"Par to lai uztraucas pretinieki," Andra Biedriņa un Kaspara Kambalas dueta iespējamos efektus un defektus nesen lakoniski komentēja izlases treneris Ķēstutis Kemzura.
Taču ar to vien būs par maz, lai apslāpētu intrigu – kā abi varenie un ambiciozie centri sarūmēsies vienā komandā un vienā laukumā? Pirmā iespēja to novērtēt būs šīs nedēļas nogalē, kad Latvijas valstsvienība aizvadīs pirmās divas pārbaudes spēles ar zviedriem, taču vēl pirms tām – mazliet teorijas, kas tincināta trim treneriem, kuri šos basketbolistus zina ne tikai no TV ekrāna vai kolēģu nostāstiem.
Raivo OTERSONS, Biedriņa pirmais treneris un īsu brīdi Kambalas treneris Rīgas ASK
– Andris un Kaspars vienā komandā – ja viņus pareizi saliek kopā, tas ir diezgan liels spēks. Protams, ir jautājums – kā būtu pareizi? Pārbaudes spēles daudz ko pateiks priekšā. Viņiem abiem ir diezgan labs metiens no pustālas distances. Kamēr Kambala ziemā darbojās kopā ar ASK, treniņos no pieciem metieniem precīzi bija trīs vai četri. Galvenais, lai komanda uzticas. Arī Andris nav bez metiena, vienīgi Goldensteitā viņam neļauj to darīt. Tur metēju pietiek un centram ir citi uzdevumi. Treneriem šobrīd jābūt drosmei to mēģināt izmantot, jo citādi... Ja es būtu sāncenšu treneris, aizsardzībā pret Andri un Kasparu savējiem liktu atkāpties. Šobrīd ir situācija, ka labāk zināms, kā spēlēt pret viņiem, nevis ar viņiem... Būs vajadzīga diezgan radoša pieeja, lai atrastu risinājumu, kas darbotos. Abi ir spēlētāji ar lielu enerģiju un spēku. Arī Kambala ir ātrs, īpaši tagad, pēc boksa perioda. Abi spēlētāji ir labi, pāris ir ļoti interesants, bet – kā viņus salikt kopā, atbildi uz šo jautājumu arī izlases treneri meklēs pārbaudes spēļu laikā. Pagaidām tā visa ir tikai teorija, jo šī ir pirmā reize, kad iespējams nolikt viņus blakām.
Cīņā par atlēkušajām bumbām viņu vienlaicīga atrašanās laukumā noteikti būtu pluss – ja viens met, otram vienmēr paliek vairāk brīvas vietas ieskriet un pacīnīties par bumbu. Līdzīgs varētu būt Argentīnas izlases modelis, kas arī spēlē vienlaikus ar diviem lielajiem (Luisu Skolu un Fabrisio Oberto. – I .J.), kuriem īsti nav metiena no distances. Viņi abi zem groza kaut kā drūzmējas, taču tiek galā ļoti efektīvi. Pasaulē ir precedenti, ka tas ir iespējams, turklāt iespējams ļoti labi. Kā zinām, Argentīnas izlase ir olimpiskā čempione. Kad līdzīga situācija bija ASK, mēs ņēmām arī kaut ko no Argentīnas piemēra. Latvijas izlases treneriem nāksies pamatīgi strādāt taktikas un psiholoģijas jomā – viss jāpārrunā ar spēlētājiem, jāizskaidro. Lai nebūtu pārpratumu un aizvainojuma, ka kāds spēlē mazāk vai ne gluži tā, kā pieradis. Arī ārējiem spēlētājiem noteikti būs jāpierod, jo mūsējie tomēr pieraduši spēlēt situācijā, kad viens ir metējs. Mazajiem būs grūtāk ar caurgājieniem, jo zem groza būs lielāka drūzma. Taču plusu ir vairāk. Šāds risinājums pretiniekiem ir mazāk zināms, pie tāda vēl nav piešāvušies. Turklāt laist laukumā Uvi vai Bērziņu, kuriem ir metiens, un spēlēt tradicionālāk var jebkurā brīdī. Latvijas izlasei tagad ir iespēja spēlēt daudzveidīgāku basketbolu.
