Pēc vakardienas nepatīkamā atgadījuma ar vēnas pārduršanu šodien Arvis jutās nedaudz labāk, tomēr tas bija atstājis savas pēdas. Pēc pirmās kontrolatzīmes 3,1km viņš no līdera atpalika jau 58 sekundes, kas liecināja, ka arī šodien nebūs labs rezultāts un par iegūšanu ap simts vai mazāk FIS punktiem, kā tas ir sanācis divas reizes Kūsamo, varēja vairs nedomāt. Turpinājumā Arvis Liepiņš saglabāja savu uzņemto tempu un vadošajiem zaudēja vienmērīgi. Pie 8,1km 2:44, 11,4km +4:09, bet finišā piecas ar pusi minūtes, kas ļāva pārspēt 6 dalībniekus (divi no tiem, kas nebūt nebija vājākie, izstājās – aut.piez.) un ieņemt 90.vietu. Priekšā esošais vācietis Aizenlauers bija 38 sekundes ātrāks. Arvis pastāstīja, ka roka esot sāpējusi un „braucās” smagi. Trase esot bijusi ledaina, ka pat smēre esot rauta nost. „Trase ir smaga, tāpēc sāku mierīgi un vienmērīgi nobraucu,” savu slēpojumu raksturo A.Liepiņš.
Kā jau parasti ātri sāka krievi, un pie pirmās kontrolatzīmes 3,1km vadībā izvirzījās Maksims Viļegžaņins, kurš pie 6,4km jau bija dalītā pirmajā vietā, bet turpinājumā viņš un vēl daži Maksima tautieši Krievijas slēpotāju ierastā veidā otrajā distances daļā kļuva lēnāki, un finišā Viļegžaņins palika pat ārpus desmitnieka 11.vietā. Toties savu ātro uzņemto tempu noturēja un no 8,1km vairāku sekunžu pārsvaru pār tuvākajiem konkurentiem saglabāja Ivo Niskanens, kurš distanci veica 35:09,4 un izcīnīja savu pirmo uzvaru Pasaules kauss posmos. Somi Kūsamo līdz šim nebija uzvarējuši. Desmit sekundes atpalika un otro vietu izcīnīja pagājušās sezonas labākais slēpotājs Martins Jonsruds Sunbī, bet mājinieku priekus palielināja trešo vietu ieguvušais Sami Jauhojervi, kurš tikai par vienu sekundes desmitdaļu apsteidza norvēģi Niklasu Dīrhaugu, atkārtojot savu 2008.gada panākumu. Ne Nortugs, ne Kolonja, ne arī Ļegkovs neparādīja gaidīto sniegumu un palika attiecīgi 23., 24. un 30.vietā, uzvarētājam zaudējot nedaudz virs minūtes. Nekas ļoti priecīgs nebija arī mūsu ziemeļu kaimiņu nometnē. Labākais no igauņiem bija Algo Kerps, kurš ieņēma 38.vietu (+1:33), bet veterāns Aivars Rehemā 64.vietā (+2:36).
Sievietēm, kas sacentās pirmās, 10km distancē bija interese par abu norvēģu dāmu Terēzes Juhaugas un Marita Bjergenas dueli, kā arī to, ko viņām spēs likt pretī nupat Bruksvalarnā labu formu parādījusī zviedriete Šarlote Kalla un vienīgā augšgalā esošā „neziemeļvalstniece” Justīna Kovaļčika no Polijas, kura allaž ir bijusi viena no vislabākajām klasiskā stila distancēs. Taču jau pēc 3,1km kontrolatzīmes jautājums par uzvarētāju bija atbildēts, jo Juhauga tuvākās konkurentes apsteidza jau par 15 sekundēm. Smalciņā un enerģiskā Juhauga savām spēcīgajām un masīvākajām konkurentēm „pārbrauca pāri” kā ar ceļa rulli, jo finišā pārsvars sniedzās pāri 40 (!) sekundēm. Lieliski sagatavotas slēpes, vieglais svars un Terēzes uzlabotā slēpošanas tehnika nenoliedzami daudz nosaka, taču vairāk nekā 40 sekundes labā formā esošajām Bjergenai un Kallai,ir grūti aptverama.
Un tieši Bjergena ar Kallu, cīnoties par otro vietu, parūpējās par vienīgo aizraujošo momentu dāmām 10km. Pie 8,1km kontrolatzīmes Bjergenas pārsvars bija sarucis līdz 0,1 sekundei, taču beidzamajā distances daļā viņa atrada nepieciešamos spēkus un nosargāja otro vietu, Kallu apsteidzot par nepilnām divām sekundēm un zviedrietei atstājot trešo pozīciju. Kovaļčika līdz pat 6,4km arī pretendēja uz otro vietu, uzrādot gandrīz vienādu laiku ar Bjergenu un Kallu, bet beigu daļā poliete sāka nogurt un finišā palika ceturtā, Juhaugai zaudējot vairāk nekā minūti, bet līdz pjedestālam viņai pietrūka 19 sekundes. Pēdējās sezonās vairāk uz sprintu koncentrējusies Ingvilda Estberga pārsteidza ar piekto vietu, esot trešajai labākajai norvēģietei, bet vasarā laulības ostā iestūrējusi somiete Krista Lahtenmeki, kurai tagad jaunais uzvārds ir Parmakoski, ar iegūto 7.vietu bija labākā no mājiniecēm.
Otrais posms notiks nākošās nedēļas beigās Lillehammerā, bet tur tomēr mūsu valsts nebūs pārstāvēta, jo sākotnēji plānoto startēšanu 1994.gada Olimpisko spēļu mājvietā Arvis ir samainījis pret FIS sacensībām Lapinlahti.