PAŠVALDĪBU VĒLĒŠANAS: Labēji centriskie cinīši cer gāzt Ušakova vezumu

Jau astoņus gadus Rīga, kurā dzīvo 33% valsts iedzīvotāju, vada savas dienas un kaldina nākotnes plānus, sekojot Saskaņas un Gods kalpot Rīgai! vīzijai. Iepriekšējo vēlēšanu rezultāti liecina, ka vēlētāju vairākums bijis apmierināts ar abu partiju koalīcijas sniegumu tās pirmajā termiņā. Arī šogad šīs koalīcijas reitingi krietni apsteidz tuvākos konkurentus, taču tas nemazina to cīņas sparu un vēlmi par katru cenu pārņemt galvaspilsētā varu.

Pamati Saskaņas un Gods kalpot Rīgai! (GKR) sadarbībai tika likti pēc 2009. gada pašvaldību vēlēšanām, kurās tolaik vēl par Saskaņas centru sevi dēvējošā partija ieguva 26 no 60 mandātiem. Tolaik koalīcija tika izveidota ar Aināra Šlesera vadītās partijas LPP/LC 12 deputātiem, aiz borta atstājot nu jau Vienotību veidojošās partijas Jaunais laiks un Pilsoniskā sabiedrība.

Domes sasaukuma laikā A. Šlesera politprojekts tika likvidēts un par buldozeru dēvētais politiķis pameta politisko skatuvi, bet uz nebūtībā aizgājušās partijas pelniem dzima GKR, kuru ar Andri Ameriku priekšgalā dibināja no LPP/LC domē ievēlētie deputāti.

Ekrānšāviņš no avīzes

Ciešas attiecības

Pirmajos četros gados abu partiju biedri bija tik cieši sastrādājušies, ka neminstinoties tika paziņots - 2013. gada pašvaldību vēlēšanās tās startēs jau ar vienotu sarakstu. Politiskais aprēķins nelika vilties, šajā kombinācijā Saskaņa/GKR ieguva par vienu mandātu vairāk un ar 39 balsīm domē opozīcijas centienus ietekmēt pašvaldības darbu praktiski pielīdzinājusi nullei. Nila Ušakova vadītajai Saskaņai un A. Amerikam, par spīti dažādām negācijām, šķiet, izdevies radīt pietiekami harismātisku tēlu, lai saglabātu savas pozīcijas gandrīz neskartas un tuvinātos pašvaldību vadītāju olimpam, kurā mītošie pilsētas vada jau gadu desmitiem. Vēlētāju atbalsts šim duetam dažādās sociālajās aptaujās svārstās no 40 līdz 50 procentiem.

Solījumi un realitāte

Lai nokļūtu pie varas, iespējams, pietiek tikai ar harismu. Taču neviens politiķis visas olas vienā groziņā negrasās likt, tādēļ personīgās īpašības tiek papildinātas ar priekšvēlēšanu solījumiem, kas noteikti piepildīsies, ja vēlētājs savu balsi atdos tam vai citam politiskajam spēkam.

N. Ušakovs un A. Ameriks nav izņēmumi un ar solījumiem neskopojas. Politiķi neslēpj - jau solot, ir skaidrs, ka ne visu būs iespējams realizēt, taču šāda taktika ir neatņemama politikas sastāvdaļa. Vara ir instruments, ar kuru var realizēt vismaz daļu savu mērķu, bet, lai šo instrumentu iegūtu savā rīcībā, nākas blefot.

Piemēram, Saskaņa/GKR pirms 2013. gada vēlēšanām solīja, ka līdz šā gada beigām ceļi Rīgā būs saremontēti. Lieki piebilst, ka šis solījums bijis vistālāk no realitātes. Par to rīdziniekiem ik dienu atgādina ceļš uz darbu un mājup. Bet pats N. Ušakovs, iepazīstinot partijas biedrus ar sarakstu šā gada vēlēšanām Rīgā, atklāja, ka pievērsties ceļu remontam politiskajam duetam nav bijis i prātā.

