Krievija starptautiskā meklēšanā izsludina Oleksiju Arestoviču
Bijušais Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Arestovičs jau otro reizi ir iekļauts starptautiskajā meklēšanas sarakstā Krievijā, vēsta dialog.ua.
No 2020. gada decembra līdz 2023. gada janvārim Oleksijs Arestovičs strādāja par Ukrainas prezidenta biroja vadītāja ārštata padomnieku. Oleksijs Arestovičs, kurš tagad dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs, Krievijā ir iekļauts starptautiskajā meklēšanas sarakstā krimināllietā, kas saistīta ar "terorismu un viltus ziņām par Krievijas armiju".
Par to ziņoja Krievijas mediji, vēsta Dialog.UA. Saskaņā ar Krievijas mediju sniegto informāciju pret bijušo Ukrainas prezidenta biroja padomnieku ir ierosināta krimināllieta par "terorismu" un "viltus ziņām par Krievijas armiju".
Komentējot šo informāciju savā Facebook lapā, Arestovičs krievus un ukraiņus nosauca par "mīlestības atņemtiem bērniem".
Jāatzīmē, ka Krievijas Iekšlietu ministrija jau iepriekš, 2023. gada oktobrī, iekļāva Arestoviču meklēšanā esošo personu sarakstā. 2023. gada novembrī Krievija viņu iekļāva starptautiskajā meklēšanas sarakstā.
No 2020. gada decembra līdz 2023. gada janvārim Oleksijs Arestovičs strādāja par Ukrainas prezidenta biroja vadītāja ārštata padomnieku. Viņš atkāpās no šī amata pēc pretrunīgi vērtēta paziņojuma par iespējamu "pretgaisa aizsardzības kļūdu" raķešu trieciena laikā daudzstāvu ēkai Dņipro. Ukrainas gaisa spēki oficiāli noliedza viņa apgalvojumus, apstiprinot, ka tas bija Krievijas trieciens.
Tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu ziņojumos teikts, ka Arestovičs 2023. gada rudenī pameta Ukrainu un tagad dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs. Šī gada maijā Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis parakstīja dekrētu, ar kuru pret Oleksiju Arestoviču tika noteiktas personiskas ekonomiskās sankcijas. Viņam tika atņemti valsts apbalvojumi un iesaldēti aktīvi. Viņam tika arī aizliegts pārskaitīt kapitālu ārpus valsts un veikt komercdarījumus.
Nesen Arestovičs sniedza interviju Krievijas TV vadītājai Ksenijai Sobčakai, kurā viņš apgalvoja, ka visa Ukrainas pilsētu kultūra ir "krievvalodīgā". Viņš arī izteica vairākus citus pretrunīgus apgalvojumus, tostarp par "teritoriālajām piekāpšanām" Krievijai.
