Ko Eiropai dod, ko prasa vienošanās ar Turciju par aizbēgušo bēgļu atpakaļuzņemšanu, cik reāli ir jaunu obligāto bēgļu uzņemšanas kvotu un soda naudu draudi, kas izskanējuši no Eiropas Komisijas (EK) puses? Kā maļas reālpolitikas dzirnas? Kā Latvijai tikt galā un veidot pieredzi ar bēgļiem, kuri līdz šim uzņemti mazāk par 70 divdesmit gadu laikā, un nu pēkšņi – simtiem! Neatkarīgās intervija ar eiroparlamentārieti, politiskās grupas Eiropas Konservatīvie un reformisti prezidija locekli Robertu Zīli.
Viena no Atmodas laika spilgtākajām personībām, filozofs, Vides aizsardzības kluba viceprezidents, Neformālās Tautas frontes dibinātājs Valdis Turins intervijā Neatkarīgajai pauž savu viedokli par Latviju un uzskata, ka pasaules varenie apzināti provocē karu. Kodolkaru, kurš skars arī Baltijas telpu.
Izcilajam latviešu mūziķim, komponistam Imantam Kalniņam divdesmit sestajā maijā aprit septiņdesmit pieci gadi. Neatkarīgā sveic Imantu dzimšanas dienā un runājas ar viņu par dzīvi, mūzikas mistēriju un pasaules izjūtu.
Intervija ar skandalozās Stambulas konvencijas kritiķi, tiesību zinātņu doktori ar specializāciju starptautiskajās tiesībās un nu jau arī tieslietu ministra ārštata padomnieci Baibu Rudevsku – par Stambulas konvencijas tiesiskajiem aspektiem, Labklājības ministrijas mēģinājumiem diskreditēt konvencijas pretiniekus, kā arī par viendzimuma laulību iespējamo legalizāciju Latvijā, pat nemainot Satversmes tekstu.
Pagājušā gada 16. augustā Rīgā notika Starptautiskās Romu apvienības (International Romani Union (IRU)) kongress, kurā par IRU prezidentu tika ievēlēts bijušais 7. Saeimas deputāts, Latvijas Čigānu nacionālās kultūras biedrības priekšsēdētājs Normunds Rudevičs. Par to, kas šajā laikā kopš pagājušās vasaras paveikts, kādas problēmas un ieceres aktuālas pašlaik, Neatkarīgās intervija ar Normundu Rudeviču.
Divkārtējais Latvijas Ministru prezidents, bijušais Eiroparlamenta deputāts Ivars Godmanis par Latvijas sasniegumiem, ar kuriem varam lepoties; par Vācijas racionālismu bēgļu jautājumā; par to, kas britiem nepatīk ES, un kāpēc tur notiks referendums par palikšanu ES sastāvā; par ES brīvās tirdzniecības līgumu ar ASV (TTIP); par mūsu iestāšanos OECD un ko tas mums dos.
Vienotības (V) vadītāja amata kandidātu debatēs sākusies vairāksolīšana gluži vai kā pirms parlamentārajām premjera amata kandidātu debatēm. Lai gan partijas vadītājs varētu būt arī premjera amata kandidāts, primāri tomēr ir jautājums, vai V spēs sasmelt izlieto ūdeni, vienot partiju iekšēji un atgūt tai zaudēto vēlētāju uzticību. Par šo ceļu Neatkarīgās intervija ar V valdes priekšsēdētāja amata kandidātu Edvardu Smiltēnu.
Māra KUČINSKA valdībai – simt dienas. Pieņemts teikt, ka tas ir saudzēšanas laiks. Lai arī precīzāk būtu sacīt, ka tas ir jaunā Ministru kabineta ieskrējiena laiks. Jo – vismaz no mediju puses – šī valdība nekādu īpašu saudzību nav pieredzējusi. Un pat valdības koalīcijas kolēģi nav bijuši vienoti. Dažs centies valdību stutēt, dažs – iekost tai.
Piektajā maijā akadēmiskās aprindas pulcējās Organiskās sintēzes institūtā Latvijas Inovatoru apvienības un Augstākās izglītības padomes rīkotā radošā diskusijā Augstākās izglītības un zinātnes nākotnes skices.
