Latgales partijā šķelšanās "Vienotības" dēļ

© Ekrānšāviņš

Latgales partijas valdes lēmums uz 13. Saeimas vēlēšanām slēgt sadarbības līgumu ar Jauno Vienotību gaismā cēlis iekšējo konfliktu, par kuru politikas kuluāros runā jau ilgāku laiku. Lielai daļai latgaliešu savienība ar līdzšinējiem partneriem vairs nešķiet lietderīga – par spīti valdes lēmumam, Janīna Kursīte vēlēšanās varētu kandidēt no partiju apvienības Attīstībai/Par!.

Latgales partija ilgi svārstījās ar savu lēmumu par partnera izvēli 13. Saeimas vēlēšanām. Plašākās sarunas notika ar Jauno Vienotību un Latvijas Reģionu apvienību, taču savu interesi par Latgalē populāro politisko spēku, kas Saeimā iekļūt kārotājiem varētu nest papildu plusiņus, izrādīja arī Saskaņa, Zaļo un zemnieku savienība un Attīstībai/Par!.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka latgaļu sadarbību ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), pat nesākušos, pārtrauca Latgales partijas pārstāvju ar ZZS interesēm nesavietojamās vēlmes pēc maksimāli lielas pārstāvniecības Latgales vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstā. Sarunas ar Saskaņu, savukārt, neesot vedušās, jo Latgales partijas bijušais priekšsēdētājs, Daugavpils domes deputāts Jānis Lāčplēsis neesot spējis nodrošināt, ka pilsētas domes stūre atkal nonāk Saskaņas rokās. Iespējams, ka pašlaik Daugavpils domi vadošās koalīcijas Latgales partijai nesen dāvātais trešā domes priekšsēdētāja vietnieka amats, kuram pagaidām pat vēl nav pienākumu apraksta, bija viens no instrumentiem, lai apturētu centienus gāzt Daugavpilī varu.

Vairākumam no latgaliešu partijas valdes locekļiem bijuši arī ideoloģiskas dabas iebildumi pret pārējām partijām, tādēļ ar balsu vairākumu pieņemts lēmums, ka sadarbība tiek turpināta ar jau iepazītu partneri - Jauno Vienotību - un vēlēšanās varētu kandidēt seši līdz astoņi Latgales partijas biedri.

Taču Saeimas gaisotni neilgi izbaudījušajai Janīnai Kursītei un, uzticoties viņas paustajam, vairākām Latgales partijas nodaļām šāds valdes lēmums nav bijis pieņemams, un partijas Daugavpils nodaļa lēmusi, ka J. Kursītei vēlēšanās jāstartē no Attīstībai/Par! saraksta. Politiķe uzskata, ka piesliešanās Attīstībai/Par! Saeimā ļaus iekļūt lielākam Latgales intereses aizstāvošu deputātu skaitam. «Latgaliešus interesē Latgales attīstība, ideja pārcelt dažādas iestādes uz reģioniem, jo visi nevar strādāt Rīgā, kādam ir jāstrādā arī reģionos,» uzskata partijas valdes lēmumu ignorējošā politiķe.

Latgales partijas jaunais priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Aldis Adamovičs Neatkarīgajai atgādināja, ka septiņu cilvēku lielā partijas valde pieņēmusi lēmumu sadarboties ar Jauno Vienotību un šo lēmumu negrasās mainīt. Savukārt par J. Kursītes lēmumu organizācijas valde lemšot šodien. A. Adamovičs Neatkarīgajai atzina, ka aizliegt J. Kursītei kandidēt kādas citas partijas sarakstā demokrātiskā sabiedrībā nav iespējams, taču šāda rīcība, visticamāk, nebūs savienojama ar palikšanu Latgales partijas rindās.

Neatkarīgā jau vēstīja, ka Latgales partijā nav vienprātības par to, kādi partneri 13. Saeimas vēlēšanās latgaliešiem būtu izdevīgākie. Gan A. Adamovičs, gan Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, kurš ir ieinteresēts būtiski audzēt ZZS saraksta popularitāti Latgalē, ir atzinuši, ka nav izslēgta vairāku biedru atšķelšanās no partijas, lai kandidētu no citu partiju sarakstiem. Tiesa, A. Adamovičs uzskata, ka tā nebūšot masveida šķelšanās un partija spēs sevi saglabāt.

Tikmēr Vienotība bezkaislīgi noskatās savu partneru nebūšanās un izvairās sniegt komentārus par iekšēji nestabilajiem partneriem. Tiesa, Vienotības valdes loceklis, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, kurš tiek minēts kā iespējamais pirmais numurs Jaunās Vienotības sarakstā Latgales vēlēšanu apgabalā, uzsver, ka Latgalē iniciatīva jāatdod Latgales partijai un viņš nevēlas būt pirmais numurs apgabalā. Skaidrībā ar sarakstu veidošanu Jaunajai Vienotībai esot jātiek šajā nedēļā, pretējā gadījumā aizvien sarežģītāk kļūšot plānot un realizēt priekšvēlēšanu kampaņu, saka R. Kozlovskis.