«Šī bija mūsu politiskā izšķiršanās: ieguldīt lielāko daļu no budžeta līdzekļiem skolu un bērnudārzu remontos vai nekavējoties ķerties pie ielu labošanas,» kāpēc galvaspilsētas ielas ir tik sliktā stāvoklī, skaidroja N. Ušakovs. Taču nākamajā sasaukumā prioritātes gan tikšot mainītas - «ielu remonti un jaunu objektu būvniecība būs budžeta galvenā prioritāte».

Taktisks blefs, iespējams, bijis arī 2009. gada solījums līdz 2013. gadam likvidēt rindu uz dzīvokļiem. Likvidēta tā, protams, nav, bet īsāka aptuveni par divām trešdaļām gan kļuvusi. Tiesa, ņemot vērā mirstību un rīdzinieku migrāciju, rindā pēc dzīvokļa stāvošo skaita sarukums varētu nebūt vien Rīgas domes nopelns.

Solījumiem par dažādām atlaidēm sabiedriskajā transportā pensionāriem un skolēniem N. Ušakova vadītā dome gan sekojusi nelokāmi.

Daļēji izpildīts arī solījums par iekšpagalmu savešanu kārtībā, kompensējot kūtro māju siltināšanu, ieviesta 90% atlaide nekustamā īpašuma nodoklim, ja tā tiek nosiltināta. Ieviesta arī programma, kas paredz daļēju mājokļa īres līdzfinansējumu no pašvaldības budžeta ģimenēm ar bērniem.

Nepildītie solījumi pavada ikvienu politiķi, bet cilvēku īsā atmiņa reaģē tikai uz īpašiem gadījumiem. Tādi ir arī skandāli, kuru Saskaņai/GKR nav bijis mazums. Viens no spilgtākajiem skandāliem izvērsās Rīgas domes paspārnē esošajā Rīgas satiksmē, kur, iepērkot it kā augstu tehnoloģiju mazgāšanas līdzekļus, izkrāpti 400 tūkstoši eiro.

Mainīt spēku samēru

Saskaņas/GKR neveiksmju, veiksmju un skandālu kokteilis ir pietiekami jaudīgs, lai Rīgas atslēgu kārotāju plāni par N. Ušakova gāšanu nešķistu pilnīgi utopiski, taču nopietnas ticības, ka sevi par labajiem spēkiem definējušajiem censoņiem patiešām izdosies pārņemt varu galvaspilsētā, nav pat viņiem pašiem. Daudz reālāks ir scenārijs, kurā galvenie N. Ušakova un A. Amerika konkurenti būtiski samazina Saskaņas/GKR pārsvaru domē. Šādi vēlēšanu rezultāti jau būtu uzskatāmi par uzvaru, jo liegtu iespēju nerēķināties ar opozīciju un paģērētu pastiprinātu kontroli pār klātesošo pozīcijas deputātu skaitu sēdēs, kurās tiek pieņemti pilsētai nozīmīgi, bet opozīcijas neatbalstīti plāni.

Spriežot pēc svaigākajām no pieejamajām socioloģiskajām aptaujām, spēcīgākais konkurents starp N. Ušakovu gāzt gribošajiem ir Nacionālā apvienība un tās saraksta līdere Baiba Broka. Viņas vadītais saraksts pretim Saskaņas/GKR reitinga 40,46% liek 9,46%. Nacionāļus spārno arī fakts, ka jau iepriekšējās vēlēšanās viņiem starp tā dēvētajām labēji centriskajām partijām bija lielākais atbalsts.

Šajās vēlēšanās apvienība ir uzticīga saviem ideāliem un sola, ka pašvaldības mācību iestādēs viņu vadībā audzēkņi zinības apgūs tikai latviešu valodā. Arī ierēdņi ar prieku runāšot tikai valsts valodā. Iecerēts arī atjaunot Revīzijas komisiju, kā rezultātā galvaspilsētā tiks izskausta korupcija.