Saruna ar Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektoru Andi KUDORU par Krievijas centieniem sašķelt ES; par Putina galveno politisko mērķi; par to, kāpēc Krievijā tik populāras ir dažādas ģeopolitiskas teorijas; par to, kur pasaulē sirmgalvji staigā rokās sadevušies, bet kur dzīvo alkohola patēriņa, abortu skaita un laulības šķiršanas čempioni, kā arī par Džordža Kenana 1946. gada Garās telegrammas mūsdienīgumu un kas jādara, lai agresoru apstādinātu un nebūtu jākaro.
Māra Kučinska valdība savu darbību reglamentējošajos politiskajos dokumentos nav īpaši aizrāvusies ar solījumiem demogrāfijas jomā ģimeņu ar bērniem atbalstam, toties pirmo reizi ar premjera rīkojumu izveidota jauna institūcija – Demogrāfisko lietu centrs (DLC).
«Pat grūti iedomāties, kam ģimene gājusi cauri manas slimības laikā. Sapratu, ka situācija ir nopietna, kad ārsti pieņēma lēmumu mani pārvest uz Stradiņa slimnīcu, lai veiktu sirds operāciju. Tajā brīdī nolēmu savas pilnvaras uzticēt Saeimas priekšsēdētājai, lai valstī darbi nekavējas,» atceras Raimonds Vējonis.
Pēc reģionālo nodaļu stingrākas kājas pieciršanas Vienotības valde piekritusi ārkārtas kongresam 4. jūnijā, kurā beigsies Solvitas Āboltiņas ēra un tiks pārvēlēta partijas vadība.
Saruna ar Latvijas – Lielbritānijas Tirdzniecības kameras (LLTK) valdes priekšsēdētāju Mārci Lioru Skadmani – par mītiem, kas tiek izplatīti par Lielbritānijā dzīvojošiem un strādājošiem latviešiem, par noskaņojumu pirms Brexit jeb Lielbritānijas varbūtējās izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) un 23. jūnijā paredzētā referenduma atbalsīm Latvijā.
Par Latvijas un Krievijas attiecību pašreizējo stāvokli, par abu valstu politiķu domāšanas īpatnībām Neatkarīgās intervija ar Baltijas foruma prezidentu, Saeimas Saskaņas frakcijas līderi Jāni Urbanoviču.
7,62 milimetru patronas plakātā Tabletes pret okupantiem ir tikai provokatīva reklāma. Taču tā arī nav pretrunā Tēvijas sargu pārliecībai. Neatkarīgā sarunājas ar organizācijas līderi Jāni Silu. Par viņa cīņas klubu, viņa džekiem un to, kādēļ šogad 9. maijā viņi vēl nedosies pie Uzvaras pieminekļa. «Tu nevari uzņemties kauju laikā un vietā, kur tev nav izredžu uzvarēt.»
Ar sirsnīgiem koncertiem, apsveikumiem, kartītēm, ziediem, bučām bērni, vīri, draugi sveiks māmiņas Mātes dienā, kas kopš 1992. gada Latvijā tiek atzīmēta maija otrajā svētdienā.
1950. gada 9. maijā Parīzē Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans, apzinoties trešā pasaules kara draudus, aicināja Franciju, Vāciju un citas Eiropas valstis apvienot savu ogļu un tērauda ražošanu, tādējādi ieliekot pirmo pamatakmeni Eiropas Savienības (ES) izveidē. Šajā dienā sākās Eiropas projekts.
Intervija ar bijušo Augstākās Padomes deputāti Veltu Čebotarenoku: par 4. maija nozīmi, par jaunu cilvēku patriotismu un vēlmi strādāt Latvijas labā, kā arī par to, ko mums ir devusi valsts.
Eiroparlamentā nobalsots par jaunas ostas regulas izskatīšanas uzsākšanu. Par to, ko šī regula var nozīmēt Latvijas ostām, Latvijas valstij un tās ekonomikai kopumā; par to, kas tiek darīts un kas vēl varētu tikt darīts, lai šī regula tiktu pieņemta pēc iespējas vairāk atbilstoša Latvijas interesēm, saruna ar Ventspils brīvostas pārvaldnieku Imantu Sarmuli.