to amatpersonu vietā, kurām šogad izbeidzas pilnvaru termiņš. Konkursā uz četrām vakancēm pieteikušies 11 kandidāti. Saruna ar vienu no NEPLP kandidātiem Ivaru Āboliņu par to, kāpēc viņš nolēmis kandidēt uz šo amatu un kādu mērķi viņš gribētu sasniegt, ja kļūtu par NEPLP locekli.
Par Vienotības politiku un izredzēm, par valsts nodokļu politiku, tās izmaiņām un Latvijas nākotni saruna ar Eiropas Parlamenta deputātu Krišjāni Kariņu (Eiropas Parlamenta Tautas partiju grupa, Vienotība).
«Jaunībā jāizraugās vairāki hobiji, lai vecumdienās nevajadzētu mocīties ar pašapziņas trūkumu,» uzskata eksprezidents Guntis Ulmanis, hokeja kluba Rīgas Dinamo valdes priekšsēdētājs. Viens no hobijiem, protams, ir hokeja kluba vadīšana un spēles vērošana. Tomēr pirmajam atjaunotās brīvvalsts prezidentam ir arī savs skatījums uz šodien notiekošo Latvijā. Par to arī parunāsim.
Jēkabpils vecticībnieki Zinovija Zimova un Valērijs Plotņikovs šķiet rada maniem bērnības un jaunības ļaudīm, kuru ticību un ikdienas būšanu es arvien turu sev par dzīves mēru. Arī starp tiem ļaudīm bija vecticībnieki. Bet Zimovas kundze un Plotņikova kungs turklāt ir sava novada, Latvijas vecticībnieku vēstures pašaizliedzīgi pētnieki. Ar šo sarunu Neatkarīgā sveic vecticībniekus, pareizticīgos viņu Ziemassvētkos 7. janvārī.
Saruna ar bijušo veselības ministru Gunti Belēviču par to, vai veselība ir valdības prioritāte; par pārfinansētām un nenofinansētām jomām; par izmeklējumiem, kurus veicam desmit reižu vairāk nekā Skandināvijā; par to, kāpēc ir milzu pretdarbība e-veselības ieviešanai; kur meklēt katastrofāli iztrūkstošo naudu veselības aprūpei; kas jādara, lai nebūtu riska pārliet inficētas asinis, un kas jādara, lai mēs pārtrauktu slīdēt pa plakni uz leju.
Prezidenta izveidotās ekspertu grupas ziņojumā par saliedētības politiku Latvijā nav vērtēts tāds gan sabiedrībai, gan politikai svarīgs saliedētības aspekts kā valsts centrālās un vietējās varas attiecības.
Satikt izcilo pianistu, pedagogu, muzikologu, Itas Kozakevičas vārdā nosauktās Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas (LNKBA) priekšsēdētāju, Mazākumtautību konsultatīvās padomes pie Valsts prezidenta locekli Rafi Haradžanjanu Neatkarīgā devās ar nolūku uzzināt viņa viedokli par prezidenta Raimonda Vējoņa šā gada aprīlī izveidotās sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas 23. novembrī publicēto ziņojumu. Mēs parunājām par saliedētību, mazākumtautībām un to organizācijām varas un sabiedrības uztveres kontekstā.
Ekonomists, metodologs, biedrības Baltijas stratēģisko pētījumu un inovāciju institūts valdes priekšsēdētājs Igors Zlotņikovs intervijā Neatkarīgajai norāda, ka krīze nav beigusies. Tā padziļinās. Tā ir civilizācijas krīze. Vienlaikus Igors sauc šo par ļoti gaišu laiku, jo tas dod cilvēkam iespēju nonākt pašam līdz savam pamatam. Par galveno situācijas pārvarēšanas līdzekli viņš uzskata sakralitātes atjaunošanu.
Saruna ar populisma pētnieci, politisko zinātņu doktori Ilzi Balceri par to, kas ir populisms; par tā politiski dziednieciskajām īpašībām; par nākamgad gaidāmajiem notikumiem, kuri noteiks, vai Eiropa izturēs populisma testu; par to, vai populistu līderim obligāti jābūt klaunam, kā arī par populistu līdzšinējiem panākumiem Latvijā un Artusa Kaimiņa nākotnes izredzēm.