Mājas renovācija saistās ar zemākiem mājokļa uzturēšanas izdevumiem, pastāvīga iekšējā mikroklimata, temperatūras un mitruma nodrošināšanu, pelējuma prevenciju, trokšņa mazināšanu, nekustamā īpašuma vērtības pieaugšanu, sociālās infrastruktūras uzlabošanos, arhitektoniskās ainavas mainīšanos.
Eiropas Komisijas (EK) paziņojumā "Eiropas zaļais kurss" rakstīts, ka, lai sasniegtu 2030. un 2050.gada klimata mērķus, ir ļoti svarīgi turpināt samazināt energosistēmas atkarību no fosilā kurināmā. Būvējot, izmantojot un renovējot ēkas, ir jāpatērē daudz enerģijas un minerālu resursus (piem., smilts, grants, cementa). Ēkām tiek patērēti arī aptuveni 40% no visas patērētās enerģijas. Šobrīd ēku fonda renovācijas gada norma ES dalībvalstīs svārstās no 0,4 līdz 1,2%. (ES valstīs tiek atjaunoti 0,4-1,2% no esošajām ēkām). Lai sasniegtu ES energopatēriņa efektivitātes un klimata mērķus, šis rādītājs tuvākajos gados būs vismaz jādivkāršo. Balstoties uz publiskajā telpā publiskotajiem Eiropas Komisijas datiem, ēku sektors patērē apmēram 40% enerģijas un veido aptuveni 36% no visām oglekļa dioksīda emisijām Eiropas Savienībā. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā cīnīties ar šīs gāzes izmešiem, - paaugstināt ēku energoefektivitāti. Viens no veidiem, kā paaugstināt efektivitāti, - daudzdzīvokļu namu renovācija.
Uzlabojot daudzdzīvokļu namu energoefektivitāti, ir nepieciešams mazāk enerģijas ēku apsildīšanai. Zemāks siltumenerģijas patēriņš nosaka mazāku oglekļa dioksīda gāzu emisiju daudzumu un veicina klimata pārmaiņu mazināšanu. Aprēķināts, ka daudzdzīvokļu namu, kuru renovācija ir pabeigta, ietaupītais siltumenerģijas daudzums gadā veido aptuveni 688 GWh, tas ir vairāk nekā 160 tūkstoši tonnu CO2.
Nekustamā īpašuma tirgus eksperti ir aprēķinājuši, ka renovēta mājokļa cena tūliņ pakāpjas par 15-20 procentiem. Turklāt novērots, ka pircēji, kas lūkojas pēc jauna mājokļa, kā prioritāti izvirza ne tikai mājokļa iekšpusi, bet arī visu vidi ap to - pagalmu, līdzās esošos parkus, automašīnu stāvlaukumus, skolas, bērnudārzus, iespējas izmantot sabiedrisko transportu u.tml. Daudzās Rīgas labākajās vietās ir vecas daudzdzīvokļu ēkas, kuras nav renovētas, taču to cena ir augstāka par tirgus cenu. Lielisks risinājums šādās vietās - kvartālu renovācija, kad modernizēti tiek ne tikai visi noteikta kvartāla daudzdzīvokļu nami, bet arī māju inženiersistēmas un daudzdzīvokļu namu koplietošanas telpas. Visbiežāk atjaunošanas projekti ir atšķirīgi, taču iespējams ieviest kopīgus renovācijas pasākumus - nomainīt veco ielas apgaismojumu un ieviest LED spuldzes, atjaunot siltumtīklu, ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu. Pēc kvartāla atjaunošanas jaunie automašīnu stāvlaukumi, bērnu rotaļu un atpūtas zonas priecē ikvienu iedzīvotāju, bet pats kvartāls izskatās, kā no jauna atdzimis. Modernizējot dzīvojamo vidi, cilvēki var priecāties par dzīves kvalitātes uzlabošanos - atjaunotām publiskajām telpām - ierīkotiem vai rekonstruētiem gājēju un veloceliņiem, aprīkotiem sporta un aktīvās atpūtas laukumiem, kā arī rekreatīvām gājēju takām. Pie celiņiem un laukumiem ierīkoto apgaismojumu, mazo arhitektūru un apzaļumojumiem. Dzīvojamās vides kvalitātes vērtējuma pētījumi un aptaujas rāda, ka atjaunota ēka un vide ir viens no svarīgākajiem dzīves kvalitātes rādītājiem.
Konstatēts, ka vecā daudzdzīvokļu namā siltumzudumi ir: 11% caur nenosiltinātu jumtu, 26% caur logiem, 38% - caur nenosiltinātām mājas ārsienām. Īstenojot Daudzdzīvokļu namu atjaunošanas programmu, ik gadu plānots renovēt teju 500 daudzdzīvokļu namus, bet vienlaikus ietaupīt vairāk nekā 100 GWh enerģijas. Saskaņā ar šo pasākumu līdz 2030.gada beigām plānots renovēt aptuveni 5000 daudzdzīvokļu namus un ietaupīt 5,5 TWh enerģijas.
Svarīgi, lai, atjaunojot daudzdzīvokļu namu, tiktu sasniegta energoefektivitātes klase, kas ir ne zemāka par C, un ietaupīts ne mazāk kā 40% siltumenerģijas patēriņa, salīdzinot ar patērēto siltumenerģiju līdz ēkas atjaunošanai. Taču no nākamā gada parādās prasība jau sasniegt ēkas energoefektivitātes klasi, kas ir ne zemāka par B. Pēc atjaunoto daudzdzīvokļu namu energoaudita, kas tiek veikts ik gadu, datiem, atjaunojot daudzdzīvokļu namu, vidējais faktiskais enerģijas ietaupījums ir 63%, atsevišķās ēkās - ap 70%. (lielākais - 87%).
Ēku renovācijai izmantojot efektīvus siltumizolācijas risinājumus, iespējams ne tikai krietni samazināt energopatēriņu, kad slikti nosiltinātu sienu, jumtu un pagrabu dēļ siltums vienkārši izplūst ārā. Laba siltumizolācija nodrošina pastāvīgu un komfortablu 21-25 grādu temperatūru telpās gan aukstā ziemā, gan karstā vasarā. "Pirms renovācijas vairums iedzīvotāju domāja, ka pēc darbu veikšanas mājās būs siltāk, maksās mazākus rēķinus, bet ēka no ārpuses būs skaistāka. Neskaitot šos ieguvumus no renovācijas, tiek piemirsts novērtēt, ka pienācīgi nosiltinātos namos iekšējais mikroklimats ir daudz labāks nekā vecās, nemodernizētās ēkās. Siltināšanai izmantojot neorganiskos izolācijas materiālus, tiek nodrošināta gan atbilstoša gaisa kustība, gan mitruma izvadīšana no ēkas, tā novēršot apstākļus, kuros varētu veidoties pelējums. Tas ir jo īpaši svarīgi, lai varētu baudīt piemērotu mikroklimatu un sajust renovācijas pozitīvās pārmaiņas," saka Māris Želvis, sabiedrības "ROCKWOOL" tirdzniecības vadītājs.
Renovācija, bez šaubām, ir ieguvums planētai - tiek radīts mazāks oglekļa dioksīda gāzu emisiju daudzums un mazinātas klimata pārmaiņas. Vērtīgi arī sabiedrībai - atjaunojot ēku un vidi ap to, uzlabojas visas sabiedrības dzīves kvalitāte, bet personām individuāli tas palīdz ietaupīt siltumenerģiju un uzlabot mājokļa mikroklimatu.
