TIEŠRAIDE: Saeimā plānots galīgajā lasījumā izskatīt grozījumus Augstskolu likumā

 
©Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien izskatīja visus saņemtos priekšlikumus grozījumiem Augstskolu likumā par valodas lietojumu visās augstskolās, un vakar lēma likumprojektu nodot izskatīšanai parlamentā galīgajā lasījumā.

Deputāti otrdien atbalstīja politiķu Ritvara Jansona (NA), Janīnas Kursītes-Pakules (NA) un Edmunda Teirumnieka (NA) izstrādāto priekšlikumu, kas paredz, ka augstskolās un koledžās studiju programmas īsteno valsts valodā.

Studiju programmā, kas tiek īstenota valsts valodā, ne vairāk kā vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma drīkst īstenot citās Eiropas Savienības oficiālajās valodās, ievērojot, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde.

Deputāts Edgars Kucins (S) gan piedāvāja noteikt, ka studiju programmas īsteno valsts valodā tikai valsts dibinātās augstskolās un koledžās, atstājot izvēles brīvību privātajām augstskolām.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Daiga Dambīte uzsvēra, ka nevar piekrist šādam priekšlikumam, par argumentu uzsverot to, ka kvalifikācijas diplomus izsniedz gan valsts dibinātas, gan privātpersonu dibinātas augstskolas, tāpēc noteikumiem esot jābūt vienādiem.

"Ja grib izdot diplomus, tad noteikumiem, kā tiek īstenotas studiju programmas gan privātpersonu dibinātās iestādēs, gan valsts dibinātās augstskolās, jābūt vienādiem," teica Dambīte, vienlaikus uzsverot, ka viņa neredz nepieciešamību nošķirt šos nosacījumus.

Vienlaikus ierēdne teica, ka arī Satversmes tiesa (ST) spriedumā secināja, ka [augstskolu] tiesībām jābūt vienādām.

Tikmēr Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone stāstīja, ka ST norādīja uz to, vai likumdevējs, ieviešot šo normu, ir pienācīgi izvērtējis tādu alternatīvu līdzekļu esamību, kuri šo indivīdu tiesības aizskartu mazāk.

Viņa teica, ka parlamenta komisijai nav sniegts niansētāks izvērtējums par to, kāpēc tieši šāda redakcija ir ietverta likumprojektā un kāpēc alternatīva nevar būt cita. Vilsone aicināja IZM vairāk informēt deputātus par likumprojektā ietverto variantu, proti, vai tas tiešām ir vienīgais, kā šobrīd risināt jautājumu, lai turpmākais regulējums atbilstu ST noteiktajam.

Dambīte skaidroja, ka tad, kad IZM virzīja konceptuālo ziņojumu par promocijas darba valodu, ļaujot to izstrādāt svešvalodā, tas netika atbalstīts. Viņuprāt, ja promocijas darbiem bija pretestība, tad arī bakalaura un maģistra līmenī netiku atbalstīts šāds priekšlikums.

Jāatzīmē, ka IZM sākotnēji norādīja, ka par promocijas darba izstrādes valodu varēs izšķirties doktorants un darba vadītājs vai augstskola, kas izstrādā doktora studiju programmu. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) toreiz uzvēra, ka ministrija pilnībā piekrīt brīvai promocijas darba izstrādes valodas izvēlei, jo pasaulē valdošās tendences promocijas darba rakstītāju izvēli noteiks dabiski.

Tomēr vairāk nekā 800 zinātnieki un sabiedrībā zināmi cilvēki atklātā vēstulē toreiz vērsās pie Valsts prezidenta Egila Levita, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV), Ministru kabineta un IZM, lūdzot pārskatīt ministrijas rosināto jauno doktorantūras modeli. Vēstulē tika paustas nopietnas bažas un aicinājums neierobežot iespējas promocijas procesu īstenot latviešu valodā.

Vienlaikus IZM šodien rosināja deputātus izdarīt grozījumus arī Izglītības likumā, nosakot, ka studiju programmas īsteno valsts valodā, savukārt studiju programmas īstenošanu svešvalodā nosaka Augstskolu likums. Parlamentārieši šo ministrijas rosinājumu atbalstīja.

Jau ziņots, ka Saeima 25.martā konceptuāli atbalstīja un par steidzamiem atzina grozījumus Augstskolu likumā, ar kuriem paredzēts ieviest ST spriedumā izteiktos secinājumus par privāto augstskolu akadēmisko brīvību.

Šo likumprojektu izstrādāja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Konceptuāli atbalstītie grozījumi nosaka, ka augstskolās un koledžās studiju programmas īsteno valsts valodā. Studiju programmā, kas tiek īstenota valsts valodā, ne vairāk kā vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma drīkst īstenot Eiropas Savienības (ES) oficiālajās valodās, ievērojot, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde.

Plānots, ka svešvalodās drīkstēs īstenot studiju programmas, ja tas ir nepieciešams studiju programmas mērķu sasniegšanai valodu un kultūras studijās un valodu programmās.

Likuma mērķis ir izpildīt ST 2020.gada 11.jūnija spriedumā nolemto. Tiesa toreiz atzina Augstskolu likuma 56.panta trešo daļu un pārejas noteikumu 49.punktu, ciktāl šīs normas attiecas uz privātajām augstskolām, to mācībspēkiem un studējošajiem, par neatbilstošu Satversmes 112. un 113. pantam un spēkā neesošu no 2021.gada 1.maija.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka ST spriedumā secināja, ka pastāv alternatīvs leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzeklis, kas mazāk aizskartu privāto augstskolu studentu un mācībspēku akadēmisko brīvību un ar to saistīto augstskolu autonomiju, proti, tiesības īstenot augstākās izglītības studiju programmas svešvalodās varētu tikt piešķirtas tām augstskolām, kuras sasniegušas noteiktus kvalitātes kritērijus.

Kā norāda grozījumu autori, viena no būtiskākajām ST atziņām saistībā ar valsts valodas lomu izglītības sistēmā, ir, ka Satversmes 112.pants neparedz valsts pienākumu garantēt, ka tās izveidotās izglītības sistēmas ietvaros pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē līdztekus valsts valodai tiek nodrošināta iespēja iegūt izglītību arī citā valodā. Šīs atziņas piemērojamas arī attiecībā uz augstāko izglītību.

Tādējādi no Satversmes 112. un 113. panta neizrietot arī tiesības prasīt sev vēlamā svešvalodā īstenojamu studiju programmu akreditāciju un iegūt valsts atzītu augstākās izglītības diplomu par sekmīgu šādas studiju programmas apguvi.

Vērtējot, vai leģitīmo mērķi var sasniegt arī citādi, par saudzējošāko un atbilstošāko mērķa sasniegšanas līdzekli var būt nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru mērķi var sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē. "Likumdevējam ir rīcības brīvība noteikt un izvēlēties racionālāko risinājumu, īpaši tad, kad tiek analizēts, vai nepastāv saudzējošāki līdzekļi leģitīmā mērķa sasniegšanai," teikts likumprojekta anotācijā.

Tiek minēts, ka valstij pozitīvs pienākums ir veicināt valsts valodas lietojumu ikvienā izglītības pakāpē. Valsts valodas izkopšana un attīstīšana ir viens no uzdevumiem, kas izriet no augstskolu vispārīgā pienākuma darboties sabiedrības interesēs.

Saeimai šis likumprojekts būs jāizskata vēl vienā lasījumā, un plānots, ka normas stāsies spēkā 1.maijā.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!