Eiropas aizsardzības industrijas problēmas: nauda pret jaudu
Galvenā problēma Eiropas aizsardzības jomā vairs nav naudas trūkums, bet gan nespēja pārvērst to reālā militārā kapacitātē, norādīja Lielbritānijas domnīcas "Royal United Services Institute" (RUSI) vecākais pētnieks sauszemes karadarbības jautājumos Džeks Vatlings, kurš ceturtdien piedalījās drošības un ārpolitikas forumā "Rīgas konference".
Viņš skaidroja, ka arī tad, ja valdības piešķir papildu finansējumu, ražotāji nespēj ātri palielināt apjomus, jo trūkst piegādes avotu un izejvielu. Tāpat Vatlings klāstīja, ka daudzām Eiropas aizsardzības nozarēm ir atkarība no Ķīnas piegādēm, piemēram, dronu motoru un bateriju jomā.
"Ja mēs steidzami sāktu ražot dronus, lielākā daļa motoru un bateriju nāktu no Ķīnas. Tas nebūtu drošs pamats mūsu aizsardzībai," sacīja pētnieks.
Viņš arī norādīja, ka munīcijas ražošanu ierobežo izejvielu trūkums - kokvilna, nitroceluloze un slāpekļskābe. Eksperts secināja, ka bez šīm izejvielām munīcijas rūpnīcas var tikai paaugstināt cenu, nevis apjomu.
Pēc viņa paustā, aviācijas industrijā Eiropa un ASV joprojām lielā mērā paļaujas uz Krievijā rafinētu titānu, kas ir iemesls, kādēļ daļa Krievijas ražotāju nav iekļauti sankcijās. Pētnieks piebilda, ka var būvēt jaunas rūpnīcas, bet titāna pārstrādes jaudu nevar palielināt vienā dienā.
Vatlings uzsvēra, ka Eiropai jāiegulda ne tikai ieroču iepirkumos, bet arī rūpnieciskās noturības stiprināšanā. Viņaprāt, svarīgākais ir ieguldīt aizsardzības industrijas mugurkaulā - lai spējas varētu noturēt, ne tikai demonstrēt pirmajā dienā.
Eksperts norādīja, ka šie lēmumi bija jāpieņem 2022. gadā, kad sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Viņš atzīmēja, ka matemātika nav mainījusies - jau tad bija zināms, kas ir jādara, bet nauda tika novirzīta enerģijas cenu stabilizēšanai un citiem krīzes pasākumiem, un tas ir radījis redzamas sekas.
"Tagad, kad politiskā vienošanās par vajadzību rīkoties ir panākta, mūsu varēšana pārvērst to reālā ražošanā joprojām atpaliek. Jo ātrāk šo plaisu samazināsim, jo drošāka būs Eiropa," sacīja Vatlings.
Latvijas Universitātes Zinātņu mājā no ceturtdienas līdz sestdienai notiek "Rīgas konference". Foruma diskusiju centrā ir NATO nākotne un Eiropas un ASV atbildības sadale, kolektīvās aizsardzības nostiprināšana jaunu draudu priekšā, Ukrainas ilgtermiņa drošība un Krievijas ierobežošana, kā arī Eiropas aizsardzības stiprināšana ar stratēģiskām investīcijām.
