Turpinoties karam Ukrainā, arī kosmoss kļūst par kaujas lauku
Francija ir paudusi trauksmi par "naidīgas" aktivitātes pieaugumu kosmosā, un tās augstākais militārais komandieris brīdina, ka satelīti kļūst arvien neaizsargātāki pret traucējumiem no Krievijas, Ķīnas un citu globālo konkurentu puses, vēsta “Euro Weekly News”.
Francijas Kosmosa pavēlniecības jaunais vadītājs ģenerālmajors Vinsents Šuso žurnālistiem sacīja, ka konflikts Ukrainā ir pārveidojis kosmosu par "pilnvērtīgu operacionālo telpu". Viņš sacīja, ka Krievija, kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, ir pastiprinājusi mēģinājumus traucēt satelītus, apžilbināt tos ar lāzeriem un veikt kiberuzbrukumus.
"Katru dienu mēs redzam mēģinājumus traucēt satelītu darbību," skaidroja Šuso, piebilstot, ka Maskava ir dažādojusi savas uzbrukuma metodes. Francija iepriekš apsūdzēja Krieviju mēģinājumā izspiegot franču - itāļu satelītu orbītā, un Parīze šo rīcību raksturoja kā "nedraudzīgu" un dziļi satraucošu.
Kremlis noliedz ieroču izmantošanu kosmosā, taču Rietumu valdības joprojām ir skeptiskas. Maskava uzstāj, ka tā ir NATO lielvalstu vadīta "hibrīdkara" upuris.
Francija nav vienīgā, kas pauž bažas. Arī Apvienotās Karalistes, Kanādas un Vācijas militārpersonas ir paudušas trauksmi par riskiem, kas apdraud satelītus, kuri ir pamatā visam, sākot no banku sistēmām un GPS līdz pat militārajām operācijām.
Ģenerālmajors Pols Tedmens, kurš vada Apvienotās Karalistes Kosmosa pavēlniecību, pagājušajā nedēļā brīdināja, ka draudi satelītiem pieaug “apjomā, sarežģītībā un ātrumā”.
Tikmēr Kanādas kosmosa vadītājs brigādes ģenerālis Kristofers Horners atklāja, ka orbītā pašlaik atrodas vairāk nekā 200 pretsatelītu ieroču, nosaucot to par “šokējošu skaitli”, kas apdraud globālās komunikācijas un novērošanu.
Arī Vācija pastiprina savu aizsardzību, plānojot līdz 2029. gadam izvērst daudzorbitālu satelītu tīklu kā daļu no plašākas stratēģijas savu resursu aizsardzībai kosmosā.
Tāpat Francija, Eiropas lielākā valsts investore kosmosā, strauji virzās uz priekšu, lai stiprinātu savu ietekmi. Viena no prioritātēm ir satelītu noturības uzlabošana, īpaši zemajā Zemes orbītā, kur dominē Elona Maska strauji augošais “Starlink” tīkls.
Drīzumā tiks palaisti demonstrācijas satelīti, lai patrulētu orbītu, uzraudzītu konkurentu manevrus un sagatavotos iespējamiem pretpasākumiem.
Šuso skaidri norādīja, ka mērķis nav tikai novērot, bet gan spēt rīkoties. "Mums jābūt gataviem noliegt, aizliegt un izjaukt pretinieku nodomus, ja nepieciešams," viņš teica.
Tā kā Rietumu lielvalstis tagad uzskata kosmosu par potenciālu frontes līniju, sacensība par debesu nodrošināšanu virs Zemes ir kļuvusi par centrālo globālās drošības stratēģijas sastāvdaļu.
