Krievijas valdība pēc prezidenta Vladimira Putina rīkojuma gatavo oficiālu sarakstu ar nedraudzīgajām valstīm, kurā var tikt iekļautas desmit valstis, tostarp visas trīs Baltijas valstis, kā arī ASV, Lielbritānija, Kanāda, Austrālija, Polija, Čehija un Ukraina, vēsta laikraksts "Izvestija".
Spānijas tūrisma ministre Rejesa Maroto pirmdien paziņojusi, ka pa pastu saņēmusi ar sarkaniem traipiem klātu nazi, kamēr dažas dienas iepriekš arī citiem ietekmīgiem kreiso politiķiem tikušas nosūtītas lodes un nāves draudi.
Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam paudis nopietnas bažas par cietumā ieslodzītā Kremļa kritiķa Alekseja Navaļnija veselības stāvokli, pavēstīja Makrona birojs.
Pēdējā laikā (pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens apstiprinoši atbildēja uz telesabiedrības ABC žurnālista Džordža Stefanopulosa jautājumu, vai uzskata Putinu par slepkavu) no Krievijas pienāca arvien satraucošākas ziņas, kas lika pat gluži nopietniem analītiķiem pieļaut plaša militāra konflikta iespējamību.
21. aprīlī Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā ikgadējā runā par stāvokli valstī izteica principiālu brīdinājumu ikvienai valstij – atturēties šķērsot “sarkano līniju”, kas ir novilkta, iezīmējot Krievijas intereses: “Dažās valstīs ieviesuši nepiedienīgu paražu – par katru ieganstu, bet drīzāk vispār bez jebkāda iegansta aizskart Krieviju, kaut kāds sports. Jauna veida sports – kurš skaļāk kaut ko pateiks.”
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nepieņems sava Krievijas kolēģa Vladimira Putina piedāvātās divpusējās sarunas Maskavā, paziņojis Ukrainas vicepremjers Oleksijs Reznikovs, kurš ieņem arī uz laiku okupēto teritoriju ministra amatu.
ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien atklājis virtuālo Zemes dienas konferenci ar solījumu līdz 2030.gadam samazināt Savienot Valstu siltumnīcefekta gāzu emisiju par 50% salīdzinājumā ar 2005.gada līmeni.
Otrdien sākušās ārkārtējās sarunas starp Krieviju un tās atbalstīto kaujinieku pārstāvjiem, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses, nolūkā mazināt spriedzi, ko izraisījusi Krievijas karaspēka koncentrēšana pie Ukrainas robežām.
Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels pirmdien paziņojis, ka Krievija ir izvietojusi vairāk nekā 150 000 karavīru pie Ukrainas austrumu robežas un okupētajā Krimā.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piektdien paziņoja, Maskava sankciju sarakstā iekļaus astoņas ASV amatpersonas, atbildot uz līdzīgu Vašingtonas soli.
Sodot Krieviju par kiberuzbrukumiem, iejaukšanos vēlēšanās un citām naidīgām darbībām, ASV ceturtdien paziņoja par jaunām sankcijām pret Maskavu un desmit krievu diplomātu izraidīšanu.
Krievijai ir jāizbeidz neattaisnotā bruņoto spēku koncentrācija ap Ukrainu, otrdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, uzstājot, ka Krievijai jāveic šīs satraukumu raisošās situācijas deeskalācija.
Krievija kontrolpārbaudes gaitā uz savu rietumu robežu pārsviedusi divas armijas un trīs Gaisa desanta spēku formējumus, sanāksmē Severomorskā otrdien pavēstīja aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.
ASV prezidents Džo Baidens otrdien telefonsarunā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu aicinājis viņu deeskalēt saspīlējumu ap Ukrainu un ierosinājis viņiem abiem tuvākajos mēnešos tikties trešajā valstī.
Vācijas kanclere Angela Merkele telefonsarunā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ceturtdien pieprasījusi, lai Krievija atvelk armiju no Ukrainas robežām, paziņojusi Vācijas valdība.