"Vienotībai" jaunais tēls nepalīdz
 
©Ekrānšāviņš

Tuvojoties vēlēšanām, populārāko partiju tops saglabājies jau ierastajā kārtībā – vislielāko atbalstu joprojām bauda Saskaņa, bet tai seko Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība. Savukārt Vienotības un tās vadītās apvienības reitingi jau trešo mēnesi turpina rukt.

Par to liecina pētījumu aģentūras SKDS pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktās aptaujas dati.

Aptaujā Saskaņai, kas ieguldījusi ļoti daudz enerģijas un līdzekļu, lai lauztu sabiedrībā iesakņojušos stereotipu par Saskaņu kā prokremlisku partiju, atbalstu paudis 21% respondentu.

Iespējams, ka šo centienu rezultātā, salīdzinot ar maiju, Saskaņai atbalstītāju skaits pieaudzis par 1,8 procentpunktiem, taču jāņem vērā, ka aptaujas laikā tika uzskatīts, ka daļā sabiedrības ārkārtīgi populārais baptistu mācītājs Pēteris Sproģis Saskaņas sarakstā kandidēs Vidzemes vēlēšanu apgabalā un būs arī organizācijas kandidāts Valsts prezidenta amatam. Pēc aptaujas datu apkopošanas P. Sproģis, neizturēdams negatīvo sabiedrības vērtējumu viņa izvēlei, paziņoja, ka atsauc savu kandidatūru prezidenta amatam un vēlēšanās nekandidēs.

Jau ilgstoši pie varas būšanas garantētās dividendes bauda Zaļo un zemnieku savienība, kura jūnijā bija otrā populārākā partija valstī, kurai atbalstu solījuši 14,4% aptaujāto. Salīdzinot ar maiju, varas partijas reitings sarucis par 0,2 procentpunktiem, taču būtiskas izmaiņas šīs partijas reitingu dinamikā nav vērojamas jau ilgi. Stabilitāti ZZS sola arī pēc 13. Saeimas vēlēšanām un kā tās garantu ministru prezidenta amatam atkārtoti virzīs premjerministru Māri Kučinski.

Ekrānšāviņš no avīzes

Savulaik stabilā topa ceturtajā vietā ilgstoši esošā Nacionālā apvienība nu ir pārliecinoši trešā populārākā partija, un tās reitingus ap maksātnespējas nozari saceltā ažiotāža daudz neietekmē. Jūnijā savas simpātijas Nacionālajai apvienībai apliecināja 6,1%.

Šīm četrām partijām seko tās, kas vismaz socioloģiskajās aptaujās nespēj pārkāpt liktenīgo piecu procentu barjeru.

Attīstībai/PAR! līdz pieciem procentiem pietrūkst vien 0,3 procentpunktu, bet Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa dibinātajai un advokāta Alda Gobzema stutētajai KPV LV - 0,6%. A. Kaimiņš gan kategoriski atsakās socioloģisko aptauju rezultātus ņemt par pilnu un skandē teicienu, kas apgalvo, ka nav lielāku melu par socioloģiju. To, ka atbalstītāju viņiem tiešām varētu būt vairāk, bet viņi pētniekam ir grūtāk sasniedzami, liecināja arī sarunu festivālā Lampa novērotais. A. Gobzems, piemēram, pamatoti lepojās, ka, salīdzinot ar pie varas esošo partiju stendiem, pie viņa organizācijas telts pulcējās vērā ņemams bariņš KPV LV fanu.

Jau lielāka distance no pieciem procentiem šķir bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna dibināto Jauno konservatīvo partiju. Par to gatavi balsot jūnijā bija četri procenti respondentu.

Par spīti centieniem pozicionēties jaunā kvalitātē, partiju apvienībai Jaunā Vienotība par izmaiņām pārliecināt vēlētāju tomēr nav izdevies. Jūnijā balsot par kādreiz ietekmīgāko politisko spēku bija gatavi vien 2,7% aptaujāto. Salīdzinot ar maiju, šīs partijas reitings sarucis par vienu procentpunktu, bet tas nozīmē, ka iekšējā cīņa par labākos rezultātus vēlēšanās sološajām pozīcijām kandidātu sarakstos Jaunajā Vienotībā kļūst asāka.

SKDS veiktās aptaujas rezultāti nav glaimojoši arī Latvijas Reģionu apvienībai. Vienotību pametušā Edvarda Smiltēna vēlēšanu cīņās vadītā komanda spējusi uzrunāt vien 1,7% aptaujāto.

Vissliktāk starp 12. Saeimā ievēlētajām partijām sokas Ingunas Sudrabas vadītajai No sirds Latvijai, par kuru balsot gatavi vien 1,2%. Vēl bēdīgāk ir tikai Tatjanas Ždanokas vadītajai Latvijas Krievu savienībai (1,2%) un Progresīvajiem (1,1%). Tiesa, politologi nereti uzsver, ka daļa T. Ždanokas partijas atbalstītāju varētu slēpt savas simpātijas un tie varētu būt meklējami tajos 23,7% respondentu, kas aptaujā teikuši, ka joprojām nav izvēlējušies savu favorītu. Maijā neizlēmušo skaits gan bija lielāks - 27,5%.