Nenads TRAJKOVIČS, vienīgais treneris, kurš līdz šim bija pastrādājis vienlaikus ar Kambalu un Biedriņu
– Labāk, ja komandā ir divi spēcīgi spēlētāji, kuri var spēlēt piektā numura pozīcijā, nekā ir tikai viens, kā mums bija pagājušogad. Domāju, ka viņi viens otru nomainīs, un var uzspēlēt pāris minūšu arī kopā. Viņiem abiem esot laukumā, būs priekšrocība cīņā par atlēkušajām bumbām pie sava un pretinieku groza. Daudz labāka varētu būt iekšējās un ārējās līnijas saspēle. Tomēr, spēlējot kopā, viņi būs ļoti vāji aizsardzībā. Īpaši pick`n roll aizsardzībā. Ja situācija laukumā prasīs ievērojami uzlabot cīņu par bumbām, es domāju, ka viņus var laist vienlaikus, bet – rēķinoties arī ar šīm negatīvajām sekām. Pāris reižu spēlē pa 2–3 minūtēm, domāju, tas ir iespējams. Saliekot kopā ieguvumus un zaudējumus, ilgākā laika periodā tas var atstāt vairāk negatīvas, nekā pozitīvas sekas. Spēlējot agresīvu pick`n roll aizsardzību, viņiem draudētu piezīmju problēma, savukārt uzbrukumā modernais basketbols šobrīd pieprasa ceturto numuru, kuram ir labs trīspunktu metiens, ļaujot paplašināt aizsardzību. Kambalas un Biedriņa tandēms nozīmēs iespēju pretiniekam aizsardzībā spēlēt kompakti.
Domāju, viņiem jāspēlē atsevišķi un vienam otrs jāmaina, bet kopā – maksimums desmit minūšu spēlē. Pārējā laikā laukumā būtu jābūt labam ceturtajam numuram, piemēram, Bērziņam vai Helmanim, kuru spēle konkurentiem liek paplašināt aizsardzību. Nedomāju, ka varētu rasties problēmas ar ambīcijām. Andrim nepieciešama atpūta, ko pagājušogad nevarējām atļauties – viņam nācās spēlēt 35–38 minūtes katrā mačā. Ar Kambalu sastāvā viņam būs vieglāk, un domāju, ka līdz ar to viņš varēs arī aizsardzībā spēlēt daudz, daudz labāk, nekā tas bija pērn manā komandā un arī iepriekš Eiropas čempionātā. Tas nav pārmetums Andrim, tā vienkārši ir – tu nevari 38 minūtes vienlaikus spēlēt agresīvu pick`n roll aizsardzību un laukumā būt visur. Domāju, arī ar Kambalu nebūs problēmu. Uz brīdi satiku viņu pērn – atlētisks puisis ar raksturu, kurš vēlas sacensties un būt pirmais. Tas, ko redzēju un jutu, – viņš tiešām ir lieliska personība, kas daudz var palīdzēt izlasei. Neesmu pastiprināti sekojis tam, kas notiek Latvijā, taču uzskatu, ka šī komanda var būt ļoti spēcīga. Pretiniekiem savukārt šogad ir problēmas, un to var izmantot. Nešaubos, ka Latvijai šogad ir lieliska iespēja gūt nozīmīgu panākumu. Turēšu par jums īkšķus!
