Šodien Kontinentālās hokeja līgas (KHL) otrajā sezonā čempionāta pirmo spēli pašu mājās aizvadīs Dinamo Rīga, tiekoties ar pirmajiem KHL čempioniem Ufas Salavat Julajev.
Simtprocentīgi izpārdotās biļetes uz pirmo spēli liecina, ka arī krīzes laikā cilvēkiem vajadzīga ticība, pozitīvās emocijas, iespēja lepoties ar savu valsti.
(foto: Romāns Kokšarovs, f64)
Šodien Kontinentālās Hokeja līgas (KHL) otrajā sezonā čempionāta pirmo spēli pašmājās aizvadīs Dinamo Rīga, tiekoties ar pirmajiem KHL čempioniem Ufas Salavat Julajev. Par to, kāda nozīme KHL, Dinamo Rīga ir Latvijā, kam tas jāfinansē, cik stabili ir kluba finansiālie un sportiskie pamati, Neatkarīgā iztaujāja kluba ģenerāldirektoru Zigmāru Priedi.
Neatkarīgā: – Kā ekonomiskā krīze skārusi KHL un Dinamo Rīga?
Zigmārs Priede: – Tas jāskata no diviem aspektiem: kāda ir situācija ar sponsoriem un kādi ir ienākumi no biļešu un abonementu tirdzniecības, salīdzinot ar pagājušo sezonu. Sponsoru līdzekļi šogad piesaistīti apmēram piecas reizes vairāk nekā pērn – par to nevaram sūdzēties. Biļešu tirdzniecību objektīvi grūti novērtēt pēc vienas spēles, kas notiek sestdien un uz kuru vietas ir izpārdotas simtprocentīgi.
– Pat vairāk!
– Jā, bet tās ir sistēmas kļūdas, cilvēciskais faktors, kas ietekmēja biļešu tirdzniecības procesu, kas bija apjomīgs un īsā laikā. Nopietnāk par biļešu tirdzniecību varēsim runāt pēc pirmā mēneša, kad būs nospēlētas četras spēles mājās ar dažāda līmeņa komandām.
– Ar ko skaidrojat augušo sponsoru atbalstu laikā, kad uzņēmumiem jāsavelk ciešāk jostas? Menedžmenta nopelns, Latvijas 7. vieta pasaules hokeja čempionātā, hokeja vieta Latvijas līdzjutēju acīs?
– Viss kopā. Pirmkārt, protams, akcionāru, padomes locekļu, sportistu nopelns. Arī 10. vieta pērn KHL, protams, 7. vieta pasaules čempionātā parāda, ka hokeja attīstībai ar Dinamo Rīga dots nozīmīgs impulss. Komandas meistarība ir augusi. Arī Dinamo zīmols ir būtisks faktors, lai sponsorus ieinteresētu reklāmā. Arī krīzes laikā cilvēkiem vajadzīga ticība, pozitīvās emocijas, iespēja lepoties ar savu valsti, un Dinamo Rīga, lai arī nosaukumā ir Rīga, pirmkārt, reprezentē Latviju. To redzam arī atbalstā no iedzīvotājiem visos Latvijas reģionos, kur dibinājām mūsu reģionālos atbalsta centrus.
– No dažādām ar hokeju, ar Dinamo saistītām personām nemitīgi izskan pārmetumi valstij, ka tā nepietiekami atbalsta hokeju, Dinamo, prasa valdībai, Rīgas pašvaldībai, valsts uzņēmumiem finansiālu atbalstu vai pat kluba pārņemšanu. Aktualizēts tika arī jautājums par valsts uzņēmumu iesaistīšanos sponsorēšanā, ko kritizēja ekonomikas ministrs Artis Kampars, bet redzam, ka VAS Latvijas dzelzceļš tomēr ir sponsors. Cik valstij jāiesaistās?
– Neraugoties uz nosaukumu, mēs vispirms esam Latvijas klubs. Redzot atbalstu, interesi par Dinamo, emocijas, saprotot finansiālo avotu veidošanos, mēs tomēr uzskatām, ka nedrīkst visu nastu par kluba uzturēšanu uzvelt dažiem vai lielākoties vienam sponsoram: 82% nāk no viena finansētāja un 18% no visiem pārējiem, ieskaitot biļetes. Lai klubs spētu iztikt bez sponsoriem, vidējai biļetes cenai būtu jābūt 50 lati, turklāt ar nosacījumu, ka katrā no 28 spēlēm, mājas spēlēm ir 8000 skatītāji. Tad mēs būtu pa nullēm. Bet tas nav iespējams.
KHL neviens klubs nav spējīgs pats sevi finansiāli nodrošināt tikai no biļešu tirdzniecības. Aiz visiem klubiem stāv vai nu lielie privātie uzņēmumi, vai kāda pašvaldības institūcija gubernatora personā, vai kāds valsts uzņēmums vai institūcija, kas piesaista klubam finansējumu. Spilgts piemērs ir mūsu šodienas pretinieks Salavat Julajev, kam finansējums ir praktiski neierobežots.
– Ierobežo vienīgi KHL noteiktie algu fonda griesti, kurus gan var pārkāpt, tiesa, rēķinoties ar soda naudām.
– Jā, tas ir vienīgais ierobežojums, 620 miljoni rubļu, apmēram 9,6 miljoni latu. Šī latiņa ir ļoti augsta. Jāsaprot, kāpēc tas tiek darīts. KHL tika izveidota tāpēc, ka KHL vadībai hokejs ir ļoti tuvs sporta veids, un viņi redz, ka no Krievijas, kas ir bagāta ar talantīgiem hokejistiem, liela daļa aizplūst uz Ameriku, Kanādu, spēlē NHL, ceļot šīs līgas prestižu. Viņi saprata, ka jāveido alternatīvs variants, lai hokejisti, ne tikai no Krievijas, bet arī no Skandināvijas, Čehijas, Slovākijas spēlētu Eiropā, lai konkurētu ar NHL.
