arrow_downwardSabiedrības veselība

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” tikšanās laikā izvirza turpmākos uzdevumus, lai mērķtiecīgi uzlabotu onkoloģisko pacientu ārstēšanas procesu Rīgas Austrumu slimnīcas stacionāros, padarot to pacientiem saprotamu un iespējami raitu.

Mēs esam dzimuši nesmēķētāji, un nesmēķēt – tas ir dabiski. Daudzi smēķētāji patiesībā iekšēji vēlas šo ieradumu atmest un varbūt gaida no līdzcilvēkiem impulsu, tādu kā pēdējo grūdienu, kas pamudinātu ķerties pie konkrētas rīcības, lai īstenotu savu kluso vēlēšanos. Smēķētāju tuvinieki, tostarp bērni, zināmā mērā ir līdzatkarīgie, jo ģimenes locekļa smēķēšana viņus emocionāli ietekmē – nepatīkamā izelpa, ar tabakas smaku piesūkušās drēbes, neveselīgā gaisotne telpā rada neapmierinātību un sarūgtinājumu.

Bērnu slimnīca iegādājusies jaunas ultrasonogrāfijas iekārtas, tostarp trīs jaunus ehokardiogrāfijas aparātus, kurus izmanto pacientu ar iedzimtām sirdskaitēm diagnostikā un izmeklēšanā. Katru gadu Latvijā piedzimst vairāk nekā 200 bērnu ar sirdskaiti. Jaunos ehokardiogrāfijas aparātus izmanto Bērnu slimnīcas Bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikā – vienīgajā institūcijā Latvijā, kurā tiek ārstēti bērni ar iedzimtiem sirds defektiem.

Veselības ministrijā top Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kurās izvērtēta situācija sabiedrības veselībā un nosprausti mērķi turpmākajiem gadiem. Tomēr pamatnostādnēs trūkst rezultatīvo mērķu, kurus Latvija vēlētos sasniegt sabiedrības veselības jomā, piemēram, onkoloģijā, skaidri paužot ieguvumu pacientiem un sabiedrībai kopumā, kas izteikts dzīvildzes pieaugumā un slimības izskaušanā.

Pavasara nogurums liek sevi manīt, turklāt šogad mums jāpiedzīvo arī pāreja uz vasaras laiku, lai gan uz tās atcelšanu cerēja daudzi eiropieši. Uz pandēmijas fona šie faktori izraisa atšķirīgu reakciju: vieni koviddraudu ēnā par tiem pilnīgi piemirst, kamēr citi izjūt īpaši saasināti, un tas atstāj lielāku vai mazāku iespaidu arī uz organisma imunitāti.

Covid-19 pandēmijas apstākļos Latvijas lielākajās slimnīcas veiktas vairākas mūsu valstī vai pat visā Baltijā unikālas operācijas. Tās noritējušas veiksmīgi, un pacienti turpina atveseļošanās procesu.

Saeima nolēmusi ietaupītos budžeta līdzekļus novirzīt veselības aprūpei. Lai arī šo lēmumu var novērtēt pozitīvi, divarpus miljoni eiro ir kā piliens jūrā, jo veselības aprūpes vajadzības, it īpaši kompensējamo zāļu budžets ir naudas badā.

Covid-19 straujā izplatība uzlikusi milzīgu slogu visai Latvijas veselības aprūpes sistēmai, tostarp reģionālajām slimnīcām, kuras cenšas ārstēt pacientus līdzvērtīgi Rīgas universitāšu klīniskajām slimnīcām. Par aktuālo situāciju saruna (24.11.2020.) ar Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāju Juri Lāci.

Kad Elēna Rituma pirms trim gadiem uzzināja diagnozi – trīskārši negatīvs krūts vēzis, viņa domāja, ka dzīvot atlikuši vien daži mēneši. Elēna, kas pēc izglītības ir profesionāla mūziķe ‒ alta vijolniece, vēl nekad savā mūžā nebija lūgusi slimības lapu. Slimības dēļ sirdsdarbs – muzicēšana – bija jāpārtrauc, un vijole nepacietīgi gaida, līdz Elēna varēs to paņemt rokās un atskaņot.

Koronavīrusa izraisītā ārkārtas situācija ietekmē arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju, liecina jaunākie “Kantar” veiktā Covid-19 barometra pētījuma dati. Vasarā Covid-19 ietekmi izjuta trešdaļa iedzīvotāju, bet pašlaik tā uzskata jau puse Latvijas iedzīvotāju

Latvijas ekspertu vidū ir vienots uzstādījums, ka ir ļoti svarīgi turpināt gan valsts imunizācijas kalendārā paredzēto, gan citu rekomendēto vakcināciju bērniem un pieaugušajiem un nekādā gadījumā neatlikt to Covid-19 situācijas dēļ, uzsver Bērnu slimnīcas infektoloģe Dace Zavadska. Lai uzlabotu sabiedrības izpratni un veicinātu vakcinācijas pakalpojumu pieejamību visai ģimenei, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā darbu sāks Ģimenes vakcinācijas centrs.

