Rebeka

Lielais mērķis - Rio

Augusta sākumā, kad Sporta Avīze viesojās pie Rebekas, viņas nākamais lielais mērķis bija mēneša otrajā pusē gaidāmā pasaules jaunatnes olimpiāde Naņdziņā, Ķīnā. Sezonas plānos šis starts sākotnēji nebija, taču izdevās kvalificēties, un tas nozīmēja - latviete var braukt kā viena no favorītēm. Gatavošanās ļoti nopietna - slodzes pakļautas gaidāmajiem sacensību laikiem, rūpīgs plāns, lai iekļautos nepieciešamās svara kategorijas (līdz 48 kg) rāmjos. Ikdiena - treniņnometnes režīmā, kas nozīmē - uzturēšanās un arī nakšņošana sportistu viesnīcā, nevis mājās. Mamma jau pieradusi. “Satikties satiekamies. Vakarā piebraucam, aizvedam ogas, kādus augļus - ko nu drīkst. Aprunājamies par to, kas un kā tur būs, lai mazinātu satraukumu. Piemēram, vakar Rebeka bija saņēmusi jaunos sporta tērpus - visu mums izrādīja, izstāstīja.” Pašus mačus skatīties arī plānā? “Jums vajadzētu mani redzēt, kad notiek sacensības... Es nevaru skatīties! Tas nav iespējams! Vistrakāk bija, kad viņa piedalījās Eiropas pieaugušo čempionātā. Tad, kad viņa to pēdējo svaru cīnīja... Tās sajūtas nav iespējams vārdiem aprakstīt. Jau tagad iedomājos, kā viņa tur Ķīnā startēs, noteikti ies uz visu banku...”

Ko pati sportiste sagaida no starta Ķīnā, nemaz nav jāprasa - to skaidri ļauj apjaust atbilde uz jautājumu par to, kurš no līdzšinējiem panākumiem viņai pašai ir sirdij tuvākais. 4. vieta pasaules junioros, 7. vieta Eiropas pieaugušo konkurencē? “Jā, svarīgākas it kā pieaugušo sacensības, arī junioru sacīkstes dod vērtīgos punktus rangam, bet man pašai pie sirds joprojām tuvākā Eiropas jauniešu čempionāta zelta medaļa Lietuvā,” atklāj Rebeka. “Tā bija pirmā reize, kad Eiropā uzkāpu uz goda pjedestāla paša augstākā pakāpiena. Kopš tā laika tāda ir mana motivācija - es gribu uzvarēt, nevis palikt otrā vai sestā.”

Rebeka Koha

/

Romāns Kokšarovs, F64

Vienlaikus viņa atzīst, ka vēl vēl mežā esoša lāča ādu cenšas nedalīt. Patlaban lielais un svarīgākais mērķis ir viens - 2016. gada olimpiskās spēles Riodežaneiro, un Rebeka paļaujas, ka treneris izdarīs visu, lai tas piepildītos. “Esmu sevi noskaņojusi īpaši neplānot nekādas medaļas vai panākumus. Tikt uz Rio - tas jau pats par sevi man būtu liels sasniegums. Neesmu apņēmusies, ka man, teiksim, vajag olimpisko medaļu un, kamēr man tās nebūs, no sporta projām neiešu.” Andruškevičs ir optimists - Starptautiskās federācijas vadība atbalstot latvietes centienus, un principā viss būs atkarīgs no viņas pašas, no tā, cik labi veiksies svara kategorijā līdz 53 kilogramiem, kurā Koha gatavojas pāriet pēc jaunatnes olimpiādes. “Raušanā būs vajadzīgi vismaz 83-85 kg, grūšanā - 105-110 kg. Pāriet augstākā kategorijā nav viegli - tos kilogramus nevar vienkārši uzēst, vajag muskuļu masu, lai būtu fiziskā forma nevis tauki. Arī lielāka konkurence,” lēš pati Rebeka, taču gatava šim solim.

Riodežaneiro Rebekai būs 18 gadu. Svarcēlāja brieduma vecums tikmēr sākas no 22-24, kas sportisku ambīciju kontekstā gribot negribot liek pārlapot jau nākamo olimpisko ciklu - 2020. gadā Tokijā latviete būtu pašā spēku plaukumā. “Ir brīži, kad aizdomājos - kas būs tālāk? Ko es darīšu, cik ilgi trenēšos. Taču tad šīs domas dzenu prom. Jākoncentrējas uz to, kas notiek tagad, un tā ir svarcelšana. Man ir labi sasniegumi, taču centīšos tos vēl uzlabot. Tas, kurš skatās uz priekšu, ir treneris. Viņam ir jāredz tā kopējā aina, un šobrīd tajā ir Riodežaneiro spēles,” gariem spriedelējumiem par savu iespējamo nākotni sportā vai ārpus tā Rebeka šobrīd nav gatava. Tāpēc atliek vien vēlēt veiksmi nākamajos divos gados. Par pārējo parūpēsies pati Rebeka un cilvēki, kas viņu šajā ceļā atbalsta. “Rebeka sasniegs visu, par ko sapņo. Un pat vēl vairāk,” pārliecināta Senda. Un draudzene zina vislabāk.