Valdības darbs

Vērtējot politisko spēku sarakstus Saeimas vēlēšanām, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) varētu lūgt papildus atzinumus drošības iestādēm, lai izvērtētu, vai kāda kandidāta rīcība joprojām, arī 2018.gadā, apdraud Latvijas valsti un tās demokrātisko iekārtu.

Pēc LTV pasūtījuma veiktais SKDS pētījums par partiju popularitāti jūnijā jau skaidrāk iezīmē nākamās Saeimas kontūras un iespējamo valdošo koalīciju. Par triju partiju (Saskaņa, ZZS un NA) visai drošu iekļūšanu nākamajā Saeimā šaubās vien retais, taču tas, kurš politiskais spēks no otrās līnijas rezervistu soliņa iekļūs Saeimas pamatsastāvā, vēl pirms dažām nedēļām bija stipri neskaidrs. Tagad šis tas ir noskaidrojies. Vai mēs varam runāt par kādiem pārsteigumiem? Manuprāt, jā. Tiesa, pavisam nelieliem.

Tuvojoties vēlēšanām, populārāko partiju tops saglabājies jau ierastajā kārtībā – vislielāko atbalstu joprojām bauda Saskaņa, bet tai seko Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība. Savukārt Vienotības un tās vadītās apvienības reitingi jau trešo mēnesi turpina rukt.

Kā iepriekš vēstīts, Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) svētdien, 1. jūlijā, publicēja ilustrāciju, kas izraisija saštumu sociālajos tīklos, norādot, ka tā ir rasu naida kurinoša. Publicēto ilustrāciju vērtē arī Drošības policija.

Jūnijā partiju reitingos lielāko kāpumu piedzīvojusi "Saskaņa", bet lielāko kritumu - "Jaunā Vienotība", liecina pētījumu aģentūras SKDS pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktās aptaujas dati.

Latgales partijas valdes lēmums uz 13. Saeimas vēlēšanām slēgt sadarbības līgumu ar Jauno Vienotību gaismā cēlis iekšējo konfliktu, par kuru politikas kuluāros runā jau ilgāku laiku. Lielai daļai latgaliešu savienība ar līdzšinējiem partneriem vairs nešķiet lietderīga – par spīti valdes lēmumam, Janīna Kursīte vēlēšanās varētu kandidēt no partiju apvienības Attīstībai/Par!.

Vēlēšanas nav aiz kalniem un to liek manīt gan politisko partiju, gan to līderu uzsaukumi. Savu devu sašutumu izsaukusi Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partijas (LSDSP) publicētā fotogrāfija sociālajā tīklā Facebook.

Partija "Latvijas Krievu savienība" (LKS) tomēr virzīs šī politiskā spēka līderi Tatjanu Ždanoku kā pirmo numuru parlamenta vēlēšanu sarakstā Vidzemē, informēja LKS.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Andrejs Mamikins Saeimas vēlēšanās startēs no "Latvijas Krievu savienības" (LKS) saraksta, informēja politiķis.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas vēlēšanu apgabalu sarakstos provizoriski starp pirmajiem pieciem kandidātiem būs arī Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars, satiksmes ministrs Uldis Augulis un Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Trupovnieks.

"Domāju, ka katram jāsaprot sava vieta – ko viņš var un spēj. Sproģa gadījumā, ja skatāmies no baznīcas... Velns viņu ir kārdinājis – kārdinājis ar varu. Tas ir kārdinājums, kas nav izturēts," labdarības fonda "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta sacīja RīgaTV 24 raidījumā "Preses klubs", komentējot ziņu, ka bijušais Latvijas Baptistu draudžu savienības vadītājs, mācītājs Pēteris Sproģis tomēr nekandidēs Saeimas vēlēšanās un nebūs partijas "Saskaņa" prezidenta amata kandidāts.