Aizmirsts nav arī šā gada aktuālākais jautājums. Nacionālā apvienība sola samazināt nekustamā īpašuma nodokli un palielināt atlaides. Savukārt visiem skolotājiem atkal būs bezmaksas veselības apdrošināšana, kuru atcēla krīzes smagajos gados.

Bezmaksas transports un apdrošināšana pensionāriem

Otrs spēcīgākais pretendents uz dalību spēcīgajā opozīcijā ir Vienotība. To un saraksta līderi Vilni Ķirsi maija vidū atbalstīt vēlēšanās bija gatavi 8,4% vēlētāju. Vienotība vēlētājus mierina, ka neviena no privilēģijām sabiedriskajā transportā netiks atcelta. Vēl vairā - brauciens tajā kļūs lētāks un maksās vien 60 centu. Īpaša uzmanība pievērsta arī pensionāriem. Tiem Vienotība sola īpašu apdrošināšanas sistēmu, kas ļaus par velti apmeklēt slimnīcas un iegādāties zāles. Gadā šī iecere izmaksāšot 30 miljonu eiro.

Aptaujas 8% atbalstu sola arī Jaunajai konservatīvajai partijai un tās sarakstu vadošajai bijušajai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniecei Jutai Strīķei. Ņemot vērā, ka saraksta pirmajā trijniekā ir arī viņas bijušais kolēģis Juris Jurašs, nav brīnums, ka partija savā programmā koncentrējas pārsvarā uz korupcijas izskaušanu galvaspilsētā un koruptīvos darījumos sasmērējušos saukšanu pie atbildības.

Liktenīgo 5% barjeru varētu pārkāpt arī Mārtiņa Bondara vadītais Latvijas Reģionu apvienības un Latvijas attīstībai saraksts, kuru atbalsta 7,76% rīdzinieku, kas sola nopietni pievērsties Rīgas ielu remontam un ik gadu šim mērķim tērēt 50 miljonu eiro. Īpaša uzmanība tikšot pievērsta arī jaunās paaudzes izglītībai - Rīga finansēs labāko vidusskolu absolventu studijas pasaules labākajās augstskolās. Ņemot vērā, ka M. Bondara sarakstā ir arī bijušais Nacionālās operas vadītājs Andrejs Žagars, šis saraksts arī sola uzbūvēt koncertzāli un laikmetīgās mākslas muzeju.

Sapnis par iekļūšanu Rīgas domē var realizēties arī Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS). Par to būtu gatavi balsot 5,8% vēlētāju. Zaļzemnieki sola paaugstināt pedagogu algas un risināt mājokļu deficīta jautājumu, kā arī veicināt ēku siltināšanu un atbalstīt dzīvokļu īpašniekus, kas vēlēsies atpirkt namam piesaistīto zemi. Savukārt sabiedriskais transports ZZS vadībā rīdziniekiem un visiem Latvijas pensionāriem vispār būs bez maksas. Ja vēlēšanās uzvarēs ZZS, savienības saraksta līderis Armands Krauze, iespējams, uz Rīgas domes jumta uzstādīs bišu stropu.

***

Viktors AVOTIŅŠ:

- Ja «Rīgas atslēgas nedrīkst atkal atdot Saskaņai» (A. Bērziņš u.c.), tad vajadzēja tam pienācīgi un laikus gatavoties. Saeimas koalīcijas partijām bija vairāki gadi laika, lai ar tiešu saimniekošanas, politikas praksi valsts līmenī apliecinātu savu nenoliedzamo un acīmredzamo pārākumu pār Rīgas domes esošā vairākuma prasmi saimniekot galvaspilsētā. Varas kvalitāte ir vislabākais resurss, kādu vien var gribēt. Bet arī Rīgas pašvaldības vēlēšanās konkurējošie spēki uzskata šīs vēlēšanas tik vien kā par kampaņu. Nevis atbildīgam valstiskumam pievēršamu procesu. Bet, lai aizvāktu Saskaņu un Gods kalpot Rīgai! no domes vairākuma, ar svētdienīgām sentencēm par «nedrīkst», ar vairāksolīšanas kampaņu vien nepietiks.