Jau kopš neatkarības atgūšanas apspriestā ideja par tautas vēlētu Valsts prezidentu lēnām sasniegusi to brieduma pakāpi, kad Saeimā ievēlētajām frakcijām šajā jautājumā būs skaidri jādefinē sava pozīcija.
Līdz septembra beigām frakcijām jāapkopo priekšlikumi par prezidenta vēlēšanu kārtību un viņa pilnvaru paplašināšanu.
Šādu lēmumu, izskatot īpašās darba grupas apkopotos ierosinājumus un secinājumus, pieņēma Saeimas Juridiskā komisija.
Viens no darba grupas ierosinājumiem aicina noteikt, ka prezidentu ievēlē tauta. Neviens no Juridiskajā komisijā strādājošajiem deputātiem šim ierosinājumam neiebilda, bet No sirds Latvijai pārstāvošais Gunārs Kūtris pat pauda atbalstu. Pārējo politisko spēku pārstāvji atrunājās, ka vispirms šie jautājumi jāapspriež frakcijās. Darba grupai ir arī alternatīvs priekšlikums. Proti, prezidentu ievēlē Saeimas deputāti un noteikts skaits pašvaldības deputātu.
Tiek uzskatīts, ka, paplašinot prezidenta vēlētāju loku, tiktu nodrošināta lielāka viņa amata leģitimitāte. Vienlaikus tas nenozīmējot, ka prezidenta pilnvaras vajadzētu būtiski paplašināt. Darba grupa uzskata, ka jau pašreizējais prezidenta pilnvaru tvērums Latvijas valstij ir optimāls. Ar dažiem izņēmumiem.
Tā darba grupa aicina noteikt, ka Valsts prezidents, nevis Saeima, izvirza kandidātus valsts kontroliera, tiesībsarga un Latvijas Bankas prezidenta un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatiem. «Prezidentam savu personīgo izvēli izdarīt, izskaidrot un pamatot ir vieglāk nekā kādai partijai vai frakcijai, vai - vēl jo mazāk - koalīcijai. Izvirzīšana, ko veiktu prezidents kā politiska institūcija, līdzsvarotu politisko un profesionālo kritēriju ietekmi uz amatpersonu izvēli, izslēdzot priekšrocības vai aizdomas, kas rodas tad, ja kandidātu izvirza Saeimas frakcijas vai koalīcijas,» atgādinot, ka sabiedrība tradicionāli prezidentam uzticas vairāk nekā Saeimai un partijām, skaidrots darba grupas priekšlikumu apkopojumā.
Darba grupa arī rosina sarežģīt Saeimas atlaišanu, vienlaikus šo procesu padarot drošāku prezidentam. Saskaņā ar spēkā esošo Satversmes redakciju Valsts prezidentam ir tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu. Ja balsotāju vairākums referendumā šo prezidenta ierosinājumu neatbalsta, tiek uzskatīts, ka prezidents ir atlaists un Saeima vēlē jaunu.
Darba grupa rosina noteikt, ka referendums uzskatāms par notikušu tikai tad, ja tajā piedalījušās vismaz divas trešdaļas balsotāju no to skaita iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Savukārt, ja pilsoņi nevēlas atlaist Saeimu, tad netiek uzskatīts, ka prezidents ir atlaists automātiski - Saeimai būs jābalso par uzticības izteikšanu viņam. Kā apspriešanas vērtu darba grupa piedāvā arī priekšlikumu, kas nosaka, ka Valsts prezidents Saeimu var atlaist patstāvīgi - bez tautas nobalsošanas.
Cita iecere paredzēta, lai prezidenta darbības padarītu pēc iespējas neatkarīgākas no Saeimā ievēlētajām partijām. Šobrīd tās prezidentu var atlaist, ja to rosinājuši ne mazāk kā puse deputātu, bet priekšlikumu atbalsta ne mazāk kā divas trešdaļas deputātu jeb 67 deputāti. Saskaņā ar darba grupas priekšlikumu prezidenta atlaišanas procedūru varētu uzsākt 60 deputātu, bet atlaišanai būtu nepieciešams gan Satversmes tiesas atzinums, ka prezidents izdarījis Satversmes vai cita likuma būtisku pārkāpumu, gan 76 deputātu balsis.