Prezidenta inaugurācijas pasākums ar protokola misēkli; ko saka eksperte?
Vaira Vīķe-Freiberga ir bijusi vai vienīgā atjaunotās Latvijas Valsts prezidente, kura ievērojusi protokola nosacījumus, atrodoties nozīmīgajā amatā. Pārējie prezidenti ir izrādījuši un turpina izrādīt izdomu, gluži vai sacenšoties, kurš kuru pārtrumpos. Arī jaunievēlētais Valsts prezidents Egils Levits ir nolēmis ieviest jaunu tradīciju – inaugurācijas dienā Valsts prezidents uzrunā tautu pie Brīvības pieminekļa, bet uz viņa inaugurācijas pasākumu viesi ir aicināti tikai pa vienam, bez vīriem vai sievām. Tā nav pieņemts.
Par to sašutumu nav varējis valdīt Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš. «Pagājušajā nedēļā saņēmu uzaicinājumu uz sarīkojumu par godu Egila Levita inaugurācijai. Liels bija man izbrīns, ka tas sūtīts vienai personai - man! Un tā nav bijis nekad. (..) Piezvanīju uz prez. kanceleju un jautāju, kāpēc tā. Atbildēja, lai varētu uzaicināt vairāk viesu! (..) Tā nu atteicu. (..) Izskatās tā, ka Vējonis sāka savu prezidentūru ar nevainīgo - vispirms jāierauj, Levits ar vecpuišu/vecmeitu (arī man zināmas sievietes aicinātas norādītā dreskodā (!) vienas bez pavadoņa) ballīti. (..) interesē - cik vīri nodos savas sievas un ies vieni, kā arī cik sievas nodos savus vīrus un ies vienas?!!» viņš ierakstījis sociālajos tīklos.
Lietišķās etiķetes un protokola eksperte Aija Strautmane mierinoši noteic, ka nodēvēt par nodevību prezidenta inaugurācijas pasākuma apmeklēšanu bez laulātā drauga vai draudzenes ir pārspīlējums. Taču daudzās valstīs un arī Latvijā pieņemts, ka uz šāda līmeņa pasākumiem aicina (atkarībā no amata) sievu kopā ar vīru vai vīru kopā ar sievu. Tiesa, neprecētos pieņemts aicināt vienus. Rīkotājiem personas statuss ir jānoskaidro iepriekš, lai nerastos nepatīkami pārpratumi. A. Strautmane piebilst, ka protokola normas ir jāievēro un nevajag pakļauties argumentam «bet prezidents tā vēlas».
Tomēr Latvijas valsts prezidenti ir bijuši radoši un izrādījuši, ka viņiem, kā tautā saka, likumi nav rakstīti. Sāksim ar Gunti Ulmani, pirmo mūslaiku neatkarīgās Latvijas Valsts prezidentu. Viņš ieviesa prezidenta inaugurācijas balles modi, sākot savu otro prezidentūras termiņu 1996. gadā. Balli rīkoja Rīgas pils Svētku zālē. Pasaulē inaugurācijas balles nav jaunums. Tādas tiek rīkotas, par tām runā, tās apspriež, prezidents saka uzrunu.
Vaira Vīķe-Freiberga abas inaugurācijas balles rīkoja Rundāles pilī, tās bija vērienīgas un greznas, ar gandrīz 1000 viesiem. Valdis Zatlers izlēma, ka viņa inaugurācijas balle būs Jelgavas pilī, un tā bija krietni mazāk grandioza nekā viņa priekšgājējai, bet Andris Bērziņš no šāda pasākuma atteicās vispār un aizbrauca uz savu pirmo skolu - Nītaures vidusskolu. Viņš atteicās no pēcprezidentūras bonusa - dzīvokļa, bet prezidēšanas laikā - no algas, kā arī nevēlējās izmantot rezidenci Jūrmalā.
Raimonds Vējonis sākotnēji atteicās atstāt dzīvokli daudzdzīvokļu namā Ogrē. Viņš rīkoja pieticīgu pieņemšanu Melngalvju namā, bet Egils Levits izlēmis rīkot inaugurācijas pasākumu Gaismas pilī 8. jūlijā. Vietai esot simboliska nozīme un arī, būdams Valsts prezidenta amata kandidāts, viņš Latvijas Nacionālo bibliotēku izvēlējās kā vietu, kur intervēties LNT raidījumam Cilvēks politikā. E. Levits vietas izvēli pamatoja ar to, ka viņam patīk skats uz Rīgu, tāpat Gaismas pils ir vieta, kas ir saistīta ar visiem latviešu kultūras dārgumiem. Šoreiz simboliskā vieta nosaka ielūdzamo personu skaitu, jo uz inaugurācijas sarīkojumu Gaismas pilī nav iespējams ietilpināt plašāku viesu skaitu. Tāpēc katrai personai izsūtīts ielūgums, kas domāts vienai personai, jo pasākuma rīkotāji cenšas apgūt plašāko sadarbības partneru loku.
A. Strautmane saka - ja kāds nav mierā, ka tiek aicināts viens, bez laulātā partnera, tad jāzvana pa ielūgumā norādīto tālruni atteikumam. Pieklājīgi ir piezvanīt un atteikt dalību inaugurācijas pasākumā. Bet emocijas? Tās var izpaust sociālajos tīklos, kāpēc ne.