Kamēr Vācijas zemo cenu veikals “Lidl” kavējas ar ienākšanu Latvijas tirgū, daļa Lietuvas pierobežā mītošo Latvijas iedzīvotāju ar nepacietību gaidīja robežu atvēršanu, lai dotos ierastajā iepirkšanās tūrē uz Lietuvas veikaliem. Šauļu iedzīvotāji pat jokoja, ka viņiem nevajadzēja lasīt ziņas par robežas atvēršanu, jo par to liecinājusi veikalos atkal skanošā latviešu valoda.
Vietējais bizness ar nepacietību gaidīja, kad tiks atcelts ārkārtējais stāvoklis, mazināti ierobežojumi un dzīve pamazām atgriezīsies ierastās sliedēs – cilvēki ies uz koncertiem un izstādēm, dosies ceļojumos, tiksies ar draugiem kafejnīcās bez 2 metru distances ievērošanas. Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents Lauris Aleksejevs intervijā Neatkarīgajai atklāj, kā viesmīlības uzņēmumiem klāsies jaunajos apstākļos.
Nekustamā īpašuma tirgus spēlētāji uzņēmušies iniciatīvu pateikt, ka pēc ārkārtējā stāvokļa atcelšanas Latvijā “visam jāaiziet atpakaļ pa vecajām sliedēm”.
Kamēr pasažieru apkalpošana Rīgas lidostā uz brīdi tika praktiski vispār izbeigta un tagad tikai pakāpeniski atjaunojas, aviopasta sūtījumu plūsma uz Latviju un no Latvijas neesot cietusi nemaz.
2019. gadā naftas produktu vairumtirgotājs “Orlen Latvija” nobīdījis naftas produktu mazumtirgotāju “Circle K Latvia” no pirmās vietas nodokļu maksātāju sarakstā.
Kaut gan valsts solījusi pieskatīt pārtikas cenas, lai tās krīzes ietekmē nekāptu, trīs mēnešu laikā pārtikas produktu cenas tomēr ir sadārdzinājušās. Kāpums nav dramatisks, turklāt ažiotāžā pārpārēm pirktie griķi palikuši pat lētāki. Vismaz tā secināja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra speciālisti. Oficiālā statistika gan griķu cenu kritumu kopš krīzes sākuma nav fiksējusi.
Paaugstinot dabas resursu nodokli plastmasas maisiņiem un aizliedzot tos
tirdzniecības vietās pircējiem dot par brīvu (izņemot plānos un vieglos maisiņus, ko izmanto higiēnas nolūkos), plastmasas iepirkumu maisiņu apjoms nav būtiski samazinājies, toties tie ir kļuvuši dārgāki.
Dzīvei pamazām atgriežoties ierastajās sliedēs, atsācies benzīna un dīzeļdegvielas cenas kāpums. Ņemot vērā degvielas cenu izmaiņas biržās, tirgotāji paredz degvielas tālāku sadārdzināšanos arī benzīntankos.
Kādreizējā kosmētikas ražotāja, tagad maksātnespējīgās AS “Dzintars” vairāk nekā 200 darbinieki palikuši ne tikai bez darba, bet arī bez samaksas par padarīto. Dažam nav izmaksāta alga par pusmēnesi, dažam – par trim mēnešiem. Atbilstoši dokumentiem, kas ir iesniegti drīzumā plānotajai kreditoru sapulcei, “Dzintars” saviem darbiniekiem parādā palicis aptuveni 640 tūkstošus eiro, bet akcionāriem – vairāk nekā 200 tūkstošus eiro par neizmaksātām dividendēm. Tajā pašā laikā maksātnespējas procesa izdevumi jau pārsnieguši 1 miljonu eiro.
Valstī izsludināto ārkārtas situāciju kā garāku vai īsāku neiespējamību strādāt šogad izbaudījis katrs desmitais no tiem, kuri vispār manīti darba tirgū.
