Saeimas Eiropas lietu komisija, apstiprinot aktualizēto Latvijas nacionālo pozīciju par Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu un Eiropas Savienību (ES) un tās dalībvalstīm, no Latvijas puses devusi zaļo gaismu šī līguma parakstīšanai.
Latvija atbalsta arī līgumam pievienoto ES un Kanādas divpusējo izskaidrojošo deklarāciju, kurā abas puses pauž skaidrojumu par tiem nolīguma punktiem, par kuriem sabiedrībā un politiskā līmenī bijušas visplašākās diskusijas. Deklarācijas mērķis ir nodrošināt nolīguma nosacījumu vienotu interpretāciju.
"Publiskajā telpā bieži izskanējušas sabiedrības bažas par pārtikas produktu kvalitātes samazināšanos pēc nolīguma stāšanās spēkā, tāpēc ir būtiski vēlreiz uzsvērt - visam importam no Kanādas būs bez jebkādiem izņēmumiem jāatbilst visām prasībām, ko piemēro mūsu pašu - Eiropas Savienības - ražojumiem," uzsver Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.
ES un Kanādas brīvās tirdzniecības nolīgums nesamazinās ES tiesību aktu spēku un negrozīs tos, kā arī nesamazinās ES standartus jebkurā regulētā jomā. Standarti un noteikumi, kas attiecas uz pārtikas nekaitīgumu, produktu drošību, patērētāju aizsardzību, veselības, vides, sociālajiem vai darba standartiem netiks skarti, deputātus informēja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Līgumā ir nodrošināta ES, tostarp Latvijas, sensitīvo lauksaimniecības produktu aizsardzība, proti, ES neatvērs tirgu vistas un tītara gaļai, olām un olu produktiem, kā arī tiks piešķirtas kvotas liellopu gaļas un cūkgaļas ievešanai. Savukārt kviešiem uz septiņiem gadiem tiks noteikta pārejas kvota, sacīja Z.Kalniņa-Lukaševica.
CETA ir modernākais tirdzniecības nolīgums, par kuru līdz šim ir vienojusies ES. Līdz ar tā noslēgšanu ES uzņēmējiem tiks nodrošināta tirgus pieeja gandrīz 99 procentiem tarifu līniju, kā arī publiskajiem iepirkumiem nacionālā, provinču un pašvaldību līmenī. Tāpat nolīgumā paredzēti īpaši noteikumi mazajiem un vidējiem komersantiem, pastiprinātas intelektuālā īpašuma tiesības un reformēti investīciju aizsardzības noteikumi, teica Z.Kalniņa-Lukaševica.
Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre arī uzsvēra, ka CETA noslēgšanai ir ne vien ekonomiska, bet arī ģeopolitiska nozīme, jo Kanāda ir nozīmīga ES un arī Latvijas partnervalsts.
ES dalībvalstīm būs iespēja parakstīt CETA 18.oktobrī gaidāmajā ES Ārlietu padomē, kas notiks Luksemburgā. Plānots, ka ES un Kanāda nolīgumu parakstīs ES un Kanādas samitā, kas 27.oktobrī notiks Briselē.