Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida intervijā ASV laikrakstam "The Washington Post" norādījusi, ka Krievija nerada fiziskus draudus nevienai NATO dalībvalstij, tomēr tā apdraud starptautisko drošības struktūru.
Kaljulaida sacīja, ka, viņasprāt, Krievijas agresija Igaunijā nav iespējama, jo Baltijas valstīs un Polijā ir izvietoti NATO karavīri.
"Mēs jūtamies drošāk, un mēs arī jūtam, ka gadījumā, ja situācija Krievijā attīstās citādāk, NATO savaldīšanas protenciāls ir atbilstošs. Aukstā kara laikā NATO lietussargs nebija tikai lietussargs uz papīra. To veidoja bruņojums un karavīri. Pašlaik ir tieši tāpat," klāstīja Igaunijas prezidente, atbildot uz "The Washington Post" jautājumu, vai NATO spēku izvietošana ļauj viņai justies labāk.
Uz jautājumu, vai viņa vēlētos vēl lielākus sabiedroto spēkus Igaunijā, Kaljulaida atbildēja, ka vispirms ir jāgādā, lai NATO komandstruktūrām ir skaidrs, kā reaģēt uz jebkādu Krievijas rīcību. "Tām ir jāvienojas par to, kā nogādāt papildu karavīrus [uzbrukuma gadījumā]. Tas patiesībā padara mūsu savaldīšanu uzticamu. Atkārtoju, ka es nedomāju, ka kāda NATO dalībvalsts ir fiziski apdraudēta. Ja pastāv apdraudējums, tas, visticamāk, ir uzbrukums komunikācijām, iespējams, kādas elektrosistēmas atslēgšana," pieļāva Igaunijas prezidente.
Viņa arī teica, ka Igaunija neiepērk Krievijas elektroenerģiju, tomēr ir savienota ar Krievijas elektrotīkliem, un labāk būtu, ja valsts būtu savienota ar Eiropas tīkliem. "Tas ir tikai papildu drošības līmenis," Kaljulaida piebilda.