Veselības aprūpes risinājumu kompāniju „Roche” Latvijā vairāk pazīst kā inovatīvo zāļu ražotāju un piegādātāju onkoloģisko slimību ārstēšanā, taču kompānijas darbības spektrs ir daudz plašāks – sākot no laboratoriju iekārtu un reaģentu izstrādāšanas, piegādāšanas un uzturēšanas, līdz sadarbībai ar zinātniekiem jaunu zāļu un diagnostikas veidu izstrādei ne tikai onkoloģijas jomā, bet daudz plašāk. Liela uzmanība ir pievērsta digitālo iespēju izmantošanai kompānijā un citu valstu pieredzes nodošanai Latvijas speciālistiem.

Covid-19 epidēmijas laiks būtiski ietekmējis atsaucību vēža profilaktiskajām pārbaudēm, un valsts apmaksātus izmeklējumus pēdējos gados veicis vismazākais iedzīvotāju skaits. Viens no iemesliem ir ārkārtas situācijas laikā apturētie veselības pakalpojumi, tostarp nopauzētā uzaicinājuma vēstuļu sūtīšana Latvijas sievietēm uz krūts un dzemdes kakla vēža skrīningu. Valsts apmaksātu profilaktisko krūšu pārbaudi līdz šim 2020. gada pirmajos sešos mēnešos veikušas vien 27,8 procenti uzaicināto sieviešu, dzemdes kakla pārbaudi – 33 procenti sieviešu, savukārt profilaktisko zarnu vēža pārbaudi – 7,1 procents iedzīvotāju.

Arvien vairāk pusaudžu ar atkarības risku paši vēršas pēc palīdzības Pusaudžu resursu centrā, īpaši to varēja novērot pēc Covid-19 pandēmijas atceltajiem ierobežojumiem, kad centrs saņēma vislielāko palīdzības lūgumu skaitu.

Mikroelements selēns ir viena no dabas spēcīgākajām neaizstājamajām uzturvielām, kas nepieciešams daudzām svarīgām norisēm cilvēka organismā, kas saistītas ar vielmaiņu, vīriešu auglību, matu un nagu veselību un skaistumu un, kas pašlaik ir īpaši būtiski – ar organisma imunitātes nodrošināšanu.

Holesterīna līmeni asinīs pēdējā gada laikā ir mērījuši tikai 48 procenti Latvijas iedzīvotāju, bet puse aptaujāto atzina, ka to nav darījuši. Analīzes pilnas asins ainas noteikšanai savukārt veikuši 67 procenti iedzīvotāju, liecina veselības monitorings, ko veicis aptieku tīkls “Benu aptiekas” sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.

Lai pievērstu uzmanību biežāk pārmantotajai ģenētiskajai slimībai, 24.septembrī tiek atzīmēta Ģimenes hiperholesterinēmijas diena. Arī Latvijā jau piekto gadu pacientu biedrība ParSirdi.lv sadarbībā ar Latvijas Ģimenes hiperholesterinēmijas reģistra kardiologiem aicina iedzīvotājus vērst uzmanību šai slimībai, mudinot laicīgi pārbaudīt holesterīna līmeni un ja nepieciešams, konsultējoties ar speciālistiem, uzsākt ārstēšanu.

Latvija Covid-19 izraisītajā ārkārtas situācijā noreaģēja labi, lai gan ne tikai sabiedrībā, bet pat amatpersonu, kurām bija jārīkojas, vidū jaunais koronavīruss izraisīja šoka stāvokli un bezpalīdzību, tāpēc konkrēta rīcība nereti kavējās, sarunā ar Neatkarīgo uzsver veselības ministre Ilze Viņķele. Saruna par to, kādi ir galvenie secinājumi par Covid-19 ierobežošanu, kādas mācības esam guvuši, un to, kāpēc ministre izšķīrusies par piedāvājumu mediķiem padalīties ar pacientiem ar veselības nozarei plānoto papildfinansējumu. Lai arī mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris aicina premjeru par šādu soli vērtēt Ilzes Viņķeles atbilstību amatam, tas, pēc politiķes domām, jādara premjeram, ne viņai.

Zāļu ražošana nav tikai uzņēmējdarbība, tās ir rūpes par pacientu, kuram ārstēšanās procesā ir nepieciešami medikamenti. Ar kādiem izaicinājumiem Covid-19 epidēmijas laikā saskāries zāļu ražotājs “Grindeks” un kādi ir uzņēmuma nākotnes attīstības plāni ‒ Neatkarīgās sarunā ar akciju sabiedrības “Grindeks” valdes priekšsēdētāju Dr. chem. Juri Hmeļņicki.

Par līdzšinējo pieredzi Covid-19 ierobežošanā un citām aktualitātēm veselības aprūpē intervija ar Ziemeļkurzemes reģionālās Ventspils slimnīcas valdes priekšsēdētāju Juri Lāci.