Vācija maina drošības politiku un sola kļūt par spēcīgāko armiju Eiropā
Karš Ukrainā ir radikāli mainījis Vācijas priekšstatus par drošību, armiju un savu lomu Eiropā. Valsts, kas gadu desmitiem bija piesardzīga militāros jautājumos un paļāvās uz ekonomisko sadarbību kā drošības garantu, tagad publiski deklarē ambīcijas kļūt par spēcīgāko konvencionālo armiju Eiropā un NATO militāro mugurkaulu kontinentā.
Intervijā aģentūrai LETA Vācijas Hansa Zeidela fonda Ārlietu un drošības padomes vadītāja Andrea Rotere skaidro, kā mainījusies vācu sabiedrības domāšana, kādi izaicinājumi vēl priekšā un kāpēc Baltijas valstis uz mūsdienu Vāciju var sākt raudzīties citādi.
No ekonomiskās savstarpējās atkarības ilūzijas līdz militārai atbildībai
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Vācijā notika tas, ko toreizējais kanclers Olafs Šolcs nodēvēja par “Zeitenwende” jeb vēsturisku pagrieziena punktu. Andrea Rotere atzīst, ka līdz tam Vācijā ilgstoši valdīja pārliecība - ekonomiskā sadarbība un savstarpējā atkarība spēs garantēt drošību un novērst militārus konfliktus.
Šie priekšstati ir sabrukuši. Vācijas sabiedrībā nostiprinājusies izpratne, ka drošība nav pašsaprotama un ka valstij pašai jābūt gatavai ieguldīt aizsardzībā. Aptaujas rāda, ka vairākums vāciešu šobrīd atbalsta gan aizsardzības budžeta palielināšanu, gan Bundesvēra stiprināšanu.
Tomēr pārmaiņu process vēl nav pabeigts. Vispārējs atbalsts NATO un aizsardzības stiprināšanai ir augsts, taču konkrētu pasākumu līmenī - piemēram, jautājumos par lielākiem nodokļiem vai karavīru nosūtīšanu ārvalstīs - sabiedrības entuziasms kļūst piesardzīgāks.
Lai gan Vācija nav NATO austrumu flanga valsts, draudu uztvere pēdējos gados būtiski mainījusies. Rotere norāda, ka lielākā daļa vāciešu Krieviju uztver kā galveno drošības apdraudējumu. Bažas rada ne tikai karš Ukrainā, bet arī Krievijas hibrīdkampaņas, dezinformācija un sabotāžas riski. Vācija ir NATO loģistikas centrs Eiropā, tāpēc arvien biežāk kļūst par dažādu ietekmes operāciju mērķi.
Eiropa vēlas uzņemties lielāku atbildību, bet bez ASV neiztikt
ASV prezidenta Donalda Trampa kritika par nepietiekamiem Eiropas ieguldījumiem aizsardzībā atstājusi ievērojamu iespaidu arī uz vācu sabiedrību. Rezultātā pieaudzis atbalsts Eiropas spējai pašai rūpēties par savu drošību.
Vienlaikus Berlīnē labi apzinās, ka pilnīga neatkarība no Vašingtonas nav reāla. Kodolatturēšana, izlūkošana, pretgaisa aizsardzība un virkne citu kritiski svarīgu spēju joprojām lielā mērā balstās ASV atbalstā. Tāpēc Vācijas mērķis nav aizstāt NATO vai saraut transatlantiskās saites, bet gan stiprināt Eiropas lomu alianses ietvaros.
Ambiciozs mērķis - 460 tūkstoši karavīru
Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir cilvēkresursi. Saskaņā ar NATO aizsardzības plāniem Vācijai būtu jāspēj nodrošināt aptuveni 460 000 karavīru un rezervistu. Pašlaik Bundesvērā dien tikai aptuveni 180 000 profesionālo karavīru. Tas nozīmē, ka personāls būs jāpalielina ļoti strauji.
Diskusijas par obligātā militārā dienesta atjaunošanu jau notikušas, tomēr pagaidām panākts kompromiss par brīvprātīgā dienesta modeli. Daudzi militārie eksperti uzskata, ka ar to vien nepietiks.
Vienlaikus Vācijai jārisina arī tradicionālā problēma - smagnējā birokrātija. Aizsardzības iepirkumi nereti ir lēni un sarežģīti, kas kavē gan bruņoto spēku modernizāciju, gan aizsardzības industrijas attīstību.
Jauniešiem jāpaskaidro, kāpēc ir vērts aizstāvēt valsti
Eksperte uzsver, ka viens no svarīgākajiem uzdevumiem būs darbs ar jaunāko paaudzi. Daudzi vācieši, kuri piedzīvojuši Auksto karu un NATO nozīmi Eiropas drošībā, labi saprot kolektīvās aizsardzības principus. Taču jaunākajai paaudzei šī pieredze nav bijusi.
Nesenās aptaujās daļa jauniešu pat pauduši neizpratni, kādēļ vispār būtu jāaizstāv sava valsts. Tāpēc Vācijā arvien vairāk uzmanības pievērš nevis vienkāršai informēšanai, bet sarunai ar sabiedrību par drošību, atbildību un valsts nākotni.
Vācija gatavojas arī cīņai kosmosā
Būtiskas pārmaiņas notiek arī kosmosa drošības jomā. Līdz 2030. gadam Vācija šajā sektorā plāno ieguldīt vairāk nekā 35 miljardus eiro.
Valsts attīsta kosmosa novērošanas spējas, radarus un citas tehnoloģijas, kas ļauj sekot līdzi aktivitātēm orbītā. Vienlaikus pirmo reizi Vācijas stratēģiskajos dokumentos parādās arī aktīvās aizsardzības koncepcija kosmosā.
Pēc Roteres teiktā, vēl pirms dažiem gadiem līdzīgas idejas Vācijas sabiedrībā izraisītu skaļus strīdus. Tagad reakcija ir daudz mierīgāka, kas liecina par būtiskām pārmaiņām sabiedrības attieksmē pret drošības jautājumiem.
Vai Baltijas valstis var uzticēties Vācijai?
Atbildot uz jautājumu, vai Latvija un citas Baltijas valstis uz Vāciju var sākt skatīties citādi nekā līdz šim, Andrea Rotere ir nepārprotama.
Viņa atzīst, ka Vācija ilgstoši nepietiekami ieklausījās savu austrumu sabiedroto bažās un balstīja politiku kļūdainos pieņēmumos par drošības vidi. Tomēr šī izpratne esot mainījusies.
"Mūsu jaunajā militārajā stratēģijā ir skaidri pateikts - Vācijai jākļūst par spēcīgāko konvencionālo armiju Eiropā, lai kļūtu par NATO konvencionālo mugurkaulu Eiropā un uzņemtos atbildību par Eiropu," norāda Rotere.
Lai gan daļa šo ambīciju pagaidām vēl pastāv uz papīra, Vācija pirmo reizi pēckara vēsturē tik atklāti deklarē gatavību uzņemties militāru līderību Eiropā. Tieši tas, iespējams, ir būtiskākais signāls gan Baltijas valstīm, gan visai NATO aliansei.
