"Saskaņa" nokomplektējusi ēnu kabinetu

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Rīt Saskaņas valde un pirmdien īpaši izveidotā stratēģiskās plānošanas grupa apstiprinās savu ēnu kabinetu un vēlēšanu apgabalu deputātu kandidātu sarakstus. Daļu sabiedrības partija pārsteidza jau ar paziņojumu, ka savās rindās iekļauj emeritēto baptistu arhibīskapu Pēteri Sproģi. Taču ēnu kabinets un saraksti var nest vēl lielākus pārsteigumus.

No Saskaņas saraksta Vidzemē oficiāli zināms, ka partijas premjerministra kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis būs pirmais saraksta numurs Rīgā. Saskaņas priekšsēdētājs Nils Ušakovs sociālajos tīklos arī apliecinājis, ka par izglītības un zinātnes ministra amata kandidātu viņš virzīs bijušo Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Eviju Papuli, kura pēc aiziešanas no ministrijas kļuva par N. Ušakova padomnieci.

Kandidāti uz atlikušo desmit ministru amata vietām nav vēl nosaukti, taču zināms, ka visi viņi kandidēs no Saskaņas saraksta, lai iekļūtu parlamentā. Jāņem vērā, ka liela nozīme sarakstu un ēnu kabineta veidošanā ir jaunizveidotajai stratēģiskās plānošanas grupai, kurā darbojas P. Sproģis, V. Dombrovskis, N. Ušakovs un Saskaņas Saeimas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. Tai dots mandāts veikt izmaiņas sarakstos, nesaskaņojot tās ar partijas biedriem.

To, ka viņu uzrunājusi Saskaņa un kandidēšana tās rindās tiek nopietni apsvērta, atzinis nesen no Vienotības frakcijas aizgājušais Anrijs Matīss. «Tā patiešām ir, taču gala lēmumu neesmu pieņēmis ne es, ne Saskaņas valde,» saka politiķis, kurš varētu kļūt par Saskaņas ēnu kabineta satiksmes ministru un būt pirmais numurs Kurzemes vēlēšanu apgabalā.

Interesanti, ka A. Matīss Saskaņas ēnu kabinetā ir vienīgais, kurš 8. februārī Saeimas balsojumā atbalstīja sankcijas pret Krievijas advokāta Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām.

Krievijas Ārlietu ministrija informējusi Latviju, ka vairākiem šo sankciju atbalstītājiem liegs iebraukt valstī, taču pret A. Matīsu Krievija nav vērsusies. No 60 deputātiem, kas atbalstīja sankcijas, Krievija vērsusies pret aktīvākajiem viedokļu paudējiem šajā jautājumā, piemēram, Jāni Dombravu, Dzintaru Rasnaču, Hosamu Abu Meri un Ojāru Ēriku Kalniņu.

Kopumā Saskaņas ēnu kabinetā pagaidām atradušās tikai trīs vietas organizācijas Saeimas deputātiem, liecina neoficiāla informācija. Elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes skandāla vaininiekus izgaismojošais Ivars Zariņš nominēts ekonomikas ministra amatam. Viņš būs Zemgales vēlēšanu apgabala galvgalī.

Zemkopības ministra amata kandidāts ir Jānis Tutins, bet Saeimas prezidija loceklim Andrejam Klementjevam uzticēts potenciālais labklājības ministra amats.

Kandidēt no Saskaņas saraksta pierunāta arī bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas vadītāja vietniece Ļubova Švecova, kurai Saskaņa labprāt uzticētu finanšu ministra amatu. Interesanti, ka līdzīgi P. Sproģim, kura intervijas medijos parādījās īsi pirms viņa publiskas nominācijas, līdzīgas intervijas pēdējās dienās parādījušās arī ar Ļ. Švecovu.

Šajā vēlēšanu sarakstā būšot vēl viens bijušais Vienotības biedrs - Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks un bijušais Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta darbinieks Raimonds Rublovskis. 10. Saeimas vēlēšanās viņš kandidēja no Vienotības saraksta, bet 12. Saeimas vēlēšanās jau pārstāvēja Saskaņu, taču neveiksmīgi.

Iekšlietu ministrijas vadību Saskaņa labprāt uzticētu darbā ministrijā pieredzējušajam Ivaram Zālītim, kas, dienēdams Valsts robežsardzē, ieguva ģenerāļa pakāpi un dienesta pēdējos gados bija robežsardzes priekšnieka vietnieks. Viņš kandidēs Latgalē.

Arī Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs Uldis Līkops esot ar mieru pievienoties Saskaņas vēlēšanu sarakstam un veiksmes gadījumā vadīt Veselības ministriju, bet bijušais Latvijas Pirmās partijas biedrs Guntars Grīnvalds, kas Tieslietu ministriju vadīja 2006. gadā, gatavs atgriezties šajā amatā. Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu

Saskaņa ir gatava uzticēt Daugavpils domes izpilddirektorei Ingai Goldbergai.

Vēl nesen Saskaņa nopietni apsvēra iespēju ārlietu ministra amatam virzīt bijušo Latvijas ģenerālkonsuli Sanktpēterburgā Ivetu Seru, taču šis amats atkal ir vakants un gala lēmumu partija par tā aizpildīšanu pieņemšot rīt.



Politika

"Ja jūs man jautāsiet, vai kāda cita valdība būtu labāka, gribu atgādināt, ka mums jau bija viena valdība. Un arī to neviens īpaši nesaudzēja. Bet ja tā sapratne neatnāks šodien, tad nevajadzētu sūkstīties par spērienu ne pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām, ne pēc 2026. gada Saeimas vēlēšanām," intervijā "Neatkarīgajai" teic Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Svarīgākais