– Cik tālu KHL šajā "sociālistiskajā sacensībā" tikusi? Iesaistīt Rietumeiropas klubus, kā bija cerēts, nav izdevies.
– Jā. KHL vēl sevi jāapliecina. Katrā ziņā Dinamo Rīga iesaistīšanās KHL viennozīmīgi ir milzīgs ieguvums Latvijas hokejam.
– Vai nav sava taisnība tiem, kuri saka, ka komerciālie sporta veidi var piesaistīt sponsorus, kā to spējis arī hokejs, un nekomerciālie būtu prioritāri atbalstāmi laikā, kad visiem naudas nepietiek. Pagaidām vispār nekāda nauda nākamgad nav paredzēta sporta skolām, veselības aprūpes finansējums apdraud cilvēku dzīvības. Vai šādā situācijā jūs mierīgu prātu prasītu un ņemtu kādu miljonu no valsts?
– Protams, visiem vajag, to visu mēs saprotam. Un mēs neprasām finansējumu tagad. Mums naudas šai sezonai pietiek, un nešaubos, ka pietiks arī nākamajai. Bet mēs atklāto vēstuli uzrakstījām, lai ilgtermiņā valsts, pašvaldību vadība aizdomājas: ja jau hokejs ir tik nozīmīgs lielai daļai iedzīvotāju, ja reiz mēs faktiski gatavojam Latvijas hokeja izlasi, būtu jāpadomā par turpmāko finansējumu, jo gaidīt, ka viens investors katru gadu dos lielu summu, būtu naivi, jo reāli tas nav biznesa projekts. Finansiāli tie ir mīnusi. Nebūtu pareizi atstāt šo projektu pašplūsmā. Cilvēki, kas tur investē, nodarbojas ar labdarību, jo neko citu kā emocionālu pacēlumu, redzot, ko šis projekts nozīmē lielai daļai Latvijas iedzīvotāju, nesaņem.
– Pieļaujat, ka Itera varētu atteikties turpmāk finansēt Dinamo, ja valsts nesniegs atbalstu, un Dinamo Rīga jau nākamgad varētu nebūt?
– Jebkurš biznesmenis, kas piedalās kādā projektā, bez emocionālā labuma gribētu gūt arī finansiālu, jo tās ir milzīgas summas, kas jātērē vienai komandai, un šobrīd arī otrai – Dinamo Juniors, kas prasa nepilnus 500 000 latu. Ir jādomā, kā hokeju noturēt, jo tas ir tik nozīmīgs iedzīvotājiem. Cilvēki grib lepoties ar Latviju, tas ir emocionālais pacēlums, runājot par savu valsti. Bet šobrīd nav pārāk daudz, ar ko lepoties: Dziesmu svētki, mākslinieki, sportisti.
– Dinamo budžets ir ap 15 miljoniem ASV dolāru jeb 7,27 miljoni latu, kas esot 21. budžets 24 KHL klubiem. Vai tas ietekmēs spēles kvalitāti, attieksmi?
– Ne vienmēr nauda ir noteicošā. Lielā mērā sportiskie rezultāti atkarīgi no attieksmes, un mūsu puišu attieksme mūs priecē. Viņi ir strādājuši arī vasarā, fiziskā sagatavotība ir nesalīdzināma ar pagājušo gadu. Arī mikroklimats komandā, administrācijā ir ļoti labs.
– Vai varam gaidīt tikai minimālās programmas izpildi – iekļūšanu izslēgšanas turnīrā, vai, skatoties uz pirmssezonas spēlēm, ko vairāk?
– Esam apmierināti ar rokrakstu, ko redzējām pārbaudes spēlēs, ar pašatdevi. Bet esam objektīvi, nospraužot mērķi – tikt izslēgšanas spēlēs un tajās maksimāli labi nospēlēt. Tas nebūt nav viegls uzdevums, jo arī pārējās komandas nopietni gatavojas, ir iegādājušās meistarīgus spēlētājus. Minskas Dinamo, ar ko spēlējām Daugavpilī, hokejistu algu budžets ir trīsreiz lielāks par mūsējo, tur ir divi spēlētāji, kuru algas veido pusi mūsu komandas budžeta.
– Nabaga Baltkrievija!
– Tas ir valsts prestiža jautājums. Baltkrievijas prezidents ir ieinteresēts, lai Baltkrievijas vārds skanētu, un dara visu, lai pasaules čempionāts notiktu Baltkrievijā. Minskas Dinamo budžets ir dubultots, leģionāri vien viņiem ir 13!
– Cik leģionāru, jūsuprāt, ir optimāls skaits, lai līdzjutēji komandu tomēr uztvertu kā savējo?
– Tādi kritēriji nav formulēti, bet katrā gadījumā mūsu prioritāte ir mūsu pašmāju spēlētāji. Jā, šobrīd mums ir pieci leģionāri, bet, redzot, kā mūsu jaunajiem puišiem deg acis, spēlējot Baltkrievijas atklātajā čempionātā, redzot jauniešus, kas redz šo mērķi – Rīgas Dinamo Juniors, pēc tam Rīgas Dinamo –, tiešām ir atgriezies optimisms gan jauniešiem, gan vecākiem.
– Degsme būs arī mūsu lielākais trumpis?
– Jā, degsme un godīga attieksme pret darbu, klubu, līdzjutējiem.