Ko Orbāna graujošā sakāve vēlēšanās patiesībā nozīmē Eiropai?

Viktora Orbāna graujošajai sakāvei Ungārijas parlamenta vēlēšanās būs tālejošas sekas, kas ietekmēs Eiropas politisko ainavu.

Pētera Maģara uzvaras pamatā bija ne tikai lielā neapmierinātība ar korupciju un ekonomiskajām grūtībām. 12. aprīlī notikušo vēlēšanu iznākumu daudzi interpretē kā balsojumu arī pret Orbāna "neliberālās demokrātijas" modeli, pret novēršanos no eiropeiskā attīstības ceļa un pret pārlieku tuvināšanos Krievijai.

Maģars paziņojis, ka viņa uzdevums tagad ir demontēt Orbāna sistēmu un padarīt Ungāriju atkal par normālu un cienījamu Eiropas valsti.

Lai gan Briselē Ungārijas vēlēšanu iznākums tika uztverts ar neslēptu atvieglojumu, pagaidām nav īsti skaidrs, kā turpmāk attīstīsies Budapeštas un Briseles attiecības.

Pirmais vissteidzamāk risināmais jautājums ir 90 miljardus eiro lielais aizdevums Ukrainai, ko līdz šim bloķējis Orbāns. Lai gan Maģara izteikumi šajā jautājumā pirmdienas preses konferencē bija visai miglaini, tie tomēr tiek plaši interpretēti kā solījums neuzturēt Orbāna veto, ja šī kredīta finansēšanā atbilstoši vēl decembrī ar Orbānu saskaņotajai formulai nav jāiesaistās pašai Ungārijai.

Taču jautājumā par Ukrainas pievienošanos ES un par sankcijām pret Krieviju situācija var izrādīties sarežģītāka. Pirmajā preses konferencē Maģars žurnālistiem pauda cerības, ka Krievijas karš pret Ukrainu drīzumā tomēr beigsies un ka Eiropa "nekavējoties" atcels sankcijas pret Maskavu. "Es saprotu morālās problēmas (..), taču nešausim paši sev kājā," izteicās nākamais Ungārijas valdības vadītājs.

Viņa nostāja līdzinās Beļģijas premjerministra Barta de Vēvera paustajam viedoklim, ka Eiropai jāatgūst piekļuve lētajiem krievu energoresursiem.

Savas pirmās preses konferences laikā pēc uzvaras vēlēšanās Maģars gan izteicās, ka negrasās zvanīt sava priekšteča Orbāna tuvajam sadarbības partnerim Putinam, taču piebilda, ka klausuli pacelšot, ja Krievijas diktators piezvanīšot pats

Nedomāju, ka tas notiks, taču, ja mēs runāsim, es viņam teikšu, esi tik laipns un pēc četriem gadiem izbeidz slepkavošanu un izbeidz karu!" norādīja jaunais Ungārijas līderis, uzsverot, ka katrs ungārs apzinās - Krievijas uzsāktā kara upuris ir Ukraina.

Viņš piebilda, ka karš ir bezjēdzīgs arī no Krievijas skatu punkta, jo "desmitiem tūkstošiem krievu zaudējuši dzīvības un sagrauti desmiti vai pat simti tūkstošu krievu ģimeņu". Vienlaikus Maģars atzina, ka iespējamā saruna ar Putinu, domājams, būšot īsa un ka diktators, uzklausot viņa padomu, karu tomēr neizbeigs.

Maģars Orbāna valdību iepriekš nosaucis par Kremļa marioneti, un viņa priekšvēlēšanu kampaņas mītiņos atbalstītāji bieži skandēja: "Ruszkik Haza!" ("Krievi, mājās!"). Nākamais valdības vadītājs sola apņēmīgi izskaust Ungārijā Krievijas ietekmi.

Viņš uzsver, ka Ungārija ir Eiropas valsts, un sola, ka tā atkal kļūs par uzticamu ES un NATO partneri. Viņš gan vienlaikus brīdina, ka neatteiksies no "debatēm par nacionālajām interesēm", taču Ungārija necīnīsies ar Briseli, bet būšot "konstruktīvs partneris". Maģars sola arī Ungārijas pievienošanos eirozonai un Eiropas Prokuratūrai (EPPO), ko Orbāns līdz šim noraidīja.

Tomēr jaunā Ungārijas valdība grasās turpināt līdzšinējo Orbāna īstenoto stingro imigrācijas politiku un saglabāt žogus uz valsts dienvidu robežas, kas uzcelti nelegālo imigrantu plūsmas apturēšanai un iepriekš bija viens no klupšanas akmeņiem Budapeštas un Briseles attiecībās.

Maģars tajā pašā laikā iestājas par kopīgu Eiropas mēroga risinājumu migrācijas krīzes risināšanai, solot neizmantot nelegālās imigrācijas problēmu pret ES vērstai propagandai. Vienlaikus viņš apņēmies apturēt viesstrādnieku ievešanu no trešajām valstīm, ar ko nodarbojās Orbāna valdība.

Turklāt attieksme pret nelegālo imigrāciju kopš 2015. gada mainījusies faktiski visā ES un tās institūcijās, un Maģara nostāja vairs īpaši neatšķiras no citu Eiropas tradicionālo konservatīvo partiju nostājas.

Orbāna sakāve ietekmēs ne tikai kaimiņvalstu politiku nacionālā līmenī, bet arī plašāku desmitgadi veidoto alianšu tīklojumu. Ungārijas Helsinku komitejas pārstāvis Andrāšs Lēderers norāda, ka Ungārijai bijusi vadošā loma, atbalstot līdzīgi domājošos politiķus visā Eiropā.

"Orbāns saviem sabiedrotajiem palīdzēja politiski un finansiāli," sarunā ar DW uzsver Lēderers. Cita starpā tika finansētas domnīcas, interešu grupas un mediju projekti, kas uzturēja vīziju par suverēnu valstu Eiropu. "Orbānam zaudējot varu, šis tīklojums, domājams, ievērojami saruks vai pat izzudīs," uzskata Lēderers.

Sekas var skart arī reģionālās sadarbības formātus, piemēram, Višegrādas grupu, kuras darbība faktiski apsīkusi kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, kas atklāja dziļās plaisas starp tās dalībvalstu viedokļiem. Kamēr Polija un Čehija izrādīja stingru atbalstu Kijivai, Orbāna un Fico pārvaldītās Ungārija un Slovākija ieņēma daudz prokrieviskāku nostāju.

Lai gan Maģars izteicies par sadarbības paplašināšanu Višegrādas grupas ietvaros, viņš, pirmkārt, acīmredzami galveno uzsvaru liek uz attiecību atjaunošanu ar Poliju. Budapeštas, Varšavas, Bratislavas un Prāgas intereses varētu gan sakrist tādos jautājumos kā nelegālās imigrācijas apturēšana un pretestība Briseles centieniem uzspiest imigrantu uzņemšanas kvotas, taču Fico pārliekā tuvināšanās Maskavai joprojām var izrādīties par grūti pārvaramu šķērsli Centrāleiropas četrinieka ciešās sadarbības atjaunošanai.

Tajā pašā laikā Maģars cer Višegrādas grupu paplašināt, iesaistot arī Slovēniju, Horvātiju un Rumāniju. Viņš uzsvēris arī sadarbību ar Austriju, norādot, ka Centrāleiropai jākļūst par vērā ņemamu spēku ES.