Zivju konservu kombināta “Kaija” pārsaukšana par “Karavelu” tik tiešām ir mainījusi uzņēmuma produkcijas eksporta ceļus. Gadu desmitiem ilgi uzņēmumā ražoto šprotu vešana uz Krieviju līdzinājās kaiju pārlidojumiem atbilstoši katras putnu sugas iedzimtajiem instinktiem, bet tagad produkcija nonāk tur, kur to nogādāt izlēmuši uzņēmuma vadītāji. Par šīm izmaiņām un izredzēm Covid-19 kontekstā Neatkarīgajai stāstīja SIA “Karavela” līdzīpašnieks un valdes loceklis Andris Bite.
Veikalos Latvijā šobrīd vairs nav nopērkami vietējie āboli, tikai no Polijas, Nīderlandes, Itālijas un Turcijas ievestie un par diezgan augstu cenu. Atsevišķu šķirņu āboli šobrīd maksā pat dārgāk nekā eksotiskie augļi, piemēram, ananāsi, banāni un nektarīni.
Vēsais pavasaris un krīze nav labākais stimuls saldējumu iegādei, tomēr ražotāji cer uz siltu vasaru, tāpēc šogad viņi sarūpējuši vairākas jaunas saldējumu šķirnes ‒ ar rabarberiem, ērkšķogām, smiltsērkšķiem un pat kaņepēm, savukārt klasiskās vērtības ietērpuši neparastās formās.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunākie dati par dīkstāves pabalsta apmēru atspēko VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes un viņas izplatīto datu iedvesmoto politiķu apvainojumus dīkstāves pabalstu saņēmējiem un viņu darba devējiem par izvairīšanos no godīgas nodokļu nomaksas.
Gandrīz pusei jeb 48 procentiem pircēju ir samazinājušies ienākumi salīdzinājumā ar laiku pirms Covid-19 ieviestās ārkārtējās situācijas dēļ, 63 procenti rūpīgāk plāno pirkumus, lai samazinātu izmaksas. Mazumtirdzniecības uzņēmuma „Maxima Latvija” vadītājs Viktors Troicins uzskata, ka Latvijas atveseļošanai pēc krīzes palīdzētu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana arī maizei, pienam un gaļai, līdzīgi kā tas šobrīd ir augļiem un dārzeņiem. Tas sildītu ekonomiku un Latvijas ģimeņu rīcībā atstātu mazliet vairāk naudas, ko iedzīvotāji varētu izmantot citu preču un pakalpojumu iegādei.
Lai gan marta sākumā uzņēmumi vēl strādāja ierastajā režīmā un veikalos nebija nekādu pulcēšanās ierobežojumu, tirgotāji jau juta krīzes tuvošanos – pircēji pastiprināti pirka pārtikas preces ar ilgu derīguma termiņu, bet apģērbu, apavu, rotaslietu, sadzīves tehnikas un atpūtas preču iegādi atlika uz vēlāku laiku. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija spilgti parāda, kuras preču nozares krīze ir sekmējusi, bet kuras – gremdējusi.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) aprēķini liecina, ka degvielas un elektrības cenas piena ražošanas pašizmaksā aizņem tikai 7 līdz 15 procentus atkarībā no saimniecības lieluma, tādējādi pretēji atsevišķu ekonomistu apgalvojumiem šo resursu cenu samazināšanās nekompensē piena iepirkuma cenu kritumu. Tas, pēc Starptautiskā Piena pētniecības tīkla IFCN aprēķiniem, tuvākajos mēnešos pasaulē gaidāms vismaz 20 procentu apmērā.
Lauksaimniecība ir svarīga tautsaimniecības nozare Latvijā. Un ne tikai tāpēc, ka tā ir pārtikas ražošanas pamats, bet tā dod darbu arī vairāk nekā 40 tūkstošiem iedzīvotāju, rada pievienoto vērtību, sniedz resursus citām nozarēm, veido daļu no eksporta, kāpinot iekšzemes kopproduktu. Lai gan pārtika vienmēr būs vajadzīga, arī krīzes laikā, grūti laiki pienākuši arī lauksaimniecībai.
Līdz ar koronavīrusa pandēmijas ierobežošanas pasākumiem lielai daļai sabiedrības šis ir mazāk aktīvs laiks, bet lauksaimniekiem ir pavasara darbu karstākais brīdis, jo pavasari neviens vīruss nav atcēlis.