Līdzšinējā Vienotības sadarbības partnere Latgales partija, nesaņemot labākus piedāvājumus, pēc ilgstošas minstināšanās, kuras dēļ jau bija iedzīvojusies iesaukā Nākamās trešdienas partija, beidzot izlēmusi, ka arī 13. Saeimas vēlēšanās sadarbosies ar Vienotību, taču tās dibinātajā partiju apvienībā gan pagaidām nestāsies.

Par spīti sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa centieniem mainīt tēlu, par saistīšanos ar to tiek asi kritizēti sabiedrībā pazīstami ļaudis, bet potenciālie partneri aicina parakstīt memorandu, kurā Saeimas vēlēšanās kandidējošie politiskie spēki apņemas nesadarboties ar prokremliskām partijām.

Beidzot esam sasnieguši virsotnes. Sagaidot valsts simtgadi, ir iespēja šo pašu valsti samīcīt uzreiz un neatgriezeniski. Ilgus gadus netiekot uzaicinātai valdībā, par Saeimas vēlēšanu politisko neveiksminieci uzskatītā Saskaņa šoreiz, ņemot vērā etniskā dalījuma kļūdas, ir izvēlējusies pretēju taktiku, rekrutējot savās rindās sabiedrībā labi pazīstamus latviešus. Kaut arī pret šiem rekrūšiem jau uzvirmojis latviskā un nacionāli noskaņotā elektorāta nicinājums un sekojusi likumsakarīga novēršanās, par viņiem kāds tomēr balsos, jo ir taču radi, tuvākie draugi un vienkārši Saskaņas ideoloģijas lienošie atbalstītāji. Tas šai īsteni «sociāldemokrātiskajai» partijai nozīmē papildu balsis un vairāk deputātu Saeimā.

Latvijā tā varētu būt jauna tradīcija – bīskaps, kurš dod svētību jaunajam Valsts prezidentam, pēc laika par tādu kļūst pats. Partijas Saskaņa dome ir apstiprinājusi emeritēto jeb amatu atstājušo baptistu bīskapu Pēteri Sproģi kā Valsts prezidenta amata kandidātu, kā arī pirmo numuru Vidzemes sarakstā 13. Saeimas vēlēšanās.

Opozīcijā ilgus gadus strādājusī, bet nu cerot spert milzu soli pretim valdošajai koalīcijai, Saskaņa gandrīz nokomplektējusi savus leģionāru pulkus. Tās ēnu kabinetā pietrūkst vien trīs amatu kandidātu, bet vēlēšanu apgabalu sarakstos nepieciešamas vien niecīgas izmaiņas.

Galvenie vēlēšanu izaicinājumi ir viltus ziņas, vēlēšanu procesa diskreditēšana un kiberuzbrukumi, intervijā telekanāla LNT raidījumā "900 sekundes" teica Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Ar izvēlētajiem ministru amata kandidātiem partija "Saskaņa" var gan iegūt, gan zaudēt balsis, pieļauj sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieks Valts Kalniņš.

Rīt Saskaņas valde un pirmdien īpaši izveidotā stratēģiskās plānošanas grupa apstiprinās savu ēnu kabinetu un vēlēšanu apgabalu deputātu kandidātu sarakstus. Daļu sabiedrības partija pārsteidza jau ar paziņojumu, ka savās rindās iekļauj emeritēto baptistu arhibīskapu Pēteri Sproģi. Taču ēnu kabinets un saraksti var nest vēl lielākus pārsteigumus.

Šogad Saeimas vēlēšanu kampaņa iesākusies visai nikni. Plaši tiek lietoti apzīmējumi mafija, politiski noziedzīgie grupējumi un tamlīdzīgi. Turklāt tas ir tikai pats sākums. Jaudīgākās kompromatu bumbas vēl tiek atstātas rezervē, lai tiktu liktas lietā pašā priekšvēlēšanu kampaņas kulminācijā. Taču jau tagad iezīmējas galvenā robežšķirtne, frontes līnija, ap kuru notiks īstā, izšķirošā cīņa, un tā nebūs kompromatu kauja.