Ainars BAGATSKIS, treneris, savulaik divos finālturnīros spēlējis izlasē kopā ar Kambalu
– Salīdzinājumā ar daudzām citām izlasēm, kas startēs finālturnīrā, esam pat priviliģētā stāvoklī – mums optimāls būs gan sastāvs, gan spēlētāju vecums. Atšķirībā no pārējiem mums nav robu sastāvā, pirmoreiz iespēja izmēģināt kopā tādus basketbolistus kā Andris un Kaspars. Divi augsta līmeņa centra spēlētāji, kuri treneriem paver lielākas iespējas variēt uzbrukumā un aizsardzībā. Es uzskatu, ka viņus var izmantot kopā un, saprotams, arī atsevišķi. Lai arī abi ir izteikti piektās pozīcijas spēlētāji, viņi tomēr viens otru var labi papildināt. Kaspars ir ļoti spēcīgs spēlē viens pret vienu, apspēlēšanā no vienas puses, Andris – vairāk uz pick`n roll sadarbībām. Pie sava groza, aizsardzībā – es uzskatu, ka tā nav meistarība, tas ir gribasspēks. Cik zinu, šogad puišiem ir milzīga vēlēšanās pierādīt. Viņus abus var izmantot vienlaikus, ar Biedriņu laukumā noteikti ļoti labi iederēsies Bērziņš, savukārt Kambala, manuprāt, ļoti labi justos, spēlējot kopā ar Uvi. Tas ir pluss, ka mums tagad komandā ir šie spēlētāji. Vienīgais jautājums, – kā viņi sadalīs spēles laiku. Šajā gadījumā puišiem savs ego būs nedaudz jāsamazina. Te nav klubi, kur viņi ir līderi, ņemot vērā spēlētās minūtes un darbības. Šeit katram godprātīgi jāatstrādā dotais laiks. Īpaši zinot, ka jāspēlē trīs dienas pēc kārtas, tad pēc dienas pauzes – atkal trīs.
Esmu drošs, ka izlases treneriem šobrīd jau ir priekšstats par to, kā labāk – viņiem cīnīties laukumā kopā vai atsevišķi, taču es neredzu lielu problēmu nevienā gadījumā. Ja man jautā par diviem spēcīgiem raksturiem un dažādiem spēles stiliem, kam tagad būs jāsadzīvo zem viena groza, – es zinu, ka Kaspars, kopš mēs abi vēl spēlējām kopā, ir mainījies. Manuprāt, viņš īsti nemaz nav tāds, kā viņa izpausmes un uzvedību daudzi traktē – viņš vienkārši ir ļoti emocionāls. Varbūt emocijas dažkārt ņem virsroku pār vēso aprēķinu. Lai arī Andris spēlē NBA, viņi ir tādi basketbolisti, kuri viens otru var papildināt. Labs spēlētājs ir tāds, kurš māk spēlēt ne tikai tad, ja viņam ir liels spēles laiks komandā, kurā viņš var būt absolūts līderis. Labam spēlētājam jāprot spēlēt arī komandā, kur viņam apkārt ir arī citi līderi. Domāju, šovasar par to jāatceras ne tikai Kasparam un Andrim, bet arī pārējiem. Ego uz divām nedēļām jānoliek malā, jo, spēlējot kopā, šī komanda šovasar var daudz sasniegt. Jārēķinās, ka konkurentu treneriem par 200% būs skaidrs, kā ikdienā spēlē Andris un Kaspars, kādas ir viņu spēcīgās un vājās puses. Jāatceras, ka uzbrukums sākas no mazajiem spēlētājiem, un tā, cik labi viņi nogādās bumbu pie garajiem. Jāatrod līdzsvars starp ātru spēli un trīspunktniekiem, un situācija, kurā mums ir šādi centri.
***
Kaspars KAMBALA
Vecums: 30 gadu
Augums: 206 cm
Svars: 125 kg
Par spēlēšanu kopā ar Biedriņu:
– Iesim, spēlēsim, un tad jau redzēs. Ja abi spēlētāji ir labi un profesionāli, domāju, viņi var viens otram palīdzēt un spēlēt kopā. Basketbolā bumba ir viena, bet spēlētāji laukumā – pieci. Domāju, ka bumbu kaut kā sadalīsim.
***
Andris Biedriņš
Vecums: 23 gadi
Augums: 211 cm
Svars: 109 kg
Par spēlēšanu kopā ar Kambalu:
– Kad Kaspars pērnvasar pāris treniņos gatavojās kopā ar izlasi, bija pilnīgi citādāka spēle. Esmu spēlējis pret viņu, bet kopā nav sanācis pamēģināt. Būšu ļoti priecīgs, ja viņš piebiedrosies! Neesmu spēlētājs, kas teiks: "Dodiet man bumbu, man katrā spēlē vajag 30 punktu!"