Ukrainā veidojas ļoti skumja situācija, TV 24 diskusijā “Kur tas suns aprakts?” atzina ārpolitikas vērotājs Pēteris Viņķelis. Atziņa, ko pauž vairāku mūsu kaimiņvalstu ministri – “Mūsu interesēs ir kara turpināšanās Ukrainā” – viņaprāt, ir briesmīga atziņa.
Krievija aizvadītajā naktī uz Ukrainu raidījusi 18 raķetes, arī ballistiskās, un aptuveni 400 trieciendronu, sociālajos tīklos ceturtdien pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Britu laikraksts Express raksta par kārtējo problēmu, ar kuru saskāries Krievijas prezidents Vladimirs Putins, mēģinot ar ieroču spēku pakļaut Ukrainu savai kontrolei.
ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets pagājušajā nedēļā uz laiku iesaldēja amerikāņu ieroču piegādes Ukrainai, neinformējot Balto namu, ziņo mediji CNN un “Nexta”, atsaucoties uz avotiem administrācijā.
Uz ievērojamu kauju zaudējumu un pakāpeniskas resursu izsīkuma fona Krievijas militāri politiskā vadība cenšas ievilkt karā pret Ukrainu vēl vienu valsti, vēsta UNIAN.
Jauna Eiropas ēra sākās 2022. gada 24. februārī ar Vladimira Putina pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Paredzamā nākotnē kontinents sadursies ar Krieviju, kas ir apņēmusies atgūt pēc iespējas lielāku daļu savas bijušās impērijas, raksta “Financial Times”.
19 gadus vecajam Oleham tika piedāvāti 1000 ASV dolāri par uzbrukumu policijas iecirknim ar krāsu, taču viņam iedotajā somā atradās bumba. Ar stāstu dalās “The Guardian”.
Dramatiski pasliktinās Azerbaidžānas un Krievijas attiecības. Azerbaidžānas tuvs draugs Turcija paziņojusi, ka Azerbaidžānas teritorijā varētu veidot savu militāro bāzi, kas Krievijai, protams, būtu kā dadzis acī. Turcija ir NATO dalībvalsts, un turku bāzi Azerbaidžānā Krievija uztvertu kā NATO ieroču žvadzināšanu ne tikai Rietumu pusē, bet arī turpat netālajos Dienvidos.
Čehijas prezidents Petrs Pavels intervijā britu raidsabiedrības BBC ukraiņu redakcijai pauda, ka nepiekrīt apgalvojumam, ka Krievija šobrīd karā pret Ukrainu uzvar
Lukašenko paziņoja, ka Polija un Baltijas valstis tiek pārvērstas par "vēl vienu militāro poligonu pēc Ukrainas", un "ja tās atkal vēlēsies pazust no pasaules kartes, tā būs viņu izvēle", liecina Ukrainas politiķa Antona Geraščenko ieraksts vietnē "X".
Miera sarunu atbalstītāji skaitliski ievērojami pārsniedz karadarbības turpināšanas piekritējus. Krievijas sabiedrība uztver kodolkara draudus kā reālus.
Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji 2. jūlija slēgtajā sanāksmē Briselē ar ES ārlietu vadītāju Kaiju Kallasu sniedza šokējošus paziņojumus par Ķīnas pozīcijas maiņu Ukrainas konfliktā
“BlackRock” lēmuma iemesls ir nenoteiktība, kas saistīta ar ASV prezidenta Donalda Trampa nostāju Ukrainas jautājumā. Par to ziņo “Bloomberg”, atsaucoties uz informētiem avotiem. Fondu bija plānots prezentēt Ukrainas atjaunošanas konferencē 10. un 11. jūlijā, piedaloties Itālijas premjerministrei Džordžai Meloni un Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim
Maskavas un Sanktpēterburgas lidostās tika atcelti gandrīz 100 reisi un vairāki simti pārcelti. Daudzi pasažieri pavadīja lidostās vairāk nekā 9 stundas. Visnopietnākā situācija bija vērojama Maskavas Šeremetjevas lidostā. Tur tika kavēti vairāk nekā 170 reisi un gandrīz 50 atcelti.
Ukrainas armijas Īpašo operāciju spēki sadarbībā ar citām vienībām sestdien devuši triecienu Borisogļebskas lidlaukam Voroņežas apgabalā, kur bāzējas krievu kara lidmašīnas "Su-34", "Su-35S" un "Su-30SM", pavēstījis Ukrainas ģenerālštābs.
ASV prezidents Donalds Tramps piektdien paziņojis, ka viņš palicis "ļoti neapmierināts" pēc pēdējās telefonsarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.