Paralēli finansējuma samazinājumam gan sporta izglītībai, gan nozarei kopumā sporta sabiedrības pārstāvji ir nobažījušies par valsts un sabiedrības attieksmi pret sportu kopumā, liecina šodien Latvijas Sporta konferences laikā izskanējušie izteikumi.
Jau ziņots, ka Latvijas Olimpiskās komitejas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Sporta federāciju padomes un Latvijas Sporta skolu direktoru padomes šodien rīkotajā konferencē tika analizēts stāvoklis jaunatnes sportā, sākoties jaunajam mācību gadam.
Konferences laikā izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) stāstīja, ka nākamgad profesionālās ievirzes sporta skolu treneru algām plānots atvēlēt 3,2 miljonus latu, kas ļaus nodrošināt 80% no nepieciešamajām treneru darba likmēm.
Lai arī Latvijas sporta izglītības iestāžu direktoru padomes priekšsēdētāja Diāna Zaļupe atzina, ka par šo faktu būtu "it kā jāpriecājas", tomēr vienlaikus finansējuma samazinājums sportam viņai licis aizdomāties par to, kādā veidā valsts nonākusi situācijā, kurā tiek noņemts finansējums bērnu izglītošanai sporta skolās, kas tiek saistīta ar bērna attīstīšanu kopumā.
Klātesošie pārmeta arī Izglītības un zinātnes ministrijai kūtrumu sporta politikas izstrādāšanā valstī un samierināšanos ar jebkādiem finanšu samazinājumiem sporta nozarei.
Bez tam tika uzsvērts vienotas sporta politikas trūkums, valstī aptuveni sešām ministrijām nodarbojoties ar sporta funkciju nodrošināšanu.
Izskanēja arī viedoklis, ka lielā sabiedrības daļā sports tiek uztverts negatīvi, jo tas ir zaudējis vienu no saviem sākotnējiem uzdevumiem - kalpošanu tautas veselībai, tagad orientējoties tikai uz augstajiem sasniegumiem.
Konferences noslēgumā klātesošie vienojās prasībā par sporta dzīves organizācijas un pārvaldes pēctecību un loģisku attīstību gan valsts, gan pašvaldību līmenī. Konferences rezolūcijā izteikta arī prasība nodrošināt iespējas bērniem un jauniešiem nodarboties savu dzīvesvietu tuvumā ar sportu atbilstoši savām interesēm un talantiem. Savukārt labākajiem jānodrošina iespējas pilnveidot sporta meistarību un pārstāvēt Latviju starptautiskās sacensībās līdz pat olimpiskajām spēlēm.
Rezolūcijā arī akcentēts, ka straujais finansējuma samazinājums šī gada otrajā pusē un plānotie samazinājumi nākamajā gadā apdraud līdz šim veiksmīti darbojušās sporta sistēmas, jo īpaši jaunatnes sporta eksistenci Latvijā turpmākajos gados.
Tādēļ, lai nepieļautu tālāku sporta sistēmas sagraušanu un veicinātu sporta pārvaldes sistēmas decentralizāciju un attīstību valstī un pašvaldībās, sporta federācijas, pašvaldības, valdība un Saeima ar rezolūcijas palīdzību tika aicinātas turpmāko gadu valsts budžetos saglabāt un pēc iespējas palielināt finansējumu sporta pedagogu darba samaksai, ievērot likumdošanu, kas paredz pašvaldībām iedzīvotāju veselīga dzīvesveida un sporta veicināšanu, kā arī izpildīt Eiropas Parlamenta izteiktās prasības par ne mazāk kā 3 sporta stundu nedēļā nodrošināšanu skolās un, sākot ar 2011.gadu, atgriezties pie "Nacionālās sporta attīstības programmas 2006.-2012." izpildes, nodrošinot valsts budžetā papildus finansējumu bērnu un jauniešu sportam plānoto 750 000 latu apjomā.