Vēlēšanas 2018

Jaunās partijas vēl ir priekšvēlēšanu gaisotnē un "nespēj nolaisties uz zemes", šādu vērtējumu norisēm parlamentā intervijā LTV "Rīta panorāmai" sniedza aizejošais Ministru prezidents Māris Kučinskis, kura pārstāvēto Zaļo un zemnieku savienību tuvākajā laikā sagaida darbs opozīcijā.

Ministru prezidenta amatam nominētā Krišjāņa Kariņa (JV) veidotā valdība varētu izstrādāt jaunu Vietējo pašvaldību likumu, liecina esošās ministru amata kandidātu vadītajās darba grupās apkopotās idejas valdības deklarācijai.

Nākamās nedēļas otrdienā, 22.janvārī, plkst.10 pie Saeimas paredzēta protesta akcija, kuras viens no mērķiem ir pieprasīt ārkārtas vēlēšanas.

Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) vietā cits atbalsta mehānisms zaļās enerģijas ražotājiem nebūtu jāievieš, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja ekonomikas ministra amata kandidāts Didzis Šmits (KPV LV).

Francijā dzimušais, Amerikā augušais Krievijas žurnālists Vladimirs Pozners nesen kādā savā raidījumā teica – ja cilvēci proporcionāli reducēt līdz simt ļaudīm, tad izrādītos, ka augstākā izglītība tagad ir tikai vienam no viņiem un arī dators ir tikai vienam (vēl viņš šajā pašā sakarā teica, ka 50 badotos, 70 – nemācētu lasīt, 80 – dzīvotu nabadzībā, sešiem procentiem ļaužu piederētu 59% visas pasaules bagātības, 89 no simta būtu heteroseksuāļi, 11 – homoseksuāļi...).

Tas, ka valdība top ilgāk nekā ierasts, Latvijas politikā šajā gadsimtā pats par sevi nebūtu nekas slikts, ja šajā laikā partijas krustu šķērsu izrunātu visu potenciālo koalīcijas partneru pieteikto reformu plānu iespējamību un nepieciešamību un rastu veidu, kā maksimāli turēties pie vēlētājiem solītā. Izskatās, ka šoreiz nebūs šis gadījums.

Šodien topošās valdības veidotājs Krišjānis Kariņš potenciālajiem koalīcijas partneriem parakstīšanai piedāvās Fiskālo paktu, kas paredzēs stingru pieturēšanos budžeta rāmim un tiekšanos pēc bezdeficīta budžeta. Parakstīts šis dokuments var būtiski ietekmēt partiju ieceres par darāmajiem darbiem, kuri, visticamāk, šonedēļ tiks nostiprināti deklarācijā par K. Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību.

Valdību veidojošās partijas šodienas sanāksmē panākušas vienošanos par vairākiem sarežģītiem jautājumiem, pēc politisko spēku tikšanās žurnālistiem pauda Ministru prezidenta amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV).

Jaunās valdības prioritāšu vidū varētu būt administratīvi teritoriālā reforma, tautsaimniecības stiprināšana, reformu turpināšana izglītībā un veselības aprūpē, "bezkompromisu tiesiskums", valsts drošība, sadarbība ar diasporu un demogrāfija, liecina ministru amata kandidātu darba grupās apkopotās idejas valdības deklarācijai.

Topošās Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības partijas savu rīcību varētu koordinēt sadarbības padomē, kas pēc būtības līdzinātos līdzšinējai koalīcijas padomei, liecina topošās valdības partiju sadarbības līguma melnraksta variants, kurā gan vēl paredzēts veikt izmaiņas.

"Jaunā vienotība" (JV) sarunās ar potenciālajiem koalīcijas partneriem aicinās šogad Latvijā nemainīt nodokļus un atlikt finanšietilpīgākās partiju ieceres, šorīt telekanālā LNT pastāstīja JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

Veselības ministra amata kandidātei Ilzei Viņķelei (AP) ir "raiba politiskā biogrāfija", līdz ar to grūti droši prognozēt viņas kā veselības ministres darbību, uzsver Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata kandidātam Jurim Pūcem (AP) nav bažu, kas viņš varētu salūst, virzot iecerēto pašvaldību reformu, un viņš cer, ka arī koalīcija šajā jautājumā nesalūzīs.

Krišjāņa Kariņa (JV) vadībā topošās valdības deklarācija būs "ļoti apaļa" un tajā nebūs nekā no tiem solījumiem, kuru dēļ partijas tika ievēlētas Saeimā, šādu viedokli telekanālā LNT pauda aizejošais premjers Māris Kučinskis (ZZS).

Valdības veidošanas procesā dažām partijām ir grūti pārslēgties no priekšvēlēšanu retorikas uz darbiem, šādu viedokli LTV "Rīta panorāmā" pauda apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līderis Raivis Dzintars.

Starp ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV), kurš ārlietu ministra posteni varētu ieņemt arī nākamajā valdībā, prioritārajiem darbiem būs "Brexit" un Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets 2021.-2027.gadam, sacīja politiķis.

Partijas "KPV LV" labklājības ministres amata kandidāte, Saeimas deputāte Ieva Krapāne atsaukusi savu kandidatūru uz labklājības ministres amatu topošajā "Jaunās Vienotības" (JV) politiķa Krišjāņa Kariņa valdībā.

Veselības ministres amata kandidāte Ilze Viņķele (AP) ir pārliecināta, ka apdrošināšanas iemaksas nebūs tās, kas veidos veselības budžeta "lauvas tiesu", tomēr viņai pašlaik nav arī ļoti skaidra redzējuma, kādu modeli likt veselības apdrošināšanas vietā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata kandidāts Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") apstiprināšanas gadījumā cer uzlabot Valsts vides dienesta (VVD) darbu un teju uz pusi samazināt pašvaldību skaitu, pastāstīja politiķis.

Jaunajai valdībai, veidojot 2019.gada budžetu, lielu manevra iespēju nav un tā nevarēs virzīties uz tālāku budžeta deficīta palielināšanu, intervijā norādīja Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.