Latvija uzsākusi darbu ANO Drošības padomē; pagaidām atļauts novērot
Oktobra sākumā Latvija sākusi darbu Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomē kā novērotāja, piedaloties visās tās sanāksmēs, tostarp slēgtajās, aģentūrai LETA norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāre Diāna Eglīte.
Šis posms iezīmē gatavošanās fāzi pirms pilntiesīgas dalības, kas sāksies 2026.gada 1.janvārī. Savukārt 2.janvārī Ņujorkā, ANO galvenajā mītnē, notiks karogu maiņas ceremonija pie Drošības padomes sanāksmju zāles, simboliski atzīmējot jaunievēlēto valstu pilnvaru sākumu.
Latviju ievēlēja ANO Drošības padomē 3.jūnijā. Par Latvijas kandidatūru balsoja 178 no 188 ANO dalībvalstīm. Latvijas pilnvaru termiņš ilgs divus gadus - no 2026.gada 1.janvāra līdz 2027.gada 31.decembrim.
ĀM klāstīja, ka, gatavojoties šim notikumam, Latvijas ārlietu dienests tuvākajās nedēļās īstenos darba padomē izmēģinājumu jeb "dry run", simulējot pilnvērtīgu dalību Drošības padomē. ĀM skaidroja, ka šāds treniņš ļaus pārbaudīt un pilnveidot gan saturisko, gan tehnisko gatavību, lai no 2026.gada Latvija varētu nekavējoties iesaistīties pilnvērtīgā darbā.
Patlaban Latvijas diplomāti Ņujorkā un Rīgā piedalās intensīvās apmācībās par vairāk nekā 50 ANO Drošības padomes darba kārtības jautājumiem, apgūstot lēmumu pieņemšanas procedūras un praktiskos darba aspektus. Latvijas pārstāvji cieši sadarbojas arī ar citu padomes dalībvalstu komandām, ANO sekretariāta struktūrvienībām, starptautiskajām domnīcām un humānās palīdzības organizācijām, lai padziļinātu ekspertīzi un stiprinātu profesionālo kapacitāti.
ĀM atzīmēja, ka dalība ANO Drošības padomē dos Latvijai iespēju tiešāk ietekmēt starptautiskās drošības un tiesiskuma procesus, īpašu uzmanību pievēršot Krievijas agresijai pret Ukrainu. Latvijas galvenais mērķis darbam Drošības padomē ir stiprināt valsts drošību, aizstāvot Ukrainas suverenitāti, izgaismojot Krievijas dezinformāciju un noziegumus, kā arī veicinot Latvijas ekonomiskās intereses.
Kā prioritārās jomas darbam ANO Drošības padomē Latvija noteikusi trīs virzienus: pirmkārt, aizsargāt noteikumos balstītu starptautisko kārtību atbilstoši ANO Statūtiem, tostarp panākt taisnīgu mieru Ukrainā.
Otrā prioritārā joma ir veicināt dzimumu līdztiesību un iestāties par seksuālās vardarbības novēršanu bruņotos konfliktos, savukārt trešā - rast risinājumus aktuālajiem drošības izaicinājumiem, tostarp hibrīddraudiem, kiberuzbrukumiem, ar mākslīgo intelektu saistītiem riskiem un dezinformācijai. Papildus Latvija izvirzījusi horizontālu prioritāti - ANO Drošības padomes darba pilnveidošanu.
ĀM uzsvēra, ka savu redzējumu par šīm prioritātēm Latvija aktīvi pauda arī ANO Ģenerālās asamblejas 80.sesijas augsta līmeņa nedēļas laikā šā gada septembrī, kad Latvijas amatpersonas piedalījās tematiskajos pasākumos, padomes sanāksmēs un divpusējās tikšanās. Latvija uzsvēra atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai, aicināja nodrošināt atbildību par Krievijas pastrādātajiem noziegumiem un nosodīja Krievijas veiktos Igaunijas gaisa telpas pārkāpumus.
ĀM akcentēja, ka Latvijas dalība ANO Drošības padomē iezīmē jaunu posmu valsts ārpolitikā, kas ļaus Latvijai aktīvāk piedalīties globālu drošības jautājumu risināšanā un veicinās tās redzamību starptautiskajā arēnā.
